Nav viennozīmīgas atbildes un iemesla, kādēļ attiecības izjūk. Bet parunāsim par situācijām, kurās, no malas raugoties, šķietami nav tam iemesla – neviens nevienu nekrāpj, nav vardarbīgi nedz emocionāli, nedz fiziski, attiecībās nav ienākušas atkarības vai citas netīkamas parādības.
Kāpēc izjūk attiecības? Kādas ir biežākās kļūdas attiecībās un klasiskas attiecību problēmas? Kad iestājas attiecību krīze un kā saglabāt attiecības? Vai tas vispār ir iespējams un vai to vajag?
Viss ir plūstošs un mainīgs. Es mainos, tu mainies, un tā tam ir jābūt. Tas ir veselīgi un dabiski. Cilvēkam ir tendence attīstīties, izglītoties, bagātināties. Bet ne visiem un vienmēr. Gadās, ka attīstāties abi, bet katrs savā virzienā, vai arī – aug tikai viens no jums. Likumsakarīgi, ka tad, kad sākat runāt dažādās valodās, ceļi sāk šķirties.
Ar kādu nodomu jūs attiecībās iegājāt? Vai bijāt divi nobrieduši cilvēki, kas ir iepazinuši sevi, ieinteresēti un gatavi iepazīt otru, un zina, ko no dzīves vēlas un kādas ir jūsu katra vērtības? Ieejas pozīcija attiecībās ir ārkārtīgi svarīga. Lai katrs pārī ir personība un katram šī savienība ir kā augsne, kurā augt un zelt, ne slīdēt pa kalnu lejup. Ja kāds no pāra vai abi nav sevi sakārtojuši, nav sajutuši, ko nozīmē mīlēt sevi, partneri un dzīvi, ko nozīmē savus sapņus pārvērst mērķos un pēcāk realitātē, tad mēdz attiecībās ieiet caur pavisam neveselīgu prizmu – meklējot kādu, kas darīs laimīgu. Un tad sākas pārtikšana no otra, atkarība un aizvainojums tajā brīdī, kad šis partneris nepilda izfantazēto glābēja funkciju.
Ja viens partneris kļūst pārāk atkarīgs no otra emocionāli vai materiāli, tas rada nelīdzsvarotas attiecības. Otrs partneris var justies nospiests vai piespiedu kārtā atbildīgs par otra laimi.
Vai tad, kad sastapāties un strauji sākāt veidot attiecības, tiešām bijāt tām gatavi? Vai zinājāt, ko no dzīves vēlaties, kādi ir jūsu mērķi? Vai arī ļāvāties jūtu un kaislības impulsam, strauji uzsākot kopdzīvi un neiepazīstot vienam otru dažādās dzīves situācijās? Īpaši spilgti partnera patieso dabu izceļ kritiskas, spriedzes pilnas situācijas – kā viņš/viņa reaģē, vai saglabā cieņu pret tevi un apkārtējiem?
Viens partneris vēlas bērnus, otrs – nē. Vai viens sapņo par dzīvi laukos, bet otrs – par karjeru pilsētā. Šīs būtiskās atšķirības, ja nav izrunātas sākumā, var kļūt par šķērsli nākotnē.
Lai pārliecinātos, ka izvēlētais partneris ir piemērots priekos un bēdās, atbalstīs tavu izvēli turpmākos septiņus gadus ceļot un ģimeni veidot vēlāk, vai tieši otrādi – radīt omulīgu ligzdiņu un veltīt nedalītu uzmanību bērniem, šis cilvēks ir jāiepazīst. Iemīlēšanās laika rozā brilles ir ķīmiska reakcija, kas aizsedz realitāti, tādēļ pret to jāattiecas mazliet uzmanīgi. Tas, ka šajā laikā partneris šķiet īstais, vienīgais, turklāt dvēseles radinieks – ir klasika. Un zīmes un pazīmes šķiet absolūti pārliecinošas! Tomēr – dodiet sev laiku ieskatīties tuvāk. Sajust, pieredzēt un izdarīt veselīgus secinājumus.
Jo atvērtāki, atklātāki esam, jo mazāk risku rasties pārpratumiem, kas ir viens no lielākajiem strīdu un aizvainojumu iemesliem attiecībās. Tikpat svarīga ir spēja uzklausīt nenosodot. Telpas došana viens otram. Partnerim būs ļoti grūti atvērties, zinot, ka vienmēr saņems pretī noniecinājumu, noliegšanu, neizpratni. Droša telpa ir viena no būtiskākajām pāra esamības sūtībām.
Atklāta, godīga un cieņpilna saruna – pamats veselīgām attiecībām. Ja pāris nerunā par savām emocijām, vajadzībām vai problēmām, rodas pārpratumi, aizvainojums un klusējoša spriedze. Laika gaitā tas noved pie atsvešināšanās un partnera nepazīšanas.
Lai pieredzētu patiesu intimitāti gultā, vitāli svarīga ir emocionālā intimitāte. Šīs abas ir savstarpēji saistītas attiecību jomas, kas viena otru ietekmē. Jo tuvāki kļūstat, jo dziļāku baudu spēsiet piedzīvot, kas būs tāla no mehānisku darbību sniegtās labsajūtas. Tāpat ļoti svarīgi iepazīt un respektēt vienam otra baudas iedarbināšanas mehānismus – izzināt, kā darbojas sievietes, kā vīrieša organisms, kas patīk tieši tavai sievietei un tieši tavam vīrietim. Infantila neinterese un pat noraidīšana ir drošs ceļš šķiršanās virzienā.
