Minimālisma dzīvesveids ienāk ikdienā aizvien redzamāk. Kas ir minimālisms, ko no tā iegūstam un kā minimālisms izpaužas sadzīvē un praktiskās izvēlēs, vislabāk mācēs pastāstīt Laura un Andis Arnicāni/ Seek the simple.

Minimālisms nav atteikšanās no pilnīgi visa

Laura Arnicāne/Seek the simple savā Instagram kontā raksta:

“Minimālisms var nākt visās formās un izskatos. Kādreiz mēs dzīvojām praktiski tukšā telpā, kurā izskatījās, ka neviens nedzīvo. Tagad dzīvojam piepildītākā telpā ar daudz vairāk dekoratīviem elementiem, un jūtamies ļoti labi. Tagad mums ir paklājs un dekoratīvi spilveni, māksla pie sienām un pa skaistam puķupodam ar mežonīgu puķi. Es palēnām mainu bezpersoniskos ikea traukus ar kādiem īpašiem, kurus atrodu humpaliņās, un nebaidos sienā izurbt kādu caurumu, lai pieliktu jaunu mākslas darbu. Mums vēl joprojām patīk gaišums, tīras telpas, viss pa savām vietām, bet tagad telpā es noteikti jūtu mūs pašus.

Minimālisms nenozīmē, ka viss ir garlaicīgs, balts un nav nekas, kur piesiet aci

(kaut gan tas noteikti tāds var arī būt!). Minimālisms nozīmē to, ka tavā telpā nav nekā lieka, un mums katram ir iespēja izvēlēties, kas man ir lieks un kas noteikti ne.”

Mīti par minimālismu. Kā ir patiesībā?

MĪTS #1: minimālisti izmet visu savu iedzīvi

Minimālisti regulāri revidē un patiešām atsakās no ļoti daudz lietām mājās, bet tā, ka izmetam visu, gluži nav. Mēs mantu šķirošanai dodam laiku un vietu, un meklējam iespējas “aprunāties” ar katru lietu, lai saprastu, vai tai vēl ir vieta mūsu mājā. Pamatā noteikumi ir vienkārši - lietām jābūt mīļām un īpašām, tām patiešām jāpatīk, tām jāiet apritē (tātad jāizmanto) un tām ir jāstrādā. Jūs būsiet pārsteigti, cik daudz lietu patiesībā neiziet cauri šai kontrolei. Mēs nemetam ārā VISU savu iedzīvi, mēs tikai atbrīvojamies, kas, mūsuprāt, kļuvis lieks. Mēs neatstājam n-tos virtuves katlus, džinsas, kuras vilksim, kad nometīsim cik-tur-tos kilogramus, un urbi, kurš nestrādā.

MĪTS #2: minimālisti nepērk neko jaunu

Minimālisti droši vien reti veic spontānus pirkumus, bet sakrāt naudu un iegādāties labu blenderi, kas kalpos ilgus gadus, nav nekas slikts un neatļauts. Minimālistiem ir raksturīgi pirkt tikai to, kas patiešām ir nepieciešams un kalpos vēl ilgi, tāpēc mēs droši vien nepirktu piecpadsmito kurpju pāri, kas izskatās tieši tāpat kā desmit citi. Minimālisti meklētu iespējas, kā pārdot tās četrpadsmit kurpes un kā iegādāties divas vietā. Tieši tādas, kādas patīk, vajag un atbilst viņu kvalitātes kritērijiem.

