Fotogrāfs: KLAIDS LIELBIKSIS - mirkļa atmosfēra un sajūtas noķertas tik labi, ka, skatoties bildēs šķiet - esam atpakaļ Mūsu dienā.
Kleita: AMELII - īstā kleita mūsu boho kāzām. Jutos pasakaini un saņēmu daudz komplimentu. Arī kleitas mērīšanas un pielāgošanas process bija baudāms lieliskā servisa dēļ.
Svinību vieta: GRAVU šĶŪNIS - lieliska atmosfēra, pasakaini skaista daba un vislaipnākie un izpalīdzīgākie saimnieki.
Ēdinātāji: VANILLA CATERING - izcils ēdiens un tik pat izcils serviss. No viesiem saņēmu atsauksmes, ka tik profesionāli viesmīļi vēl nav redzēti.
MUAH: MARTA ROGA (Liepāja) - man bija ļoti svarīgi, lai make up un frizūra nav pārspīlēta, vēlējos izskatīties dabīgi un justies ērti. Marta mani pilnībā saprata un par rezultātu biju patiešām ļoti priecīga.
Ceremonijas vadītājs: ĢIRTS ĶESTERIS - nevēlējāmies laulāties baznīcā, taču jutām, ka arī dzimtsarakstu nodaļas ceremoniju vadītājs mums nav piemērots. Gribējām, lai ceremoniju vada cilvēks, kas prot radīt svētku sajūtu, kas prot atrast īstos vārdus, neiegrimstot pārlieku romantiskās un salkanās runās. Tieši tāda bija mūsu ceremonija - interesanta, jautra un, protams, arī mīļa un romantiska. Lai gan lielās lietas, protams, bijām izrunājuši, iepriekš nezinājām kā tieši noritēs ceremonija, tāpēc arī mums tas bija patīkams pārsteigums.
Mūzika: EELS OF THE SIXTIES - tik jautra ballīte, ka nebija laika izspēlēt ieplānotās spēles. Puiši ar savu erenrģiju uzlādēja visu dance flooru.
Bārmenis: EDIJS SEDLIŅš - pasakaini kokteiļi, par kuriem draugi sapņo vēl tagad.
Dekorācijas, galda klājums: mēs paši un mūsu superīgie draugi.
Sākotnēji bijām plānojuši precēties 13.jūnijā - man ļoti gribējās, lai kāzas ir peoniju laikā un Gravu šķūnī, kur tās arī notika. Jūnijs ir ļoti skaists laiks - zied krūmi, ābeles un skaisti ir arī apkārt esošie labības lauki. Kāzām jūnijā gatavojāmies jau ļoti laicīgi, taču pandēmijas dēļ, pavasarī bijām nonākuši situācijā, kad viss jau sarunāts, drošības naudas iemaksātas, ielūgumi izdrukāti, bet nebija skaidrs, vai vispār būs atļauts rīkot tik lielu pasākumu.
