MĪTI UN PATIESĪBA PAR STRĀDĀŠANU KĀZU INDUSTRIJĀ

MĪTI UN PATIESĪBA PAR STRĀDĀŠANU KĀZU INDUSTRIJĀ

Šķiet, ka pēc katras kāzu sezonas rodas aizvien vairāk kāzu dekoratori, fotogrāfi, organizatori. Daļai no viņiem tas ir ilgi lolota sapņa piepildījums, bet daļai vēlme savā dzīvē pēc kaut kā radošāka un skaistāka. Bet to, kā tad galu galā ir strādāt kāzu industrijā un kā tajā nonākuši, LĪGAVĀM jautāja vieniem no zināmākajiem šīs jomas pārstāvjiem Latvijā.

Uzņēmumu veido pamazām, nesasteidzot izaugsmi

Kāzu dekoratore un organizatore Iluta Piternika / MintDeco stāsta, ka, lai gan pēc būtības vienmēr ir sevi uzskatījusi par radošu personu, tomēr lielāko daļu savas dzīves strādājusi tādos amatos, kur ar radošām izpausmēm ir bijusi diezgan maza darīšana.

“Esmu pat vadījusi būvniecības uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību. Lai gan saņēmu labu atalgojumu, tomēr mana sirds negavilēja. Vienmēr esmu palīdzējusi draugiem ar pasākumu un kāzu organizēšanu, bet tas bija hobija līmenī, nemaz nedomājot, ka kādreiz tas varētu izvērsties par pilnas slodzes darbu.

Liktenīgajā 2013. gadā aizgāju dekrēta atvaļinājumā un pieņēmu lēmumu, ka beidzot savos 34 gados gribu mainīt savu dzīvi un strādāt tikai tādu darbu, par kuru būšu patiešām priecīga. Un atkal, palīdzot draugiem ar kāzu organizēšanu un dekorēšanu, sapratu, ka man tas ļoti patīk. Ja daudzas kāzu rīkotājas savas prasmes ir apguvušas, strādājot aģentūrās, bet pēc tam izveidojušas savus uzņēmumus, tad es tam visam esmu gājusi cauri patstāvīgi un palēnām.

MintDeco veidoju pamazām, nesasteidzot izaugsmi. Katru gadu uzliku jaunus mazus mērķus, piemēram, vienu gadu nolemju – tagad dekorēsim arī ceremonijas, citu gadu – apgaismošanu utt.

Un tā piecu gadu laikā MintDeco ir izveidots par uzņēmumu, kas jau piedāvā plašu pakalpojumu klāstu. Daudzi man jautā, kur es to esmu mācījusies. Un es atbildu – nekur,” stāsta Iluta Piternika.

Iluta atzīst, ka caur katrām dekorētajām kāzām ir nākusi lielāka skaidrība un gūta pieredze. “Man kāda meitene reiz Instagram jautāja, kādas skolas ir jābeidz, lai strādātu par kāzu dekoratoru. Uz to man godīgi un ar smaidu bija jāatbild – maģistra grāds biznesa vadībā un laba gaume. Tieši tas ir stāsts par mani, jo mana izglītība un iepriekšējā darba pieredze nekādā veidā nav bijusi saistīta ar mākslinieciskām vai radošām sfērām,” atzīst Iluta.

Priekšstats par kāzu nozari – mūžīgie svētki

Iluta regulāri saņem ziņas ar lūgumu vadīt meistarklases vai arī prakses nolūkos ļaut strādāt viņas rīkotajās vai dekorētajās kāzās.

“Šodien, kad kāzu fotogrāfijas ir tik augstā līmenī, protams, kāzu organizatoru un dekoratoru darbs tiek atainots kā īpaši skaists, līdz ar to daudziem priekšstats par šo nozari ir mūžīgie svētki, kur tiek glaudīti ziedi un pozēts pie skaisti dekorētām laulību arkām.

Patiesībā zem tā apakšā ir liels fizisks un emocionāls darbs. Jāatzīst, ka kāzu nozare ir diezgan noslēgta un jaunajiem censoņiem ne tik atvērta. Es no konkurences patiešām nebaidos, jo uzskatu, ka pie manis atnāks tikai tie pāri, kas tiešām gribēs strādāt ar mums un kurus mūsu kāzu organizēšanas un dekorēšanas rokraksts uzrunās,” tā Iluta.

Lai dalītos ar savu pieredzi un iedvesmas stāstu, 28.01. vakarā restorānā Koya Iluta vadīs lekciju Gribu strādāt kāzās.

“Lekciju atkārtoju jau otro reizi, jo redzu, ka ir interese un pieprasījums pēc šāda veida tikšanās un informācijas. Man savulaik nebija neviena iedvesmotāja vai mentora, kas mani iedrošinātu spert drosmīgus soļus sava sapņu darba virzienā. Es tāda kādam noteikti gribētu būt, jo esmu pateicību parādā visumam, ka tas man ir bijis tik labvēlīgs ar brīnišķīgiem pāriem un skaistām kāzām,” atzīst Iluta.

