Mičošana – kāzu tradīcija, kas vieno paaudzes

Sens un emocionāli piesātināts kāzu rituāls, kas simbolizē pāreju no jaunas meitenes un puiša statusa laulāto kārtā – tieši tāda ir mičošanas tradīcijas nozīme. Jau izsenis mičošana ir īpašs brīdis kāzās, ko mūsdienu pāri gan bieži vien variē – papildina, maina ierasto vai pat pilnībā aizstāj ar ko citu, piemēram, laiku sev diviem vien, kas tik piesātinātajā kāzu dienā mēdz pietrūkt. Ieskatāmies – kādas ir mičošanas tradīcijas un ko likt vietā, ja tradīcijas jums neiet pie sirds un vēlaties pieredzēt autentiskas un unikālas kāzas.

Mičošana ir kāzu oficiālās daļas noslēgums, ko mūsdienās kāzu rīkotāji iesaka veikt ne vēlāk kā plkst.22 vakarā, bet iepriekš mičošana ir rīkota pat pusnaktī – pie ugunskura vai sveču gaismā. Senie latvieši mičošanai nakti gan neesot gaidījuši – mājas soli pie lopiem tā vai tā bija jādara un laikus jāceļas. Pēc mičošanas jauno pāri aizvadīja uz klēti gulēt.

Piemērotākā laika izvēli ieteicams apdomāt, jo mičošana nav nekāda ballīte, bet gan tradīcija, kas pelnījusi pietāti. It īpaši būtiski mičošanu ieplānot ne tik vēlu, ja kāzās tiek lietots alkohols un paredzams, ka vakarpusē viesi būs mazliet iereibuši. Turklāt, ja viesos ir vecāki cilvēki, vecvecāki, kam garā kāzu diena ir izaicinājums, agrāk rīkota mičošana ļaus arī viņiem izbaudīt šo svētīgo rituālu.

Senāk, kad latvieši vairāk dzīvoja laukos, nekā pilsētā, kāzas jeb vedības izvēlējās svinēt rudenī, kad lielākie darbi bija apdarīti un jaunā vasaras un rudens raža ievākta – tas bija praktiski piemērotākais un turīgākais gada laiks, kad precēties. Bija arī vecmeitu ballītes vecmāmiņa – līgavas pirts rituāls, ko mūsdienu apzinātās līgavas atkal labprāt ceļ saulītē, aizstājot neprātīgo ballēšanos ar ķermeņa un dvēseles attīrīšanos un stiprināšanu mūsdienīgā garīguma izpratnē pirms ieiešanas jaunajā lomā.

• No ziedu vainaga uz aubi

Pirms uz kāzu skatuves parādījās līgavas plīvurs, latvietes vilka vainagu. Līgavas ziedu vainaga vai kroņa nomaiņa pret aubi, sievas cepuri vai lakatu simbolizē viņas pāreju sievas kārtā, kur ir cita atbildība un pienākumi, kā arī gods.

• Folkloras kopas vadībā

Mičošanas rituālu pavada dziesmas, kuras, ja ir vēlme sajust latviskās tradīcijas, dzied pieaicinātā folkloras kopa. Tautas dziesmu pavadībā mičošanas rituāls kļūst arī par priekšnesumu viesiem – it īpaši tas aizrauj pārus, kuros viens no jaunlaulātajiem ir ārzemnieks, līdz ar to šī ir iespēja iepazīstināt ārzemju viesus ar latviskām tradīcijām.

Pazīstamākā suitu mičošanas dziesma:

“Ko gribi, māsiņa?”

Par gadu aizgāju rozīti raudzīt,

Vai auga diža, vai zied grazni.

Norāvu ziediņu, pin vainadziņu,

Svētrītu tecēju baznīcej.

Satiku tautieti kumeļu jūdzam,

Tautietis prasīja: Dod vaiņadziņu!

Ko gribi, māsiņa, par vaiņadziņu?

Vai gribi, es došu rudzim sēklu?

Negribu, negribu, tas man pašai.

Ko gribi, māsiņa, par vaiņadziņu?

Vai gribi, es došu kviešim sēklu?

Negribu, negribu, tas man pašai.

Ko gribi, māsiņa, par vaiņadziņu?

Vai gribi, es došu lin arājiņu?

To gribu, to gribu, tas man nava.

• Citi tautiski materiālie elementi

Mičošanas rituālajās darbībās izmanto arī materiālās vērtības, kas pazīstamas jau izsenis – lina dvieļus, vilnas segas, villaines, krāsainus lakatus, kas aktuāli pāra novadā – vai tā būtu Kurzeme vai Latgale vai cits novads. 

• Auglības ceremonija, kurā alkohols ir lieks

Mūsdienīgas kāzas bieži ir bez alkohola klātbūtnes, turklāt mičošanas tradīcijai mākslīgi radīts reibums nudien nepiestāv. Mičošana ir auglības ceremonija, kurā pasākamies pagātnē gūtajam un izsakām manifestāciju par nākotni.

Alternatīvi mičošanas rituāli

Ja vien esat tam atvērti, mičošanas rituālu var pielāgot jūsu autentiskajai pasaules izjūtai, tradīcijas apvienojot ar citiem jums svarīgiem elementiem. Vai arī – aizstāt to ar citiem rituāliem vai aktivitātēm. Viena no ieteicamākajām versijām – apzināti ieplānot laiku divatā, kas, visticamāk, intensīvās kāzu dienas laikā būs pietrūcis.

