Uzticot saviem draugiem vecpuišu ballītes plānošanu, Emīls viņiem norādīja, ka nevēlas vilkt mugurā apkaunojošu apģērbu un publiski pildīt vēl apkaunojošākus uzdevumus. Viņš ieminējās, ka labprāt kādā brīdī kopā ar draugiem uzspēlētu pokeru, bet vairāk neko (izņemot, protams, datumu) par pašu ballīti nezināja. Vienīgi Emīla līgava viņa draugiem bija norādījusi, ka līgavaiņa seja un bārda ir tabu, ko vecpuišu ballītes dalībnieki nekādos apstākļos nedrīkst aiztikt.
“Kad ballītes rītā man astoņos no rīta atbrauca pakaļ draugi, biju pārsteigs par to, cik ļoti visi bija saposušies. Tajā brīdī sāku jau domāt, ka ballīte būs ļoti mierīga. Tas gan šķita neticami, jo manā ballītē piedalījās arī māsas vīrs, kuru mēs nežēlojām viņa vecpuišu ballītē. Šķita, ka zināmai “atriebībai” ir jābūt. Un man izrādījās taisnība – rītu iesākām ar fotosesiju, bet dienas turpmākā daļa jau bija daudz aktīvāka. Fotosesijas laikā jutos brīvi, un zināju, ka ir jāļaujas tam, ko liek darīt, nevēlējos izaicināt likteni,” stāsta Emīls.
Uzreiz pēc foto sesijas Emīlu sagaidīja pirmie uzdevumi – bija gan mazliet jāpaskrien, gan jāizlien cauri bērnu rotaļu laukuma atrakcijām. “Pēc tam, kad pirmais pārbaudījums tika izturēts, man aizsēja acis un veda nezināmā virzienā. Kad lika kāpt pa kāpnēm, sapratu, ka dodamies uz kādu dzīvokli. Tur, ar vēl joprojām aizsietām acīm, man lika izģērbties un nogulties uz masāžas kušetes. Visu laiku fonā dzirdēju, kā visi berzē rokas.
Un tad es sajutu… Vaska strēmeles tika pielīmētas pie kājām, muguras, vēdera. Dažas no šīm vaska strēmelēm palika, bet dažas man tika norautas turpat – mēģināju turēties un neizrādīt vājumu pārējo priekšā,” smejoties atceras Emīls.
Vēlāk līgavainis tika ieģērbts būvstrādnieka drēbēs un kopā ar draugiem devās uz elektrokartingiem. Pa ceļam viņam bija gan jāatbild uz dažiem jautājumiem, gan jādāvina baloni garāmgājējiem. “Jau dodoties projām, kartinga darbinieki pajautāja, vai man ir kādi sodi paredzēti. Tad puiši atpogāja manu kreklu un noplēsa sāpīgāko vaska strēmeli no manām krūtīm,” stāsta Emīls.
Emīla izturības, spēka un sāpju slieksnis tika pārbaudīts arī turpmākajos uzdevumos. Iepērkoties kopīgajam piknikam, tieši līgavainim bija jānes visi smagie iepirkuma maisiņi. Pa ceļam vēl puiši nolēma uzspēlēt airsoft spēles Mežaparkā, kur Emīlam bija jāatbild uz jautājumiem par topošo sievu. “Ja es atbildēju pareizi, varēju šaut vienu reizi pa katru no viņiem, bet, ja es atbildu nepareizi – viņi katrs vienu reizi šāva pa manu muguru. Kā izrādījās, pārējie bija pārsteigti, ka es neizrādīju ārēji sāpes, ko katrs trāpīts šāviens izsauca. Pārējie sāpēs gan locījās, gan iekliedzās,” atminas līgavainis.
Citiem līgavaiņiem un viņu draugiem Emīls iesaka vecpuišu ballīti rīkot vismaz mēnesi pirms kāzām, īpaši tad, ja paredzētas kādas fiziskas aktivitātes.
“Es pats airsoft spēles laikā ieguvu traumu, kuras ārstēšanas režīms ir vismaz mēnesis uz kruķiem. Manā gadījumā gan ārsts atļāva pie altāra iet bez tiem,” stāsta Emīls. Savukārt pašiem līgavaiņiem Emīls iesaka nejaukties ballītes plānošanas procesā – lai pārējie dara to, ko iecerējuši. Protams, var pateikt savas vēlmes, bet galu galā viss lai paliek draugu ziņā. Un pats svarīgākais – izbaudīt savu ballīti, lai kas tajā arī gaidāms!