VALENTĪNDIENAS RECEPTE VĪRIEŠU GAUMĒ

VALENTĪNDIENAS RECEPTE VĪRIEŠU GAUMĒ

Valentīndiena ir tas datums, kad daudzi “vientuļie” sūkstās par nespēju atrast savu mīļoto, savukārt daudzi attiecībās esošie- par būšanu daļai no pāra, kas uzliek tādu kā ar pārmetošu aci lūroša nerakstīta likuma sajūtu. Vēl vairāk,- tie ir nākamie svētki, ar kuriem patērētājsabiedrības tempļi dāsni mūs ieskauj savā ciešajā krampī, vēl pirms esam paspējuši uzelpot no nesenā Ziemassvētku jampandrača ar dāvanu meklēšanu un gādāšanu. Un ļoti daudzas komerciālo amoru bultas tiek raidītas tieši sieviešu virzienā, aicinot apliecināt savu mīlestību caur… bokseršotiem sirsniņrakstā vai citu sieviešu sastādītiem dāvanu gidiem “ikvienam mūsdienīgam džentelmenim”, kad tā vien gribas atkārtot to, ko labi sen ir sacījuši gudri ļaudis- kas der visam, neder nekam.

Neizlikšos, ka es daudz labāk pazīstu vīriešus un viņu pasauli, jo tā nav tiesa. Tieši tādēļ es apjautājos saviem vīriešu kārtas paziņām, ko viņi patiešam vēlētos saņemt šajos…svētkos. Ja reiz tādi pastāv un tiek atzīmēti. Atbildes, saprotams, svārstījās no ļoti pārdomātām un nopietnām, līdz uzjautrinoši jokdarīgām un viegli rupjām. Bet kopumā, man šķiet, ka būtiskākais ir- neatkarīgi no dzimuma- mēs visi patiesībā visvairāk novērtējam kvalitatīvi kopā pavadītu laiku ar cilvēku, kas mums ir patiesi mīļš un saistošs.

Bet, bez turpmākiem spriedelējumiem- lūk, atbildes (kas, vēlāk veicot rūpīgu atbilžu meklējumu maratonu internetā, izrādās, lielā mērā sakrīt ar vīriešu domām un sniegtajām daudzviet citur pasaulē..):

  • Filmu vakars “vīrieša” gaumē

Jā, šeit es nokaunos, atceroties tos daudzos vakarus, kad mans draugs bez liekas kurnēšanas KĀRTĒJO reizi piekāpjas manai filmas izvēlei. Man pašai, saprotams, ir dzelžaina pārliecība, ka mana filmu gaume jau nu nebūt nav ne pārlieku salda, ne izteikti sievišķīga, jo dodu priekšroku augstākās raudzes Eiropas režisoru darbiem, Kannu kinofestvāla laureātiem, u.tml. Bet, būsim godīgi,- labam trillerim vai klasiķa Klinta Īstvuda pērlēm iespēja tiek dota pārāk reti (vai esat redzējuši, piemēram, Īstvuda nesenāko filmu “Sully”? Ja tas ir “vīriešu” kino, tad esmu gatava tūdaļ pat pāriet pretējā dzimuma filmu frontē..)

  • Gardas, mājās pagatavotas vakariņas ar labu vīnu/alu/viskiju/džinu..vai tēju

Jo vīrietis, tieši tāpat kā saprātīga sieviete, novērtēs jebko, kur ieguldīts tavs laiks, uzmanība, izdoma un kas gatavots tieši viņam. Šajā ziņā mēs patiesībā nemaz tik ļoti neatšķiramies, vai ne? Jo pat vienkāršākie salāti vai karstmaize garšo īpaši labi, zinot, ka kāds to sarūpējis tieši un tikai tev.

  • Paštaisīti kuponi ar iespēju saņemt masāžu vakariņas, mājas sakopšanu u.tml.

Es nekad neuztvēru nopietni kuponus (sak, mēs taču esam nobrieduši un vērtības sapratuši pieaugušie, nevis spēļu veikala dalībnieki..), līdz pati tos nesaņēmu. Esiet droši,- tā ir fantastiska, neizstāstāmi lieliska dāvana, jo ļauj paildzināt svētku prieku vēl labu laiku pēc tiem, pietam, dod iespēju iepriecināt otru tad, kad un kā VIŅŠ PATS to visvairāk vēlas, un, kā esmu novērojusi, sagādā daudz prieka un gandarījuma arī “izpildītājam” jeb dāvanas devējam.

  • Mīļotā sieviete skaistā apakšveļā

Galu galā. Mums, sievietēm, taču arī ir savas vājības un vārīgie “punkti” vīriešos (es pavisam noteikti zinu, kas acumirklī spēj “uzpirkt” manu uzmanību un simpātijas..). Tad kādēļ gan neizbaudīt sajūtu, ka spējam aizvietot veselu sarakstu ar dārgām ierīcēm un vērtīgām mantām… vien ar savu eleganto sievietes klātbūtni? Iespējams, radikālām feministēm te būtu ne viens vien biezs vārds sakāms. Bet es neesmu radikāle. Un pieņemu, ka tās dāmas, kuras tādas ir, šobrīd, visticamāk, apņēmīgi soļo anti-Valentīndienas demonstrācijā, vicinot amora bultu neskartu siržu plakātus, nevis izzina, kā apsveikt savu mīļoto vīrieti.

  • Sekss

Kādam taču tas bija jāpasaka. Un labi, ka tā. Dāvana, ko, ideālā gadījumā, izbauda un novērtē arī tās “devēja”.

  • Vēlreiz… sekss

Ja nu gadījumā palaidāt garām iepriekšējo atbildi. Vēl nedaudz pakavējieties domās pie tās. Tā tomēr ir visai nozīmīga daudziem vīriešiem (un, gribētos ticēt,- arī sievietēm).

  • Sirsnīgu/mīļu/seksīgu pārsteigumu jebkurā citā dienā

Šī ir atbilde no vīriešiem, kas uzskata, ka mīlestības “svinēšanai” nav nepieciešama atsevišķa diena. Ja mīli, tad izrādi to, neatkarīgi no datuma un sirsniņu daudzuma veikala plauktos. Visai loģiski, jāatzīst.

  • Nekas

Nē, tas nav joks vai atbilde cinisma mērcē. Daudzi patiešām šo dienu izvēlas dzīvot kā gluži ikdienišķu.. otrdienu. Un nevis par spīti kaut kam vai kādam, nevis izsakot savu protestu moderno tradīciju pasaulei, bet gluži vienkārši tādēļ, ka abas puses pārī tā jūtas (vai, pareizāk sakot,- nejūtas) par šo datumu un Valentīndienas nozīmi.

Tādas, lūk, atbildes un ierosmes, no kungu perspektīvas raugoties.

Lai kāda arī būtu tava izvēle un nostāja četrpadsmitā februāra kontekstā, novēlu to atbilstoši izbaudīt un, arī piedspadsmitajā, deviņpadsmitajā vai divdesmit trešajā datumā pamostoties, svinēt savu mīlestību tikpat spoži, kā to dara tūkstošiem, miljoniem karstu siržu šodien. Lai skaisti!

Raksta autore: Dārta Daneviča