Attiecības starp diviem cilvēkiem veidojas no daudziem un dažādiem faktoriem. Iespējams, jums ir līdzīgi uzskati, kopīgi hobiji, viens otru papildināt, izbaudāt viens otra sabiedrību un uz nākotni skatāties ar kopēju vīziju. Vissvarīgākais vienojošais elements noteikti ir mīlestība. Pastāv uzskats, ka attiecības, kurās valda harmonija, miers un saticība, ir veiksmīgas, savukārt tās, kurās pāris strīdas, visticamāk cietīs neveiksmi. Protams, ja iepriekš minēto elementu pietrūkst, attiecības var būt sarežģītas. Taču arī harmoniski pāri strīdas un, kā izrādās, tas ir pat veselīgi. LĪGAVĀM skaidro, kādēļ strīds var būt risinājums daudzās situācijās.

Strīdēties vairāk

Sabiedrībā, kur strīdi tiek uzskatīti par nelaimīgu attiecību vēstnešiem, mēs nereti klusējam vai piekāpjamies otra vēlmēm. Amerikāņu attiecību psiholoģijas pētnieks un grāmatu autors Gerijs Levandovskis apgalvo, ka vairumam pāru vajadzētu strīdēties vairāk nevis mazāk. Tas nenozīmē apzināti meklēt iemeslu strīdam, bet gan ļauties diskusijai, ja kādā brīdī domas nesakrīt. Autors savā grāmatā Stronger Than You Think apgalvo, ka tas, cik bieži vai reti pāri strīdas, nebūt nenorāda uz attiecību stiprumu un noturību.

Klusēšanas lāsts

Dažkārt, vairoties no strīda, aizmirstam, ka nepasakot savas domas skaļi, otrs to var uztvert par normu, kā arī kļūdīgi interpretēt situācijas nākotnē. Levandovskis uzsver, ka tieši apslāpēts strīds ir klusais attiecību slepkava. Pētnieki ilgāk nekā nedēļu sekoja līdzi vairāk kā 1500 pieaugušo uzvedības paradumiem. Atklājās, ka lai gan cilvēki jutās labāk dienā, kad izvairījās no strīda, nākamajā dienā viņiem bija mazinājusies psiholoģiskā labklājība un palielinājies kortizola jeb stresa hormona daudzums. Tas savukārt var izraisīt svara pieaugumu, garastāvokļa svārstības un miega traucējumus.

Svarīga ir kontrole

Citi pētījumi liecina, ka izvairīšanās no konstruktīvām sarunām mazina pāru laimi un pasliktina savstarpējo komunikāciju. Uzskatot, ka konflikts ir slikts, no tā izvairoties un nepārrunājot būtiskus dzīves aspektus, mēs neļaujam otram mūs pilnībā iepazīt, saprast mūsu vēlmes un vajadzības, kas agrāk vai vēlāk tāpat var novest pie attiecību pasliktināšanās vai iziršanas.

Strīds ir veselīgs tikai tad, ja tas ir konstruktīvs, balstīts uz faktiem un skar konkrētu problēmu. Nekontrolēti kliegšanas mači, senu nebūšanu atgādināšana un neieklausīšanās otrā noteikti attiecības nepadarīs stiprākas. Gerijs Levandovskis uzsver, ka arī strīdēties ir jāprot. Tikai konstruktīvai diskusijai būs vēlamais rezultāts. Protams, jebkurā strīdā, kas skar sāpīgus jautājumus būs grūti attālināties no emocijām, tomēr tām nevajadzētu ņemt virsroku.

Attiecībās ar biznesa pieeju

Karstasinīgajiem un impulsīvajiem, kas strīdus bez uguņošanas nespēj iztēloties, autors iesaka pamēģināt biznesa pieeju. Neizrunāti jautājumi, apspiestas diskusijas un klusēšanas iznīcina biznesu tāpat kā partnerattiecības. Biznesā mēs cenšamies situācijas risināt ar vēsu prātu, izrunāt būtiskāko, izdarīt secinājumus un nepieļaut vecās kļūdas.

Izrunāšanās stiprina komandu.

šāda pieeja var palīdzēt arī attiecībās. Svarīgi atcerēties ne tikai norādīt uz konkrēto problēmu, izskaidrot kādēļ esi neapmierināta, bet uzklausīt otru. Strīds ir divvirzienu komunikācija, tikai tad tam būs rezultāts, savukārt strīds bez rezultāta ir laika tērēšana. Ja tomēr ir sajūta, ka emocijas ņems virsroku, vai konkrētā tēma ir bijusi strīdu iemesls vairākkārt, uzraksti sakāmo uz papīra. Sadali sakāmo vairākos segmentos, kā arī pievieno pamatojumu. Svarīgi sarunu uzsākt, kad esat divatā. Trešo pušu klātbūtne strīda laikā nekad nav nākusi par labu.

Raksta autore: ELISA RUDZĪTE

Foto: NICOLE KIRSHNER

Lasi arī: STRĪDS - VISUMA ELEMENTS