Kā rīme skan kāzu padoms – kaut kas vecs, kaut kas jauns, kaut kas aizlienēts. Bet ko gan tas nozīmē un kāpēc būtu māņticībai jāklausa?

BALTĀ KĀZU KLEITA

Ikoniskais kāzu apģērbs – baltā kleita, patiesībā, nemaz nav balta. Tā ir krēmkrāsā, šampanieša, ziloņkaula vai citās baltā variācijas. Toties rozā, zilas un sarkanas kleitas tiek uzskatītas par neformālām un dumpinieciskām. Vēsturiski, izrādās, ka dumpinieciskā ir tieši baltā. Līdz pat karalienes Viktorijas kāzām ar princi Albertu 1840.g., līgavas savai lielajai dienai izvēlējās jebkuras krāsas (pat melnu) skaistāko tērpu no sava skapja. Funkcionālu un atkārtoti valkājamu. Šīs kāzas bija netradicionālas, tās notika nevis politisku apsvērumu, bet gan mīlestības dēļ un

baltās krāsas izvēle – līgavas šķīstuma un nevainības simbols.

Arī citas līgavas vēlējās būt dzīves lielās dienas karalienes, vai vismaz ģērbties kā karalienes – baltā.

LĪGAVAS PLĪVURS

Pieņemot, ka līgava ir nevainīga, kārtīga un trausla būtne,

līgavas plīvuram (jau no senās Romas laikiem) ir jāaizsargā viņa pret uz viņas laimi greizsirdīgiem dēmoniem un raganām.

Ja ļaunie gari viņu nevarēja redzēt, viņi to nevarēja arī nolādēt un aizskart. Ļaunuma aizbiedēšanai, plīvurs bija ugunīgās krāsās un paslēpa līgavas augumu līdz pašiem pirkstu galiem.

Dažās Āzijas kultūrās, plīvurs tika izmantots, lai līgavu paslēptu no jaunā vīra un tikai pēc sarakstīšanās fakta (kad solījumu vairs nebija iespējams lauzt), vīrs drīkstēja ieraudzīt sievas seju. Bet Viktoriānisma laikā, plīvurs kļuva par statusa simbolu, kura garums, smagums un kvalitāte demonstrēja līgavas izcelsmi.

LAULĪBU GREDZENI

Senos laikos, kad dzīves apstākļi bija daudz smagāki, tika praktizēti māņticības rituāli jaunās sievas dzīves paildzināšanai. Topošais vīrs līgavas rokas un potītes sasēja ar zāles stiebriem un ticēja, ka tādējādi viņas dvēsele pārāk agri neatstās ķermeni. Laika gaitā attīstījās saikņu un saišu nozīmes, kā arī sasaitēšanas materiāli. Pēc zāles sekoja āda, akmens, metāls un līdz beidzot zelts un sudrabs. Un tagad „sasaitēšanai” noder vien gredzens pirkstā!

Un uz kreisās rokas ceturtā pirksta, jo pēc senās Romas priekšstatiem, šī pirksta vēna ved tieši uz sirdi.

KĀJAS LENTA

Ar šīm lentām tikušas saistītas maģiskas veiksmes spējas, kuru dēļ par tradīciju kļuvusi to medīšana no kāzu viesu – vīriešu puses. Tā kā metode mesties līgavai virsūt tūlīt pēc laulības ceremonijas, ir bijusi pārāk drastiska, tā modificējusies kā tradīcija pašai jaunajai sievai mest lentu kāzu viesiem.

KAUT KAS VECS …

Tas ir simbols līgavas saiknei ar savu ģimeni un pagātni. Tādēļ tās ir ģimenes rotaslietas, mežģīnes vai kabatas lakatiņš kāzu dienā.

KAUT KAS JAUNS …

Līdzīgi, tas ir nāktones, jaunās dzīves uzsākšanas simbols. Tas var būt jebkas – ziedi, kleita, gredzens.

KAUT KAS AIZLIENĒTS …

Tradīcija, kurā jaunajai sievai kaut ko aizlienē cita, laimīgi precējusies sieva. Tā,

līgava aizņemas nedaudz šīs sievietes laimi.

KAUT KAS ZILS …

Zilā krāsa simbolizē visu kāzu dienai nepieciešamo – uzticību, šķīstību un cēlumu.

Ja kādreiz jaunlaulāto tērpi tika rotāti ar zilām lentām, mūsdienās pietiek ar ko neuzkrītošāku – zilu nagu laku vai zilām kurpju zolēm.

Foto – publicitātes foto