Dārta & Pēteris

Nu ir pagājuši divi mēneši kopš kāzu svinībām, taču visu plānošanas laiku un pašu notikumu atcerēsimies jo īpaši spilgti. Līdzīgi kā vairumam citu pāru, arī mūsu plānus būtiski mainīja pandēmijas sākšanās, kā rezultātā ne tikai nācās pārcelt kāzu svinības, bet arī mainīt vairākas ieceres.

Mūsu kāzu stāsts ir ne tikai par mums pašiem.

Tas ir stāsts par to, kā neapstāties grūtību un neskaidrību priekšā, kā uzticēties sev un darīt visu iespējamo, lai gan pašiem, gan viesiem radītu tieši tādus svētkus, kādus vēlējāmies.

Svinību plānošanas laikā bijām diezgan precīzi izlēmuši, ko un kādas kāzas vēlamies gan norises, gan sajūtas, gan vizuālā noformējuma ziņā – mūsu galvenais mērķis bija radīt mīļuma un personīguma sajūtu, tāpēc visu organizatorisko un vizuālā noformējuma pusi uzņēmāmies paši. Savās kāzās radījām un sagādājām visu, sākot ar papīrlietām un beidzot ar dekoratīvajiem uzrakstiem un pareizajām svecēm, kā arī vīra uzlocītām 1000 origami dzērvēm!

Lai arī zinājām to, ko un kā vēlamies, saskārāmies ar vairākām grūtībām vēl pirms vispasaules krīzes.

Protams, gandrīz neviens pāris, kas pats ir organizējis savas kāzas, nevar apgalvot, ka itin viss noritējis kā sākotnēji iecerēts. Taču mūsu gadījumā, šķiet, pāris mēnešu laikā greizi nogāja un tika pārplānotas gandrīz visas pozīcijas.

Oriģināli kā kāzu datumu izvēlējāmies 25.aprīli viesu namā Bēršas. Neilgi pēc 2020.gada iestāšanās viesu nama koordinatore mūs informēja par to, ka ir aizvēries izvēlētais ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs, ar kuru jau bijām vienojušies par ēdienkarti un izmaksām. Tas nozīmēja, ka sarunas no nulles pozīcijas bija jāsāk ar restorāna Rīgas darbiniekiem. Vēl pēc mēneša mūziķi, ar kuriem jau bijām noslēguši līgumu, informēja par iespēju koncertēt ASV tieši šajos datumos. Rezultātā mainījām arī mūziķus, uzsākot sarunas no jauna.

Vēl pēc neilga laika fotogrāfs, kura sieva bija stāvoklī, informēja par to, ka vienmēr mainīgais bērniņa dzimšanas datums ir precizējies un ir apmēram dienu pēc kāzām, tādējādi pastāvot iespējai pēdējā brīdī atbraukt citam fotogrāfam, kuru nepazīstam. Šo scenāriju centāmies savā prātā nepieļaut un, domājot, ka viss trakākais nu ir garām.

Kad bija atlicis nedaudz vairāk par mēnesi līdz noliktajam datumam, valstī sākās ārkārtas situācija. Lai arī tai brīdī oficiāli ziņoja, ka tā ilgs mēnesi, mēs nevarējām rast mieru.

Nedēļas laikā apzvanījām visas iesaistītās puses, vīrs cītīgi analizēja citu valstu pieredzi un saslimstības statistikas rādītājus, kā rezultātā secinājām vienu – ārkārtas stāvoklis noteikti nebūs tikai mēnesi, un mums ir jāpārceļ kāzas! Ar smagu sirdi pieņēmām šo lēmumu, jo gandrīz viss jau bija sagatavots. Pārcēlām kāzas uz šī gada 26.jūliju, svētdienu, kas laimīgā kārtā bija pieejama visiem pakalpojumu sniedzējiem un viesiem. Visiem, izņemot dzimtsarakstu nodaļu.

Zinājām, ka pastāv tikai viens variants – nokārtot dokumentus pirms pārceltā kāzu datuma un rīkot neoficiālu ceremoniju. Un, ja jau laulības oficiāli jānoslēdz iepriekš, kāpēc gan to nedarīt tad, kad oriģināli to vēlējāmies (gredzenos jau datums bija iegravēts)? Tā nu pašā pandēmijas karstumā, tikai ar lieciniekiem un nevienam citam to nesakot, salaulājāmies.

