MODES MĀKSLINIECE AGNESE EIDUKA: KLEITA IR SIEVIŠĶĪBAS MANIFESTS

MODES MĀKSLINIECE AGNESE EIDUKA: KLEITA IR SIEVIŠĶĪBAS MANIFESTS

Laikā, kad arvien populārāka kļūst unisex mode un ir stilīgi sievišķīgās formas slēpt zem aktuālā oversized modeļa,

latviešu modes māksliniece Agnese Eiduka ir uzticīga savai pārliecībai, proti, sievietei jābūt sievišķīgai – jānēsā kleita, jābūt spilgtai un pamanāmai.

Mūsdienās tas nereti prasa uzdrīkstēšanos. Lai arī Agneses tērpi ir grezni, to iedvesmas avots ir pavisam vienkāršs – tā ir daba – ziedi, jūras izskalotie akmeņi un meža smarža sešos no rīta.

Līgavām.lv: Pastāsti, kā sākās tavs stāsts! Kā nonāci līdz tērpu radīšanai?
Agnese: Nebūšu oriģināla, jau no bērnības zināju, ka gribu to darīt. Bet tā pa īstam tas sākās Mis Latvija laikā 2003.gadā (red.:Agnese ir Mis Latvija 2003 uzvarētāja). Man bija vecāku dāvātā mazā, melnā vakarkleita, kurai, kā teica Koko Šanele, jābūt katras sievietes skapī.
Taču sapratu, ka uz skatuves ar to ir par maz un nolēmu pielietot dzīvē tekstila jomā iegūtās zināšanas. Taču joprojām saku, ka mūždien esmu tikai iesācēja. Skaists hobijs pārtapis par manu ikdienu.
L.: Vai arī šuj pati?
A.: Man ir sava komanda, taču ir lietas – smalkie darbi, izšūšana, ko daru pati.
L.: Kāpēc tieši kleitas?

A.: Kleita ir sievišķības manifests.

L.: Joprojām? Arī mūsdienās?
A.: Jā, neskatoties uz visām unisex modēm… Pēdējās divas sezonas pec klientu pasūtījuma esmu radījusi arī ikdienā valkājamo modi. Taču tie tērpi arī ir gana eleganti un, nomainot pāris detaļas, tēls mainās. No rīta var iet uz darbu, bet vakarā, tērpam kaut ko piespraužot, noņemot vai atlokot, var doties uz operu.
L.: Tevis radītie tērpi vienmēr ir spilgti, apjomīgi, uzmanību piesaistoši…

A.: Jā, gribas, lai sievietes mūsdienās uzdrīkstas vairāk.
L.: Uzdrīkstas atklāt savu sievišķību?
A.: Jā.

L.: Vai pievērs lielu uzmanību modes tendencēm?
A.: Pēdējo divu gadu laikā ikdienā valkājamajās kolekcijās kaut kas no tendencēm ir, bet drīzāk tā sanāca neapzināti… Noteikti negribētos teikt, ka eju tendenču pavadā. Ir klasiskas lietas – gofre svārki, flīsa svārki, kas manās kolekcijās ir bijušas visos gados, šķiet, jau kopš 2006.gada? Manuprāt, pirmos šādus svārkus radīju jau tad, 2006.gadā, vienam konkursam, un tā tie joprojām dzīvo manās kolekcijās – gan ikdienas tērpos, gan vakarkleitās un kāzu kleitās. Varbūt dažādākos izpildījumos, kāzu kleitās – ar garākām velcēm…
L.: Ja pamani, ka jaunā kolekcija īsti neiederas tendencēs, vai mēģināsi to kā pielāgot?
A.: Absolūti ne. Primārais ir sieviete un kas viņai piestāv. Piemēram, nākamā gada kāzu tendencēs ir sieviete biksēs – žakete un bikses, grezni mežģīņu topi ar biksēm… Es palikšu pie kleitām.
L.: Pastāsti, kā notiek tērpa radīšana konkrētai sievietei! Ieraugi sievieti un saproti, kas viņai piestāv, kas labāk atklāj viņas individualitāti?
A.: Sākumā izrunājam viņas vēlmes, tad ir kāds laiks padomāt, pēc tam piedāvāju savas idejas.

Līgavas, kas nāk pie manis, zina ka tā būs uzdrīkstēšanās – drapējumi, spalvas, kristāli.

Uzdrīkstēšanās būt citādākai, transformēt savu tērpu, dienas laikā esot dažādai vienā tērpā. Ir līgavas, kas izvēlas tajā pašā tērpā pavadīt arī otro dienu. Izgriež uz āru, un ir pavisam citādāk.

