Katrs ar latvisko saprot nedaudz ko citu, bet, ja saliktu visas asociācijas, zināšanas un priekšstatus vienkopus – būtu sajūta par vienotu identitāti – par mums kā par latviešiem.

KO MĒS SAPROTAM – KAS IR LATVISKAS KĀZAS?

Pirmais, ko lielākā daļa no mums iedomājas, dzirdot par latviskumu kāzās, ir no senlatviešu tradīcijām atvasinātās paražas, kas vairāk vai mazāk, bet ievērotas teju vienmēr. Grāmatas Solījums. Latviskas kāzas autore Signe Šlosberga kā populārākās kāzu izdarības min jaunlaulāto mičošanu, līgavu zagšanu un izpirkšanu.

“Ar visiem rituāliem ir līdzīgi kā ar seniem arheoloģiskiem izrakumiem, ko klāj biezs kultūrslānis, – jo dziļāk rok, jo senāki atradumi un jo arhaiskāki. Vissenākās kāzu tradīcijas ir mūsdienās nesaprotamas, jo zaudējušas sākotnējo jēgu, kādēļ veidojušās. Rakstu zīmes un dievības – kā, piemēram, Māra, Laima, Pērkons – mūsu senčiem bija pirms kristietības, un dzīve ritēja ciešā saskaņā ar dabas spēkiem un atkarībā no tiem,” norāda Signe.

Saikne ar dabu tiek meklēta arī mūsdienu kāzās – katram pārim tas var būt kaut kas cits, vieniem – ceremonija pie jūras, citiem –  senču svētvieta, citiem – ozols dzimtas pagalmā.

Turklāt, katrās kāzās saiknei ar dabu kā latviskas identitātes zīmei ir cita loma – sākot ar vienkārši skaistas ainavas izvēli un beidzot ar vietu kā simboliski, enerģētiski nozīmīgu un senlatviešu tradīcijām atbilstošu vidi.

LATVISKO KĀZU RĪKOŠANAS ESENCE – ZINĀŠANAS

Pretēji skepsei par to, ka jaunieši latviskumu un senlatviešu tradīcijas vienkārši atdarina, vadoties pēc populāriem priekšstatiem, pāri, kurus uzrunāja Līgavām.lv, daloties pieredzē, atzina, ka zināšanas par latviskajām tradīcijām uzkrājuši jau iepriekš un, gatavojoties kāzām, paši meklējuši kā avotus, tā padomu pie zinātājiem. Turklāt internets noderējis tikai kā sākuma punkts, uzmeklējot kontaktus cilvēkiem, kuriem latvisko kāzu rīkošana ir arī maizes darbs, bet kā avots pāru vidū bieži tiek minētas zināšanas, kas iegūtas no arheoloģisko izrakumu materiāliem un publikācijām par tiem.

KĀZU NORISES VIETA

Rita un Ingmārs ir tautas deju kolektīvos jau 11 gadus, šobrīd pāris dejo TDK Līgo. Viņi saka, ka pašā sākumā bijis skaidrs – negribam nevienu no pierastākajām izvēlēm – baznīcu vai dzimtsarakstu nodaļu. Par kāzu norises vietu izvēlēts Ritas dzimtas īpašums, kurā pāris šobrīd remontē savu turpmāko dzīvesvietu – senču mājas, kas padomju laikā tikušas atsavinātas un pēcāk atgūtas.

Vietu, kurā sākt kopīgo dzīves ceļu, ja vien ir iespēja, vajag izvēlēties ne tikai tuvu dabai, bet arī tuvu sirdij – vietu, kurā glabājas un turpināsies dzimtas vēsture, vietu, kurā enerģētiski un simboliski viss saistās ar ģimeni, fizisku un garīgu briedumu un pieaugšanu.

Pāri, kuru dzimtas mājas ir pārāk tālu vai kuriem tādu nav, izvēlas vietas, kuras ir tuvu dabai un kuras viņiem asociējas ar latvisko dzīvesziņu. Oficiālos papīrus kārtojot dzimtsarakstu nodaļā, līdzi ir tikai liecinieki, pārējos viesus aicinot uz brīdi, kurā savienība tiek slēgta pa īstam – ķermeņa, sirds un dvēseles līmenī.

Skat.pilnu kāzu stāstu šeit: https://ligavam.lv/kazu-stasts/rita-ingmars/

KĀZU TĒRPI

Visas līgavas atzīst, ka par balto kāzu kleitu nekad nav sapņojušas. Tieši otrādi – bijis skaidrs, ka tā nav izvēle viņām.

