Orgasms - parādība, kas jau, vien izrunājot tās vārdu, teju ikvienā raisa virkni jautājumu, jūtu, gaidu un pārdomu. Kas tas īsti ir un kā varam saprast, vai tas vispār bijis piedzīvots?
Cilvēkam orgasms ir baudas pilns mirklis, psiholoģisks, fizisks un fizioloģisks notikums ķermenī. Aplūkojot zinātnisko definīciju, varam uzzināt, ka tā pamatā ir muskuļu kontrakciju sērija un tā dēvēto laimes hormonu - dopamīna, oksitocīna un endorfīnu - intensīva izdalīšanās organismā. Lai arī svarīgs, šis raksturojums tomēr ir visai ierobežots. Plašāk par baudpilno fenomenu raksta SexyStyle eksperte, seksualitātes pētniece un pasniedzēja Natalja Sorokina.
Orgasmi, ko var sasniegt gan vienatnē, gan ar partneri, rodas no dažādu ķermeņa zonu stimulācijas un var būt maigi, īpaši intensīvi, ilgāki un īsāki. Tie spēj palīdzēt atslābināties pēc nogurdinošas dienas darbā, ļauties saldākam miegam, atvieglot mēnešreižu krampjus vai hroniskas sāpes, uzlabot prostatas veselību.
Orgasms var būt arī apziņu mainošs stāvoklis, kas rada dziļāku intimitāti un ciešāku saikni starp partneriem. Visi šie veidi ir brīnišķīgi!
Veidojoties uzbudinājumam un seksuālai reakcijai, apvienojas abas mūsu puses - ķermeniskā un emocionālā. Iekāre, spēcīga vēlme būt intīmā kontaktā ar otru cilvēku rodas «galvā» un šai sajūtai ir drīzāk psiholoģisks pamatojums, savukārt dzimumorgānu uzbudinājums ir mūsu ķermeņa fizioloģiskā atbilde uz pikanto situāciju. Abu minēto intensitāte cilvēkiem var atšķirties atkarībā no apstākļiem, iepriekšējās pieredzes un virknes citu faktoru, turklāt fiziskais un emocionālais uzbudinājums var kāpināties gan vienlaicīgi, gan atšķirīgos tempos.
Lai tuvāk iepazītu sevi un savu seksuālo gaumi, iesakām uzzināt un piefiksēt, kas tieši mūsos rada un pastiprina iekāri un uzbudinājumu un kas tos bremzē! To var noskaidrot ar visdažādākajiem paņēmieniem, piemēram, sākt ar seksa un attiecību konsultantes Ievas Sīmanes jaunākās grāmatas «uzVelc sevi. Izkrāso savu seksualitāti» pārlapošanu vai palutināt sevi ar erotisko adventes kalendāru, kas dienu pa dienai ļaus izmēģināt dažādas rotaļlietas un intīmo kosmētiku seksualitātes atraisīšanai.
1990. gados Kinsija institūta pētnieki Eriks Jensens un Džons Bankrofts seksuālās iekāres «pastiprinātājus» un «bremzes» skaidroja šādi: pirmie ir sajūsmas radītāji, kas, uztverot apkārtējā vidē ko pēc cilvēka domām valdzinošu un seksīgu, no smadzenēm uz dzimumorgāniem sūta signālus, lai tie uzbudinātos. Savukārt «bremzes» šos signālus savalda.
Varētu šķist, ka savaldīšana ir lieka, traucējoša un tikai aizkavē kaisles mirkļus, taču patiesībā tā ir ļoti būtiska, jo mūs pasargā un neļauj aizmirst par veselo saprātu un drošību. «Bremzes» strādā gandrīz nepārtraukti un intīmajos brīžos liek pamanīt nevēlamo, piemēram, apdraudējumu, riskus veselībai vai iespēju palikt stāvoklī (ja tā nav plānota), diskomfortu, nepiemērotus apstākļus utt.
Leģendārā seksa pētniece Betija Dodsone iedala orgasmus atkarībā no tā, kā mēs tos izjūtam ķermenī, un runā par diviem to veidiem. Spilgtais spriedzes orgasms ir tas, kas rodas no ķermenī uzkrātā sasprindzinājuma un uzbudinājuma izlādes, bet atslābināšanās orgasms rodas no lēnākas, pakāpeniskākas stimulācijas un baudas kāpināšanas relaksētā stāvoklī, kas paredz atšķirīgu elpošanas veidu un pozas.
Savukārt mana seksoloģijas pasniedzēja Anastasija Mihejeva stāsta par četrām orgasma pakāpēm, kas atšķiras pēc tā, cik intensīvi tas izpaužas:
Pēc orgasma katram individuāli seko īsāks vai ilgāks laika sprīdis, kurā nav iespējams izjust vēl vienu orgasmu. Par šo un citām mūsu ķermeņa īpatnībām var lasīt latviski tulkotajā Emilijas Nagoskas grāmatā «Mīli, kāda esi».
Uzzinot, cik dažādi var būt orgasmi, ar prieku varam secināt, ka patiesībā nav cilvēku, kuri nespēj piedzīvot šo lielisko sajūtu, vai tādu ir ļoti maz. Ja iekšēji spējam sajust uzbudinājuma kāpumu saskarsmē ar partneri, ļaujoties fantāzijai, pieskaroties sev, tas nozīmē, ka orgasms ir iespējams, tas vienkārši vēl nav sasniedzis savu pilno potenciālu. Orgasmu var aizkavēt gan iepriekšējās seksuālās pieredzes sekas, gan personiskās pārliecības par seksu, taču labā ziņa ir tāda, ka spēju piedzīvot krāšņu orgasmu var attīstīt. Savukārt jutīguma veicināšanai un fizisko sajūtu paspilgtināšanai var izmantot tam īpaši paredzētu intīmo kosmētiku.
Lai kā mēs vēlētos sasniegt orgasmu, vērts paturēt prātā, ka tas pats par sevi ne tuvu nav vienīgais mērķis, uz kuru tiekties kā uz galarezultātu. Turklāt tas ir visai kautrīgs - visticamāk, jo vairāk mēs orgasmu gaidīsim vai teiksim, ka vēlamies, lai partneris «beidz», jo vairāk orgasms no mums attālināsies. Vislielākais gandarījums un plašākā patīkamu sajūtu amplitūda pavērsies tad, ja uzmanība tiks fokusēta uz baudu konkrētajā brīdī, apzinātu saldā mirkļa izgaršošanu. Orgasms tam var sekot kā jauks blakusefekts.
Patiesībā ir pavisam nebūtiski noskaidrot, vai piedzīvotais bija orgasms vai ne, un, ja bija, tad kāda tipa. Labākais, ko varam darīt, ir izpētīt savu ķermeni, atrast tās vietas un pieskārienu veidus, kas mums patīk vislabāk, koncentrēties uz apmierinājuma gūšanu no paša procesa un izjust to vienatnē vai dalīties baudā ar partneri.
P.S. Raksta tapšanā esmu izmantojusi lielisko Rubijas Reiras grāmatu «SexEd: A guide for Adults». Iesaku! Tāpat aicinu uz SexyStyle meistarklasēm un konsultācijām, kas var izrādīties brīnišķīgs atspēriena punkts savas individuālās seksualitātes izzināšanā un attiecību pilnveidošanā.
Raksta autors: SexyStyle