• Gaismas ceremonija – līgava un līgavainis iededz kopīgu sveci vai laternu, simboliski aizsākot savu kopīgo ceļu. Vecāki vai draugi var iedot "savas gaismas" kā labvēlību. Mičošanu parasti rīko kādā spēcīgā dabas vietā – pie upes, ozola vai koku ielokā. Tajā gaismekļiem – lāpām, ugunskuram, svecēm – ir būtiska loma. Maģiski izskatās arī brīnumsvecītes.
• Ziedu kroņu apmaiņa – nevis noņemšana, bet gan apmaiņa ar simboliskiem vainagiem vai ziediem, kur katrs kronis raksturo nākotnes solījumu.
• Kopīga solījumu dziesma vai dzeja – radošs duets, kur pāris vai tuvākie draugi izpilda savu īpašo solījumu dziesmu vai dzejas lasījumu.

• Video no ģimenes un draugiem – iepriekš sagatavoti vēlējumi un dzīves padomi, ko rādīt ceremonijas laikā kā simbolisku saikni ar saknēm.

• Kopīgas gleznas radīšana – abstrakta māksla vai simbolisks darbs, ko pāris rada kopīgi.
• Pārejas rituāls ar draugiem – draugi simboliski "izlaiž" pāri cauri lentēm, vārtiem vai ziedu lokam uz jauno dzīves posmu.
• Kāzu kapsula – pāris kopā ar viesiem ieliek simboliskas lietas vai vēstījumus kapsulā, ko atvērs kāzu desmit gadu jubilejā.
• Ugunsapliecinājums – pāris iemet ugunī paša izvēlētu simbolu no vecās dzīves (piemēram, rota, ziedu vainagu), aizsākot jauno posmu.
• Ugunskura rituāls – pāris kopā iededz simbolisku ugunskuru vai aizdedzina sveces ap apli, kas simbolizē viņu jauno dzīvi. Var pievienot īsu runu vai dzeju, ko lasa draugi vai ģimenes locekļi.

• Pāra solījumu lasīšana pusnaktī – pāris klusā brīdī lasa viens otram solījumus vai vēlējumus nākotnei. To var darīt sveču gaismā vai īpaši dekorētā vietā.
• Kopīgi iestādīts koks jaunajās pāra mājās. Kokam ir simboliska nozīme – tas vienlaikus saistīts ar debesīm, dievībām un dvēseli un vienlaikus – dzīvības spēku, sazemēšanos, pamatīgumu, dzimtas svētību, senču atstātajām zināšanām, saknēm, kas veido dziļu un drošu pamatīgumu. Katram kokam ir sava simboliskā un enerģētiskā nozīme. Piemēram, ozols, liepa un ābele ir enerģiju dodoši koki. Ozols ir spēka simbols, kas gādā par vīrišķo un pozitīvo enerģiju, piesaista svētību un palīdz realizēt mērķus. Liepa ir sievišķības un dzīvības simbols, tai ir nomierinoša enerģija, kas piesaista mīlestību un maigumu. Arī ābele saistās ar mīlestību un auglību, kā arī mātišķumu.

• Apļa rituāls – kāzu viesi veido apli ap pāri, katrs izsaka svētību vai vēlējumu.
• Kristālu apmaiņa – katrs viesis ļaujas intuīcijai un izvēlas no kopīga trauka kādu no dabīgajiem kristāliem. To sniedz pārim, sakot vēlējumu.
• Gongi un skanošās bļodas – ceremonijas laikā tiek izmantotas skaņu bļodas, gongi vai zvani, lai radītu mierpilnu, garīgu atmosfēru.
• Augu vai zāļu kvēpināšana – izmanto salvijas, palo santo vai citu augu kvēpekļus, lai simboliski attīrītu pāri un telpu.
• Manifestācijas rakstīšana – pāris uzraksta savus nodomus vai sapņus kopdzīvei, un tie tiek nolasīti vai simboliski ievietoti ģimenes “dārgumu lādē”.

• Laiks divatā – ja kāzu diena ir intensīva un tās laikā nav ieplānots privāts mirklis divatā, ko bieži vien realizē first look laikā, tad mičošanas laika alternatīva laiks jums diviem vien būs īsti vietā. Šim nolūkam var iekārtot īpašu zonu, dekorētu lampiņām, svecēm, siltiem plediem un citu atribūtu, kas radīs romantisku un omulīgu gaisotni, lai jūs varētu ļauties nesteidzīgam brīdim vienam ar otru. Der gan apdomāt, kā rīkoties ar fotogrāfa un videogrāfa klātbūtni – vai ļausieties dažiem foto divatā skaisti dekorētājā un īpašajā vietā pirms palikt tikai vienam otra klātbūtnē, vai arī ne.

Latviskās tradīcijās ieturēta mičošana vai unikāli rituāli – jebkas, ko izvēlēsieties, piešķirs kāzu dienai un jaunajam dzīves posmam spēcīgu simboliku. Kā to veikt – tā ir pāra privāta izvēle. Būtiskais ir tajā, kādas sajūtas un nozīmi šiem rituāliem piešķirat.

Raksta autore: Ieva Simanoviča