Rita un Ingmārs savās kāzās vilka autentiskus latviešu tautastērpus, dažādu novadu, bet viena laika posma. Tieši laika posms ir viena no lietām, kas noteikti jāņem vērā izvēloties tautastērpu – līgavas un līgavaiņa tērps var būt no dažādiem gadu desmitiem, bet tam jāatbilst vienam posmam, citādi pāris neizskatīsies saskanīgi. Rita un Ingmārs vienmēr domājuši, ka reiz uzšūs savus personiskos tautastērpus. Pluss tērpu darināšanai kāzām ir arī tajā, ka jebkuru kāzu tērpu nevarētu valkāt vairākkārt, bet ar tautastērpu ir pavisam citādi. Turklāt tas, ka pirmo reizi šie tautastērpi tiek vilkti tieši tik nozīmīgā dienā, piešķir papildu vērtību.

Ritas un Ingmāra kāzu tērpi tika kombinēti, pašam pārim piemeklējot aksesuārus, konsultējoties ar sava tautas deju kolektīva vadītāju par to, vai iecerētais dizains atbilst nosacījumiem. TDK Līgo vadītājs Jānis Purviņš bija viens no pirmajiem cilvēkiem, pie kuriem pāris vērsās pēc padoma, jo zināja, ka arī savam kolektīvam deju tērpu dizainu un krāsas vadītājs izvēlas pats, vasarās pastaigu laikā kopā saliekot pļavas ziedus un tad ar šo krāsu kombināciju ejot pie šuvējas. Tas viss ne bez zināšanām – gadu gaitā pētīti dažādu novadu tautastērpi.

Ritas tautastērps pārstāv Zemgali, bet Ingmāra – Kurzemi, atbilstoši tam, no kurienes nāk katras puses ģimenes. Ingmāra tautastērpam audumu atsevišķi audusi Ausma Spalviņa, zeķes un jostas piemeklētas Brīvdabas muzeja gadatirgū, šuvēja Iveta Līdere no Bauskas daudz palīdzējusi gan ar nepieciešamajiem pirkumiem, gan padomu, gan kontaktiem.

Artas stilizēto kāzu kleitu, kura pieskaņota tradicionālajam līgavas vainagam (darinājusi Margarita Muntega) – ne, kā vairāk ierasti, kad kāzu kleita tiek izvēlēta pirmā – arī veidojusi šuvēja – Helēna Ozola.

Ieteikums citiem pāriem – vislabākais veids, kā atrast vajadzīgos kontaktus, ir vēršanās pie viena cilvēka, kurš pārzina citus sava aroda pratējus. Otra noderīgākā kontaktu meklēšanas pieeja ir doties uz gadatirgiem Brīvdabas muzejā un pašiem gan iepazīties ar amatnieku darbiem, gan pašiem cilvēkiem.

LAULĪBU GREDZENI

Pāri, kuri izvēlas savas kāzas svinēt tuvu senlatviešu tradīcijām un izpratnei par šo notikumu, arī gredzenos cenšas dot priekšroku latviešu zīmēm un rakstiem, lai arī pasūta dzeltenā vai kombinētos zelta gredzenus, kur apvienotas vairākas zelta krāsas. Laulību gredzenus pāri iesaka izvēlēties jau pēc gatava arheoloģisko gredzenu parauga.

Svarīgi, lai zīmes būtu atveidotas pareizi un to kombinācija un secība atbilstu noteiktai kārtībai.

Agitas un Dzintara laulību gredzenos atveidots latviešu godu kalendārs, kas balstīts uz gadskārtai raksturīgajiem nozīmīgajiem notikumiem, to vidū saulītes zīme simbolizē abu kāzu dienu.

Tradicionālos senlatviešu līgavu gredzenus pāri neizvēlas kāzām daļēji arī to nepraktiskuma dēļ (jo skariņas var viegli aizķerties), taču reizēm tiem dota priekšroka kā saderināšanās gredzeniem. Ingmārs no savas līgavas atbildi saņēmis ar dāvanu – vīriešu gredzenu ar latviešu spēka zīmēm. Cita latviska saderināšanās gredzena alternatīva ir sudraba gredzens ar dzintaru.

Rotkaļus varat meklēt Labo lietu galerijā (Agris Kramiņš un Artūrs Bunga, Ritas un Ingmāra kāzas) un Kalupes rotās.