Pa kluso, bez kāzu kleitas vai uzvalka, bez gredzeniem, taču salaulājāmies.

Savu noslēpumu glabājām, nesakot pat ģimenei, jo abi vienmēr esam vēlējušies skaistas kāzas, kurās pirmo reizi vilkt balto kleitu, sen nopirkto uzvalku un gredzenus. Un kas gan to būtu domājis – slepeno kāzu vakariņu laikā fotogrāfs mums atsūtīja pirmo bildi ar savu jaundzimušo meitiņu, kas tik tiešām piedzima mūsu kāzu vakarā!

Ar datuma maiņu radās virkne citu izmaiņu. Ar viesu nama atsaucību svinības pārcēlām uz stikloto terasi, kurā bija lielāks plašums, taču līdz ar to nācās organizēt trauku nomu, kas iepriekš nebija nepieciešama. Pusotru mēnesi pirms nu jau pārceltā datuma bija nepieciešams meklēt citu vakara vadītāju. Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem atrast arī ceremonijas vadītāju, uzrunājām savu kāzu muzikantu Mārtiņu Ruski ar jautājumu, vai viņš būtu gatavs uzņemties ne tikai mūziķa pienākumus, bet arī ceremonijas un vakara vadīšanu, uz ko viņš piekrita.

Mūsu stāsts nebūt nav īss un vienkāršs

Taču tas ir tieši tāds, kādam tam bija jābūt, lai spētu tikai vairāk novērtēt cilvēku sev blakus, ar ko esi uzņēmies šo lielo un nozīmīgo pienākumu – laulību.

Lai gan vairākas reizes pāris mēnešu laikā šķita, ka visi striķi trūkst, ka vēl vairāk kaut kam noiet greizi nav iespējams, ka visa pasaule ir nostājusies pret mums, mēs esam precējušies. Un esam precējušies divreiz – 25.aprīlī un 26.jūlijā. Un tā tas arī paliks. Divi īpaši svētki mums, mūsu mīlestībai un gribasspēkam.

Pēc visiem satraukumiem, pēdējā brīža domām par jaunu ierobežojumu parādīšanos un atkārtotu svinību pārcelšanu, par spīti itin visam kāzas izdevās tieši tādas, kādas bijām izsapņojuši.

Lai arī šobrīd modē ir lielas, nedaudz pompozas kāzas ar bagātīgu vizuālo noformējumu, mēs to nevēlējāmies, jo tādi neesam.

Iemesls, kāpēc paši organizējām un dekorējām savas kāzas bija gaužām vienkāršs – vēlējāmies, lai kāzas no a līdz z būtu mūsu, lai katra mazākā detaļa viesiem asociētos ar mums un tikai mums, lai kāzas būtu mūsu nevis citu cilvēku lolojums. Un tas kāzas padara vēl īpašākas.

Mēs nebaidījāmies apvienot dažādas idejas un šķietami nesaskanīgas lietas, jo vēlējāmies atklāt savu “es”, visu vienojot nepiespiestā, gaisīgā atmosfērā. 1000 origami dzērves ir iespējams apvienot ar ģeometriskiem galdu dekoriem no stikla un spoguļa un baltiem ziediem, kas ienes iecerētā pavasara kāzu dvesmu.

Elegantu kāzu gaisotni ir iespējams atsvaidzināt ar latviskuma akcentu.

Ar Pēteri dejojam no bērna kājas, saskatījāmies un iepazināmies dejojot, tāpēc mums šo savu būtības daļu bija ļoti svarīgi atspoguļot arī šai dienā. Pēc kāzu ceremonijas dejojām latviešu kāzu deju “Gatves deja”, kur piedalījās arī visi mūsu dejojošie viesi. Galda numuru vietā katru galdiņu nosaucām kādas mums mīļas latviešu tautas dejas nosaukumā un kokteiļiem bārā piešķīrām zīmīgus tautas deju nosaukumus!

Gan pirmā, gan arī otrā kāzu diena bija tādas, kādām tām bija lemts būt. Mūsu kāzu stāsts ir par nebaidīšanos riskēt vai pārdomāt, par īstās sajūtas meklēšanu, par nedomāšanu “kā būtu pareizāk”, jo vienīgais, kas patiešām ir svarīgi, esam mēs paši sev, tāpēc arī mūsu kāzas un kāzu stāsts ir par mums katrā mazākajā niansē.


Kāzu fotogrāfs: JURĢIS RIKVEILIS

Svinību vieta: BĒRŠAS