Visur tikai kopā un katru soli viens par otru zinām – tās ir kontrolējošas attiecības. Neapšaubāmi, partneriem, kas dzīvo kopā un kuriem ir ģimene, jābūt informētiem, turklāt katram doties savās gaitās, nesaskaņojot tās ar partneri, nav pat iespējams, ja ir bērni vai citas kopīgas atbildības. Runa ir par pārspīlētu kontroli, kur partneris izrāda neapmierinātību, ja mīļotā vēlas pavadīt vakaru ar draudzenēm, kā arī zvanīšanu piecas reizes dienā, tādējādi radot sajūtu, ka partnerim nav brīvas telpas, kurā elpot.
Pārmērīga greizsirdība, kontrole pār otra cilvēka izvēlēm, draudzībām vai brīvo laiku norāda uz neveselīgu līdzatkarību un bieži noved pie konfliktiem vai apspiestības sajūtas.
Lai arī pāris veidojas uz iemīlēšanās bāzes, agrāk vai vēlāk notiek saskare ar praktiskās realitātes menedžēšanu, kurā lielu lomu spēlē nauda. Tā bieži ir strīdu avots, īpaši, ja trūkst vienošanās par izdevumiem. Dažādi tēriņu paradumi, parādi, nespēja runāt par budžetu vai vienoties par prioritātēm rada spriedzi un neapmierinātību.
Attiecības var izbalēt, ja tajās pietrūkst jaunu emociju un piedzīvojumu. Partneri kļūst par dzīvokļa biedriem, bet vēl sliktākā gadījumā – kā fonā esoša mēbele. Arī cilvēkam pašam ar sevi interesanti ir tad, ja notiek attīstība, kustība, process.
Attiecībām nepieciešama attīstība un jauni iespaidi. Ja pāris ieslīgst ikdienas rutīnā bez pārsteigumiem vai mērķiem, rodas nepilnības, stagnējuma sajūta, un viens vai abi var sākt meklēt aizraušanos citur – darbaholismā, atkarībās, mīļākajos.
Tas izriet no neprasmes komunicēt un jūtas, kas veido pāri, var iznīcināt pilnībā. Veci konflikti, kas nav atrisināti, neizzūd. Aizvainojums krājas, un pat nelielas problēmas nākotnē var pāraugt lielos strīdos, ja partneri nespēj piedot un virzīties tālāk. Ja ir radies aizvainojums, kas neizzūd arī pēc izrunāšanās, ir jāpadomā – vai es pret šo varu mainīt attieksmi un vai ar to vispār vajag sadzīvot. Atceramies par sevis mīlestību!
Ne jau konflikti iznīcina attiecības, bet veids, kā tie tiek risināti. Apvainojumi, kliegšana, pasīvi-agresīva uzvedība – tas viss iedragā cieņu un uzticību. Veselīga konflikta risināšana ir prasme, kas jāattīsta.
Dzīves skrējienā bieži pietrūkst laika kvalitatīvai kopā būšanai. Ja partneri kļūst kā istabas biedri, nevis mīļotie cilvēki, attiecībās zūd tuvība. Kopā pavadītais romantiskais laiks ir jāieplāno. Savus darbus taču mēs ieplānojam, vai ne? Tad kādēļ mums rodas grūtības ar laiku sev un saviem tuvākajiem?
Cilvēki vēlas justies novērtēti. Ja attiecībās pazūd cieņa, komplimenti un pateicība, partneris sāk justies nenozīmīgs vai nemīlēts.
Kad, esot viens otram līdzās, esat zaudējuši viens otru kā partneri, aizmirsuši viens par otru, nevērīgi vai aizvainoti, ir attiecību krīze, kas prasa atbildēt uz jautājumu: palikt vai aiziet? Kā saglabāt attiecības un vai to vispār vajag? Visu var glābt elementāra veselīga komunikācija – saruna, kurā viens otram atklājat, kā jūtaties, kāpēc, ko vēlaties, kas jums pietrūkst. Bet būtiski – ļaut partnerim izrunāties, netopot par to nosodītam. Dodat viens otram laiku, piemēram, 15 minūtes, kurā otru nedrīkst pārtraukt. Pēc tam varat pārrunāt dzirdēto. Citkārt, kad pašiem grūtāk veselīgi sarunāties, vajadzīga mediatora vai pāru psihoterapeita klātbūtne.
Ja zināt, ka nometot aizvainojumu un nesaprašanos, viens otru joprojām spējat kaut mazliet iekārot, apzināties, ka dziļi sirdī mīlat un jums šis cilvēks ir svarīgs, turklāt jums ir kopīgas vērtības un esat gatavi viens otram paiet soli pretī – attiecības ir vērts glābt.
Dažkārt ar pateicību jāpieņem attiecības, kuras patiesi ir izsmeltas. Kuras ir devušas visu, ko tām bija lemts dot – mīlestību, pieredzi, mācības, bērnus. Un tā tas bija paredzēts. Nav neveiksmju. Nav jāmeklē iemesli. Jāpateicas un jādodas tālāk, ļaujot sev un bijušajam partnerim turpināt savu Zemes dzīves piedzīvojumu vēl spēcīgākam un viedākam.
Raksta autore: Ieva Simanoviča