Lielākais risks – finanses!

Kāzu fotogrāfs Miks Šēls savu pievēršanos kāzu fotografēšanai dēvē par zvaigžņu sastāšanos īstajās vietās. Viņu ietekmēja gan, kā pats atzīst, sava veida trīsdesmitgadnieka krīze, gan meitas piedzimšana un 10 gadu pieredze algotā darbā.

“Manā gadījumā viss sākās ar meitas bildēšanu mājās, bet acis uz kāzu industriju man atvēra Iluta Piternika. Sākotnēji nešķita, ka tas vispār ir iespējams, bet, redzot draugu un sociālo tīklu sekotāju atzinību, sāku tam ticēt.

Lēmums noteikti nebija viegls, jo nebija skaidri pārredzama nākotne. Lielākais risks – finanses! Mans primārais uzdevums tomēr ir ģimenes uzturēšana. Kad sapratu, ka rezervācijas pildās uz nākošo gadu tik stabili, ka ienākumi nemainīsies – tikai tad pieņēmu lēmumu minīt profesiju no algota darba nekustamo īpašumu jomā uz fotogrāfu.

Domāju, ka šobrīd to izdarīt ir daudz grūtāk, jo Lavijas tirgus ir piesātināts ar ļoti labiem Eiropas līmeņa fotogrāfiem, arī citiem kāzu industrijas uzņēmumiem/māksliniekiem.

Lielākais izaicinājums ir gadu no gada turpināt attīstīties kreatīvi un disciplinēt sevi, jo kāzu industrija ļoti strauji mainās,” tā Miks Šēls.

Kāzu jomā ieved pašas kāzas

Kāzu organizatori Ingu Bērziņu / bannté kāzu nozarē ieveda viņas pašas kāzas. Līdz pat meitas piedzimšanai Inga bija darījusi dažādus darbus, taču neviens no tiem nedeva vēlamo gandarījumu. Inga sapņoja par kaut ko savu – radošu darbu, kas liktu katru dienu darīt ko jaunu, neparedzamu un interesantu.

“2010. gadā piedzima mana meita, un es sapratu, ka atgriezties savā iepriekšējā darbā nav iespējams, un ir jārealizē savi sapņi, kas līdz galam vēl joprojām nebija skaidri, jo Latvijā nebija uzskatāmu piemēru, ko tieši un kā es gribētu darīt.

Reāli kāzu nozarē sāku darboties 2013. gadā, kad pati sev pateicu, ka mans sapnis par kāzu un pasākumu organizēšanu jārealizē šajā gadā vai arī tas paliks tikai sapnis.

Mans pirmais projekts bija draudzenes kāzas 2013. gada jūnijā, kas arī kļuva par manas veiksmes un turpmākā azarta atslēgu. Visas manas idejas un domu lidojums izdevās un informācija par šīm Pinterest kāzām izplatījās. Es iekarsu, un tas mani piepildīja ar neizsīkstošu enerģiju un adrenalīnu,” stāsta Inga.

Katru rudeni nepieciešama kvalitatīva atpūta

Inga atzīst, ka, sākot strādāt kāzu jomā, bijusi cilvēks – orķestris – viņa gan organizēja un koordinēja, gan dekorēja, gan bija šoferis, ja bija tāda nepieciešamība. Kad sāku darboties kāzu jomā, es apstiprināju visus projektus, nepratu atteikt, jo būt katrā procesā man bija kā laimes piepildījums.

Neskatoties uz to, cik laimīga biju, darot savu sirds darbu, katru rudeni man bija nepieciešama rehabilitācija. Burtiski liku sevi kopā pa gabaliņiem, jo vasarā sevi atdevu projektiem bez žēlastības un bez brīvdienām.

Katru rudeni biju psiholoģiski izsmelta, bet vēl joprojām laimīga par padarīto. Tieši tādēļ, atskatoties uz pirmajām trīs sezonām kāzu organizēšanā, es nesaprotu, kā es to visu paveicu, jo kāzas bija katru nedēļas nogali gan piektdienā, gan sestdienā, un es tajās visās biju klāt,” atzīst Inga. “Šobrīd pēc sešām kāzu sezonām esmu pārliecināta par to, ko un kā es daru. Esmu droša par to, ko varu piedāvāt saviem klientiem. Neizsmeļu sevi līdz bezspēkam un apzinos darbu apjomu, esmu sastrukturizējusi gan savu laiku, gan sadalījusi darbus un pienākumus. Esmu atradusi sev uzticamus sadarbības partnerus, ar kuriem regulāri strādāju un, attiecības ir abpusēji kvalitatīvas, kas nozīmē, ka klients, uzticoties manai pieredzei, ir tikai ieguvējs.

Vēl aizvien mīlu to, ko daru, jo katra sezona sev līdzi nes jaunus piedzīvojumus,” norāda Inga.

FOTO: ANDRIS SPROĢIS, LINDA LAUVAMIKS ŠĒLS