PIRMSKĀZU STRESS – KAS TAS TĀDS, UN KĀ AR TO TIKT GALĀ?

PIRMSKĀZU STRESS – KAS TAS TĀDS, UN KĀ AR TO TIKT GALĀ?

Lai cik ļoti arī pāris nebūtu savaldīgs, šķiet, pirmskāzu stress piemeklē teju katru līgavu un līgavaini. Katram šis stress izpaužas citādāk – kāda vai kāds vairāk satraucas par praktiskām lietām un organizatoriskiem kāzu jautājumiem, bet kādam galvā neviļus rodas lielie jautājumi, vai tiešām šis ir mans īstais cilvēks. Pat, ja pārliecība par to ir, šie jautājumi var “atnākt”. No tiem nav jābīstas, tos vajag pieņemt.

Kādēļ un ko darīt, lai dažas dienas pirms kāzām nebūtu jākrīt panikā un jādzer nomierinošas tabletes, LĪGAVĀM.LV aprunājās ar psihoterapeitu un apzinātības treneri Ansi Jurģi Stabingi.

Stress rodas no fantāzijām par nākotni

Psihoterapeits un apzinātības treneris Ansis Jurģis Stabingis norāda – ja cilvēkam ir jebkāda veida stress, tas nozīmē, ka viņš nav sevi līdz galam apzinājies. “Jo mazāk cilvēks ir sevī apzināts, jo vairāk viņam ir stress, un otrādāk. Stresa iemesli pat nav svarīgi, jo tā izpausmes ir vienādas.

Tomēr pirms kāzām stresu parasti izraisa trīs lielas sajūtu un jautājumu grupas:

  1. Pirmkārt, lielie eksistenciālie jautājumi – vai šis tiešām ir cilvēks, ko vēlos apprecēt, kāda būs mūsu nākotne, kas mainīsies vai nemainīsies mūsu kopdzīvē.
  2. Otrs iemesls, kas var izraisīt pirmskāzu stresu, ir  apziņa, ka kāzas pašas par sevi ir pagrieziena punkts dzīvē. Šis stress pat vairs nav tik ļoti par konkrēto cilvēku, cik par ieiešanu jaunā statusā. Tā ir jauna pieredze, un mums par to nav zināšanu. Tas ir kaut kas nezināms, iepriekš neapgūts. Acīm redzamā līmenī, izņemot statusu, gredzenu pirkstā un uzvārda maiņu, nekas cits nemainās, tomēr iekšējā līmenī cilvēkos ir šie lielie jautājumi, vai un ko vēl tas mainīs. Tā ir nezināma lieta, un kā jebkurai nezināmai lietai arī šai piemīt liels potenciāls, lai par to uztrauktos.
  3. Trešā iemeslu grupa, kas var izraisīt pirmskāzu satraukumu, ir pašas kāzas kā notikums – praktiskie jautājumi, kas saistīti ar kāzu organizēšanu – šis stress var būt neatkarīgi no tā, vai kāzas organizē pats pāris vai arī kādam ir to uzticējis,” stāsta Ansis Jurģis Stabingis. Viņš norāda, ja cilvēks kaut mazliet spēj sevi apzināties un ir praktizējis apzinātību, ir lielāka iespēja, ka pirmskāzu stress viņu nepiemeklēs, un pat, ja piemeklēs, viņam to būs vieglāk palaist vaļā, jo viņš redz, ka dzīvē viss nāk un iet.

“Šajā dzīvē nav iespējams paredzēt lietas, un ir iespējams tikt galā ar neparedzētām lietām. Tas nav iemesls, lai priekšlaicīgi uztrauktos. Tas ir pavisam vienkārši – kad konkrētā situācija atnāks, tad arī es to risināšu. Es varu sagatavoties tik, cik es varu, un tālāk es improvizēšu.

Mums ir jāsaprot, ka mēs nevaram, un mums arī nevajag būt visam gataviem. Apzināti cilvēki arī zina, kādā veidā stress rodas, proti, no fantāzijām par nākotni. Bet tas ir bezjēdzīgi uztraukties par kaut ko, kas vispār vēl nav noticis. Šādi cilvēki spēj pasmieties par savu satraukumu,” atzīst apzinātības treneris.

Neviens cits mūs nevar padarīt laimīgus, izņemot mūs pašus

Runājot par “lielajiem” jautājumiem, kas pie mums nereti atnāk pirms kāzām, viņš norāda, ka tas notiek tādēļ, ka mēs dzīvojam ilūzijās un kaut kādā mērā saprotam, ka tas nav mūsu “īstais” cilvēks, jo

atbilde nekad nav otrā cilvēkā, līdz ar to neviens cits nav īstais cilvēks, izņemot mūs pašus.

Mēs to dziļi sevī nojaušam, bet tā kā vilinājums, apsolījums un gaidas ir ļoti lielas, tad tomēr ceram, ka tieši tas cilvēks mūs darīs laimīgus. Mēs gribam būt laimīgi, un ceram, ka otrs mūs tādus padarīs. Bet laime ir neatkarīgs lielums. Mūsu cilvēka daba ir tā, ka mēs gribam noskaidrot savus lielos jautājumus,” pārliecināts apzinātības treneris.

Ātrā palīdzība stresa mazināšanai

Viņš norāda, ka kāzu stress neatšķiras ne no kāda cita veida stresa. Atšķirties var vienīgi iemesli, bet stresa mehānisms ir viens un tas pats. Un ar kāzu stresu, gluži tāpat kā ar cita veida stresu, jāmācās tikt galā savā dzīvē. Jebkura stresa mazināšanai visbiežāk ir divas metodes – tā saucamā ātrā palīdzība stresa situāciju risināšanā un stresa prevencija jeb tas, ko var darīt, lai stress neiestātos vispār. “Tad, kad mūs pārņem stress, labākais, ko varam darīt, ir nomierināties, nevis skraidīt pa istabu vai lietot alkoholu vai zvanīt draudzenei. Vienkārši nomierināties. To vislabāk var izdarīt lēni elpojot, pievēršot uzmanību savai ieelpai, koncentrējoties izelpai. To mēs varam darīt arī ikdienā, situācijās, kad mums pat vēl nav stresa. Pievērst uzmanību savam ķermenim, turot to atslābinātu.

Varu ieteikt vingrinājumu tām līgavām, kas šobrīd piedzīvo stresu.

Iedomājieties šobrīd to problēmu vai iemeslu, kas jums rada vislielāko stresu. Tālāk mēs varam pavērot sava ķermeņa pozas – varam pamēģināt sakņupt, sarauties maziņiem, pielikt rokas pie kakla vai pie zoda – ieņemot tādu kā nabadziņa pozu, nolaist galvu un skatīties uz saviem kāju pirkstiem, un šajā brīdī paskatīties uz šo situāciju, kas mums rada stresu. Tālāk nepieciešams stabili apsēsties, izslieties, iztaisnot muguru, ievilkt vēderu, skatīties uz augšu, un tagad paskatīties uz šo pašu situāciju. Visbeidzot, paliekot šajā pašā pozīcijā, atslābināt savu ķermeni – stalta, bet atslābināta pozīcija, ar pagrieztām plaukstām uz augšu, un vēlreiz paskatīties uz šo pašu situāciju. Nevienā no šīm pozām situācija nav mainījusies, bet ir mainījusies mūsu attieksme pret šo situāciju,” vingrinājumu stresa mazināšanai skaidro Ansis Jurģis Stabingis.