Mēs abi skaidri zinājām, ka nevēlamies tikai sarakstīšanos divatā - abi gribējām kārtīgu balli ar ģimenēm un draugiem, tāpēc pastāvēja reāla iespēja, ka mūsu ilgi gaidītās kāzas, kas jau pilnībā saplānotas, būs jāpārceļ uz nākamo gadu. Izvēlējāmies riskēt un pārlikt kāzu datumu uz augustu cerībā, ka tad situācija būs uzlabojusies un varēs rīkot lielākus pasākumus. Protams, tik vēlu mainot kāzu datumu, mums vairs nebija iespējas izvēlēties nedēļas nogales - pieejamas bija palikušas tikai darba dienas. Sākumā smējāmies, kurš gan taisa lielas kāzas darba dienā, neviens taču netiks, bet beigu beigās uz mūsu kāzām otrdienā tika visi 75 uzaicinātie viesi. Mums par labu noteikti nospēlēja arī fakts, ka visi pēc garā izolācijas un distancēšanās perioda bija ļoti noilgojušies pēc kārtīgas, jautras ballītes. 🙂
Arī Gravu šķūnī augusts izrādījās tik pat skaists, cik jūnijs - peoniju vietā mūs priecēja jau nedaudz rudenīgā noskaņa, ko nes pļaujas laiks labības laukos un kontrasts starp ļoti siltu dienu un vakara patīkamo dzestrumu. Izvēlējāmies kāzas svinēt Grobiņas novadā, lai gan neviens no mums nav no tās puses, pat ne no Kurzemes. Mums abiem bija svarīgi, lai svinību vietā ir ne tikai skaistas telpas, bet arī lai apkārt ir daba un miers. Es sapņoju par kāzām skaistā šķūnī, tāpēc jau pašā kāzu plānošanas sākumā meklēju tieši kāzu šķūņus. Lai gan sākumā nedaudz baidījāmies, vai tas nebūs par tālu, ņemot vērā, ka gandrīz visiem kāzu viesiem jābrauc no Rīgas, beigu beigās ne darba diena, ne arī attālums mūsu viesiem nebija šķērslis. Lielā attāluma dēļ, izvēlējāmies sākt svinīgo kāzu ceremoniju diezgan vēlu - pēcpusdienā. Tas izrādījās ļoti labs lēmums, jo dienas pirmā puse līdz ar to bija mazāk saspringta, varējām to baudīt viens ar otru, vedējiem, kā arī paspējām arī pabildēties, vēl esot pavisam svaigi un atpūtušies.
Ļoti priecājamies, ka mūsu izvēlētā kāzu vieta bija tik tuvu Liepājai. Iespēja pabūt četratā ar vedējiem pie jūras, fotosesija pie Liepājas ziemeļu fortiem, vējš, izpūruši mati un pilnīgs ne-iespringums bija tik ļoti iederīgs papildinājums mūsu kāzu dienai. Tieši tādu atmosfēru vēlējāmies savās kāzās - lai gan mums, gan viesiem nav sajūta, ka jāseko ļoti saspringtam grafikam, jāiekļaujas laika termiņos vai jāpaspēj izpildīt visas kāzu tradīcijas. Gribējām, lai gan mums pašiem, gan arī mūsu viesiem tie galvenokārt ir svētki, kuros var baudīt skaisto lauku dabu, ļauties dejām un sarunām. Tieši tādas arī bija mūsu kāzas.
Bijām patīkami pārsteigti un ļoti aizkustināti par mičošanas pārsteigumu, ko bija sagatavojuši mūsu viesi no tautas deju kolektīva, kurā dejoju. Zinājām, ka nevēlamies tradicionālu mičošanu, bet gan kādu īpašu rituālu, taču mičošanas gaita priekš mums bija pārsteigums. Deju kolektīva biedri pēkšņi parādījās tautas tērpos un, ar lāpām rokās rādot ceļu, aizveda mūs un pārējos viesus līdz ugunskuram, kur liesmu gaismā nodejoja pasakaini skaistu deju, kuras laikā no savļņojuma izplūdu asarās. Tas bija patiešām īpašs brīdis, ko atcerēsimies vienmēr.
Mūsu kāzām ļoti daudz darījām paši. Kopā ar ļoti idejām bagātiem un izpalīdzīgiem vedējiem, kā arī draugiem un radiem. Gatavošanās process, lai gan laikietilpīgs un arī saspringts, tomēr bija arī ļoti skaists laiks, ko pilnībā izbaudīju. Ar prieku pati veidoju dizainu ielūgumiem, kopā ar vedējiem un draugiem ilgus vasaras vakarus pavadījām pagalmā, taisot dekorācijas, vācot dabas materiālus mežos un pļavās. Iemācījāmies pīt vainagus, no niedrēm taisīt lukturus un šūt auduma salvetes. Arī savas kāzu dienas kurpes pati izšuvu ar pērļu ziediem, jo skaidri zināju, kādas tās vēlos. šis gatavošanās process, ko pavadījām kopā ar ģimeni un draugiem, mums bija tik pat skaists un neaizmirstams, cik pašas kāzas. Tāpēc, kavējoties atmiņās, ir sajūta, ka mūsu kāzas nebija divu dienu pasākums, bet gan vesela vasara, pilna ar jautru kopā būšanu un skaistiem brīžiem.
dalīties
