Dāvināšanas kultūra pēdējos desmit gados Latvijā ir piedzīvojusi manāmas izmaiņas. Vecākā paaudze vēl atceras laikus, kad jaunajam pārim dāvināja servīzes, kristāla vāzes, gultas veļas komplektus vai pat ledusskapjus. Tā bija praktiska nepieciešamība laikmetā, kad jaunas dzīves uzsākšana prasīja pilnīgu saimniecības aprīkošanu no nulles. Šodien lielākā daļa pāru pirms kāzām jau gadiem dzīvo kopā. Viņiem ir kopīgs mājoklis, iekārtota virtuve un kafijas aparāts. Fiziska manta, ja vien tā nav īpaši pasūtīts mākslas darbs vai personisks mantojums, biežāk kļūst par apgrūtinājumu, nevis prieku. Tāpēc aploksne ir kļuvusi par abpusēju vienošanos