KĀZU VADĪTĀJI UN KĀZU RITUĀLI

Kā latvisko kāzu vadītāji parasti tiek aicināti vai nu tradīciju kopēji, kuriem kāzu un citu rituālu vadīšana ir ikdienas nodarbošanās, vai vienkārši rituālu un tradīciju zinātāji no paziņu loka.

Pirms izdarīt savu izvēli par labu latviskajām kāzām, katram pārim vajadzētu apzināties, ka rituāls nav tikai ārējs, skaists notikums. Rita un Ingmārs saka – tā ir kodēšana.

Rituāli skar dvēselisko. Piemēram, pirms laulībām iespējams iziet pirts rituālu, kas palīdz atbrīvoties no uzkrātajiem pagātnes sārņiem.

Skat.pilnu kāzu stāstu šeit: https://ligavam.lv/kazu-stasts/agnese-verners/

Galvenie latviešu kāzu rituāli, pie kā mūsdienās atgriežas pāri, ir līdzināšana un mičošana. Līdzināšanu, kas nozīmes ziņā paredz divu ceļu apvienošanu vienā kopīgā, var un tiek ieteikts atkārtot ik pēc desmit gadiem, jo tad noiets būtisks dzīves posms un kaut kas pašā un otrā ir mainījies, daudz palicis aiz muguras un, iespējams, nepieciešams laiks apstāties un atskatīties.

Kāzu vadītāji, Dižvedēji (pāris, kurš kopā jau izēdis pudu sāls un būs labs padoma devējs un piemērs) un Mazvedēji (Dižvedēju palīgi, draugi, kuriem nav jābūt ne precētiem, ne pārim) var būt labs palīgs gan organizatoriskajās lietās, gan ar idejā svinību rīkošanā. Latviešu rotaļas, kā vakara izklaide, ir tikai viens no veidiem, kā viesiem labi pavadīt laiku.

Pie kā interesēties par kāzu rituālu vadīšanu: Inese Krūmiņa (līdzināšana, kāzu vadīšana), Antra Skutele (mičošana), Jānis un Ieva Kušķi (latvisko rituālu vadītāji).

Skat.pilnu kāzu stāstu šeit: https://ligavam.lv/kazu-stasts/arta-toms/

IZMAKSAS

Tāpat kā pēc jebkurām citām paražām un ieskatiem rīkotas, arī latviskās kāzas budžeta ziņā ir tieši tādas, kādas vispirms ir pārim pa kabatai. Ja pirmais ir izvēlēties, kādām būt kāzām, otrs – saprast, kas visā ir būtiskākais un ko var pielāgot finansiālajām iespējām. Latviskās kāzas var būt arī ļoti dārgas, taču tas noteikti nav šādu svinību priekšnosacījums, jo būtiskākais ir tieši pats pamats – savienības noslēgšana starp jauno sievu un vīru.

KO LATVISKUMS KĀZĀS NOZĪMĒ PĀRIEM?

Latviskums mūsdienu kāzās pavisam noteikti nav modes lieta. Ikviens pāris, daloties savās emocijās, īpaši uzsvēra – latviskās kāzas bija vienīgā izvēle, kas sajūtu līmenī šķita pareiza, dabiska un nozīmīga.

Domājot par to, kāpēc tieši latviskais, atbilde nāk pati no sevis – cilvēki meklē savas saknes, apzinoties, ka latvietība ir īpaša un ka tā nepazūd, izceļojot tālus ceļus vai iepazīstot citu tautu un valstu vēsturi un kultūru, pateicoties atvērtajām robežām.

Agnese, kuras vīrs Merlins ir vācieties pēc tautības, latviski svinēja ne tikai kāzas, bet arī vecmeitu ballīti (līgavainim tika rīkota līgavaiņa pirts). Viņa, daloties savā pieredze, savā ziņā izsaka visu citu pāru sajūtas – meklējot dzīves jēgu, cilvēks sastopas ar neskaitāmām praksēm, pārliecībām un iespējām, bet latviskuma sajūta, latviešu zīmes un rituāli ir tie, kurus sajust kā savus – jēgpilnu dzīves formu, kur katrai darbībai ir sava nozīme, loģika un pamats dabiskajā dzīves kartībā.

Izvēle par labu latviskajam ir sevis apzināšanās un savas pārliecības ienešana vienā no dzīvē svarīgākajiem mirkļiem – kāzās. Dienā, kad katrs pāris var būt viņi paši, pa īstam, nekam nepielāgojoties un nepiekāpjoties.