LIETUVAS UZLECOŠĀ ZVAIGZNE DADDY WAS A MILKMAN PAR ATTIECĪBĀM, MŪZIKU UN DZĪVI

LIETUVAS UZLECOŠĀ ZVAIGZNE DADDY WAS A MILKMAN PAR ATTIECĪBĀM, MŪZIKU UN DZĪVI

LĪGAVĀM kāzu modes šova apmeklētājiem bija unikāla iespēja baudīt Lietuvas mūzikas skatuves spožākā jaunpienācēja Daddy Was A Milkman dzīvo uzstāšanos vēl pirms 1. decembra, kad mākslinieks koncertzālē Palladium sniegs savu pirmo lielo koncertu Latvijā.

Līgavām.lv ekskluzīvā intervijā aprunājās ar talantīgo mākslinieku – par mūziku, gaidāmo koncertu, laulību, mīlestību un dzīvi tās skaistākajā izteiksmē.

Lietuviešu dziedātājs Igns Pocūns (Ignas Pociūnas) jeb Daddy Was A Milkman savu skatuves vārdu izvēlējies savas dzīves notikumu vadīts – jo patiesi Igns ir divu burvīgu bērnu tēvs un savulaik, daudzus gadus dzīvojot ASV, strādājis arī par piena pārdevēju. Gluži tāpat kā viņa skatuves vārds, arī viņa dziesmas stāsta par piedzīvoto – mīlestību, ilgām, saistībām, grūtībām, kas brīžiem jāpārvar ceļā vienam uz otru. Tie ir stāsti, kas caurvij visu debijas albumu “Daydreaming”. Daddy Was a Milkman jau paspējis iekarot Latvijas klausītāju sirdis, uzstājoties gan Positivus festivālā (kas starp citu bija pirmais festivāls, ko Igns savā mūžā apmeklējis), gan ar savu singlu “Breathe in” noturoties radio staciju topu pirmajās vietās.

Lietuvas uzlecošā zvaigzne – kā jūs jūtaties par šādu titulu?

Šobrīd mūzika manā dzīvē joprojām ir kā papildinošs hobijs. Ikdienā strādāju savā pamatdarbā, tādēļ mūzikai neuzlieku papildus slodzi – obligāti pelnīt ar to naudu. Protams, mūzika un tās radīšana paņem lielu daļu manas ikdienas dzīves, bet es ļauju lietām notikt dabiski, nevis radīt papildus spiedienu tām. Esmu patīkami pārsteigts, cik pozitīvi cilvēki Latvijā uztver mūs un mūsu dziesmas. Īpaši “Breathe in”, kas tik ilgi noturējās radio topu augšgalā. Latvija mums vispār ir īpaša vieta – te ir fantastiska atmosfēra. Īpaši to piedzīvojām Positivus festivālā, kas starp citu man personīgi bija arī pirmais mūzikas festivāls, ko apmeklēju – tā bija fantastiska pieredze un Latvija man personīgi šobrīd nozīmē sinonīmu ar Positivus.

Jūs pats esat ģimenes cilvēks – tēvs saviem bērniem, vīrs – sievai. Arī jūsu dziesmas galvenokārt ir par dzīves pamatvērtībām – mīlestību, draudzību, uzticību. Kādēļ jums tas ir svarīgi?

Galvenā iedvesma dziesmām, ko rakstu, ir manis paša dzīve un notikumi tajā. Katrai dziesmai ir savs stāsts. Piemēram, dziesma “Sleeping alone” stāsta par attiecībām ar manu sievu, kad abi vēl dzīvojām dažādās valstīs un mums pusgadu bija attālinātas attiecības. Tā ir dziesma, ko sarakstīju savai sievai, kad vēl dzīvoju ASV un viņa Lietuvā. Tas bija jau pirms 10 gadiem – ierakstīju to caur telefonu un viņai nosūtīju, viņai joprojām šī dziesma ir. Dziesma stāsta par attālumu un laiku, kas bija starp mums. Šajā iemīlēšanās laikā, protams, laiks nav izmērāms – 6 mēneši šķiet kā 16.

Tomēr es vienmēr esmu teicis, ka gaidīšanā un pacietībā ir īpašs skaistums – balva, ko saņem, kad esi to sasniedzis, ir neizmērojama.

Ko jums pašam nozīmē laulība un attiecības?

Man gribētos teikt – visu. Esmu precējies jau sešus gadus, man ir divi brīnišķīgi bērni un esmu pārliecināts, ka šajā pasaulē nav nekā lielāka par ģimeni, tās vienotību un visu, ko tā ietver – grūtās lietas, rutīnu, kura dažkārt nogurdina, bet katra no šīm lietām savā ziņā ir arī skaista.

Laulība un ģimene rada un ietver tik daudzas un dažādas krāsas – pat mazu bērnu kliegšanā un nakts negulēšanā var atrast iedvesmu.

Tieši tādēļ liela daļa manas dziesmas ir radītas, iedvesmojoties no manas ģimenes dzīves. Galu galā – tā patiešām ir liela un svarīga dzīves sastāvdaļa. Par to arī stāsta manas dziesmas – par attiecībām, mātes mīlestību un to nozīmīgumu un dažkārt arī smagumu, ko tā sevī ietver.

Kādas bija jūsu pašu kāzas?

Mums noteikti nebija tradicionālas lietuviešu kāzas. Tās drīzāk bija klasiskas svinības mazliet pieklusinātā atmosfērā, kur kopā pulcējās mūsu tuvākie cilvēki. Varētu teikt, ka mūsu kāzās bija mazliet no visa – emocionālas uzrunas, dejas, smiekli, atmiņu stāsti.

Es īsti nepiekrītu apgalvojumam, ka kāzu diena ir stāsts tikai par diviem cilvēkiem, tādēļ nekad neapsvēru ideju, ka mēs varētu laulāties tikai divatā.

Manuprāt, tas ir arī stāsts par cilvēkiem, kas vēlas būt laimīgi par un priecāties kopā ar jaunlaulātajiem, tādēļ domāju, ka šiem cilvēkiem ir jādod iespēja tādiem būt. Es patiesi izbaudīju savas kāzas un labprāt tās piedzīvotu atkal un atkal.

Ja jūs to darītu atkal un atkal, tad noteikti ticat mīlestībai mūža garumā?

Protams, jo, ja tā nebūtu, tad nedomāju, ka vispār būtu jēga un nozīme precēties un dot otram cilvēkam solījumu. Tiklīdz tu plāno nākotni ar kādu cilvēku, tev nav šaubu, ka rīkojies pareizi un ej laulībā ar vispatiesākajiem nolūkiem, sekojot savai sirdij. Protams, cilvēki dažkārt šķiras, satiek citus cilvēkus – tā dzīvē mēdz notikt, bet, manuprāt, nekad nevajadzētu doties laulībā jau ar šādām domām. Nodomiem jābūt vispatiesākajiem, pat, ja tie dzīvē kādreiz neīstenosies.