L.: Kur rodi iedvesmu?
A.: Iedvesmojos no smaržām. Agra rīta smarža, piemēram, sešos no rīta mežā vai, dodoties pa ielu, no visiem putekļiem, pilsētas drūzmas, visa tā urbānisma. Vispār tas var būt jebkas, bet tam jānāk no dabas, apkārtējās vides.
L.: Vai vari raksturot sievieti, kura vislabāk jutīsies tavā kleitā?
A.: Tā ir sieviete, kura vēlas uzdrīkstēties un vēlas ko vairāk par parasto, klasisko kleitu. Viņai patīk rokdarbi, bet nevis to parastajā izpildījumā, bet integrēti ar izšuvumiem, greznu apkakli, milzīgiem spalvu svārkiem, kurus noņemot apakšā ir pavisam cita kleita. Šai sievietei ienākot telpā, apkārtējie viņu noteikti pamanīs.
L.: Vai tev pašai patīk nēsāt savus radītos tērpus?
A.: Jā, šī, kas man tagad mugurā, ir klasiska lina kleitiņa no pagājušā gada kolekcijas, tā saucamais Odrijas Hepburnas veidols. Tas ir no tēmas par mazo, melno vakarkleitu. Starp citu, mazās, melnās vakarkleitas es kolekcionēju. Un tādai jābūt arī vasarā. Somiņa, protams, ar izšuvumiem.
L.: Un greznās kleitas? Valkā arī tās?
A.: Jā, tās arī. Cilvēki pievērš uzmanību, nāk klāt, grib aptaustīt, apčamdīt.
L.: Vai ir cilvēki, no kuriem tu iedvesmojies modes radīšanā? Varbūt modes mākslinieki, aktrises?
A.: Man patīk Džons Galiano. Bet vai aktrises… Es teiktu, ka tā tomēr vairāk ir daba. Daba un smaržas.
L.: Arī pašos tērpos ir jaušama daba, vai ne?
A.: Jā, tie ir ziedi.
L.: Un akmeņi?
A.: Latvieši agrāk pina vainagus. Bērnībā, pie vecmammas, man patika lasīt nost no tiem pērles.Teicu, ka izaugšu liela, būšu tautumeita. Kopš tiem laikiem man patīk akmeņi.
L.: Vai visas līgavas, atnākot pie tevis, saprot ar kādu kleitu aizies mājās? Apzinās, ka tā būs spilgta un uzmanību saistoša?

A.: 90 procenti zina, uz ko nāk. Bet ir bijušas arī sievietes, kas atnāk un tad saka: „Ko es šeit daru…” Bet aiziet tāpat laimīgas. Šovrūmā ļauju sākumā pielaikot dažādus siluetus. Ir bijis arī tā, ka atnāk līgava un viņai līdzi draudzenes, un tās meitenes aiziet mājās ar kaut ko jaunu.
L.: Kāzu kleitas parasti šuj baltā krāsā vai arī citās?
A.: Klasiski baltais tonis, vismaz šajā gadā, man nav bijis. Vairāk ir ziloņkaula, šajā vasarā bija arī zilie, zili zaļie, bēša toņi.
L.: Šosezon zilā krāsa kāzu kleitām tieši ir modē. Vai tādēļ līgavas izvēlējās šo krāsu?
A.: Vienai līgavai, piemēram, pieskaņojām krāsu kāzu tēmai. Tēma bija par jūras izskalotajiem akmeņiem. Tie ir tādi matēti, zili zaļi. Bet par to, vai kopumā apzināti izvēlas zilo aktualitātes dēļ… Sievietēm vispār patīk zili zaļie toņi, tie daudz tiek izmantoti arī vakartērpos.
L.: Kā ir ar metāliskajiem toņiem?
A.: Kāzu kleitās nav vēl nācies. Bet ir manā valkājamajā kolekcijā.
L.: Gribētos pamēģināt arī kāzu kleitās?
A.: Labprāt! Jo ziemā tieši būs ļoti aktuāls metāls, kosmoss.
L.: Un melnā krāsā?
A.: Kāpēc ne!

L.: Cik maksā tavas kāzu kleitas?
A.: Sākot no 300 eur. Strikti tas nav, var būt arī nedaudz lētāk. Atkarīgs no materiāla, ieguldītā darba, laika perioda, arī no tā, cik uzlaikošanu ir bijis.
L.: Cik laika aizņem vienas kāzu kleitas šūšana?
A.: Ļoti dažādi. Vidēji sarežģītai kāzu kleitai varētu būt divi mēneši, ne mazāk. Divi trīs mēneši.
L.: Vai tu pati esi precējusies?
A.: Neprecējusies.
L.: Kāda būs tava kleita?
A.: Vadīšos pēc tā mirkļa sajūtām.