Ieteikumus garderobes izveidē skati šeit: https://www.instagram.com/patiesagarderobe/

MĪTS #3: minimālisms un taupīgums ir sinonīmi

Minimālisms noteikti var palīdzēt kļūt taupīgākam, bet taupīšana nav minimālisma galvenais mērķis. Taupīgs ir tāds, kas veic savas izvēles tikai, lai taupītu naudu, bet minimālists vairāk domās par saviem resursiem un telpu, pērkot jaunu lietu. Mums nav mazsvarīgi, kur aiziet mūsu nauda. Lai nopelnītu naudu, mēs tērējam savu laiku un enerģiju. Ja naudu var sapelnīt, iztērēt un atkal sapelnīt, tad ar laiku un enerģiju tā īsti nav. Kad iegādājamies jaunu mantu, mēs vairāk koncentrējamies nevis uz naudas tērēšanu, bet to, kā šī jaunā lieta liek mums justies. Ja mēs to redzam savā ikdienā, tad - lai notiek!

MĪTS #4: minimālisms padara tevi garlaicīgu

Minimālisms bieži asociējas ar vienveidīgu apģērbu, baltām sienām un garlaicīgām skandināvu tipa mēbelēm. Mums pašiem gaišas telpas ar minimāla daudzuma vienkāršām mēbelēm ļoti iet pie sirds, bet minimālismam tādam nav jābūt. Minimālisms var būt košs un krāsains, un ļoti dizainisks, tikai svarīgi, ka telpā nav nekā lieka. Lieks tava paša gaumei un izvēlei, ne citu acīm. Ja tev enerģiju dod sarkanas sienas un Meksikāņu krāsas paklājs, tad lai notiek! Tas pats attiecas uz apģērbu - tavai garderobei nav jāsastāv no gaiši zilām džinsām, baltām botiņām un ādas jakas (kaut gan man pašai tā ļoti patīk). Tavs skapis var būt piepildīts arī ar krāsām, rakstiem un interesantiem piegriezumiem, tikai jāskatās, lai šīs drēbes patiešām tiek izmantotas un rada lielu prieku. Diezgan vienkārši.

MĪTS #5: minimālistiem nevar būt hobiju vai kolekciju

Ja tevi laimīgu dara liels sienas izmēra skapis, piepildīts ar grāmatām, tad tavās mājās tādam ir vieta. Ja tev patīk gleznot, tad otām, krāsām un terpentīnam tavās mājās ir vieta. Minimālisms neliedz nodarboties ar hobijiem un kolekcionēt lietas. Mācos nepirkt pilnīgi visu, ko sagribas veikalā, iegādājos pašu pamatiņu un mācos ar to iztikt. Un tikai tad, kad saprotu, ka kaut kā ļoti trūkst, meklēju to.

Galvenais ir neapputēt ar simts un vieniem hobijiem, kuri gaida labākus laikus

Un grāmatām, kuras nešķirstās jau piecus gadus. Tad gan ir vērts izskatīt, vai mājās stāvošais hobijs gaida savu uznācienu vai to jau ir beidzis.

Mazāk patiešām ir vairāk

Mantas patiešām paliek mazāk, arī nauda tērējas mazāk, mazāk gribās strīdēties un dalīt mantu. Bet uz minimālismu var paskatīties arī no otras puses - kā man paliek vairāk? Mazāk tērējot naudu sīkumos un mirkļa iegribās, mums parādās vairāk iespēju ieguldīt naudu dārgākās, kvalitatīvākās mantās. Mazāk staigājot pa veikaliem, mēs daudz vairāk pavadām laiku kopā kā ģimene un daudz vairāk braucam dabā.

Mazāk domājot par to, ko vajag vai varētu vajadzēt nopirkt, mēs vairāk lasām grāmatas, tiekamies ar draugiem. Mēs patiešām ticam (un izjūtam), ka minimālisms mums ir iedevis daudz vairāk. Vairāk prieka, vairāk pieredžu, vairāk miera, dabas, kustības un meditācijas. Mums ir vairāk laika kopā, vairāk gaisa telpā un vairāk kārtības un tīrības. Mums ir mazāk mantu, jā, bet mums patiešām ir daudz, daudz vairāk (mums) svarīgāku elementu dzīvē.

Raksta autori: SEEK THE SIMPLE/seekthesimple.com & IEVA KRASTIŅA

Foto: ANDIS ARNICĀNS