KĀZU CEREMONIJA KOPĀ AR BĒRNIEM

KĀZU CEREMONIJA KOPĀ AR BĒRNIEM

Pāra kāzas pēc bērnu dzimšanas vairs nav tikai stāsts par viņiem pašiem, bet arī par viņu bērniem. Tas ir brīdis, kad ģimene kļūst vēl vienotāka un savā būtībā stiprāka. Par to ir pārliecināti arī Elīna un Roberts Herberti, kas apprecējās pērnā gada rudenī. Īpašajā notikumā klāt bija arī viņu trīs bērni – Olivers, Teodors un Zoja. Pie tam viņi bija ne tikai klātesoši, bet arī kopā ar savu mammu un tēti kā viena ģimene gāja pie altāra.

 

Kāzu ceremonijā ierasties visiem kopā

Elīna stāsta, ka lēmums izvēlēties netradicionālāku pieeju, proti, pie altāra doties visiem kopā, tika pieņemts viegli – vienīgais, ko viņi vēlējās, ir būt pašiem.

“Mēs nolēmām, ka vēlamies būt tādi, kādi esam ikdienā, jo mēs visi pieci augam šajā ģimenē, esam viens otram vistuvākie, ejam cauri izaicinājumiem, grūtiem un labiem laikiem, viens otru atbalstām un mīlam.

Gribējām kāzu ceremonijā nākt visi kopā, jo esam ģimene. Mums ļoti daudz nozīmēja tas brīdis, kad visi kopā nācām kā viens vesels, mūsu ģimenes kulaks,” atceras Elīna, norādot, ka ģimenes locekļu un draugu acīs varēja vērot prieka asaras par šādu lēmumu.

 

Mīlestības uzvaras diena

Herbertu ģimene norāda, ka bērnu klātbūtne kāzās bija vajadzīga, lai arī viņi redzētu, ka mamma un tētis sakārto savas attiecības. “Mēs bijām ģimene jau pirms kāzām, un tas nav labākais piemērs bērniem, tomēr tāds bija mūsu stāsts. Lai kā dzīvē būtu noticis, gribējām, lai viņi redz, cik laulības ir svarīgs solis, cik tas ir nozīmīgi mums abiem un mūsu ģimenei. Mēs mūsu kāzu dienā svinējām mīlestības uzvaras dienu, jo pēc bērnu maratona palikt patiesā mīlestībā ir bijis liels darbs,” atzīst Elīna.

 

Ieteikums jau iepriekš sadalīt atbildības

Kāzu diena ar bērniem, protams, ir arī liels izaicinājums, jo nākas padomāt par vairākām praktiskām lietām. Elīna un Roberts atzīst, ka savus bērnus labi pazīst un zināja, ar ko rēķināties.

“Zinājām, ka lielākais izaicinājums būs tas, ka bērni ceremonijas laikā varētu sākt skriet uz visām pusēm un bļaut, trakot,” norāda Elīna.

“Par septiņgadīgo Oliveru neuztraucāmies – viņš bija ļoti saviļņots un aizkustināts, bet par mūsu mazākajiem bērniem bijām iepriekš padomājuši mazliet vairāk, jo viņiem vēl bija neprognozējams vecums – Zojai bija viens un Teodoram divi gadi. Tieši tāpēc pirms kāzu ceremonijas sadalīju atbildību un iepriekš sarunāju, kuram no tuvākajiem viesiem būs jāuzņemas atbildība par katru no mazajiem. Tāpat bijām arī sapirkuši ekoloģiskas konfektes, ko ielikām atbildīgajām personām kabatās, un tas noteikti izglāba mūs vairākos momentos kāzu ceremonijas laikā,” atminas Elīna.

 

Lielā kopības sajūta

Runājot par ieguvumiem, Elīna un Roberts kā pirmo min lielo kopības sajūtu. “Tādi mēs esam un tādi kopā nākam – mēs, ģimene.

Mēs kā vecāki esam lūguši piedošanu saviem bērniem, ka esam viņiem iepriekš rādījuši ģimenes modeli, kurš neatbilst mūsu pašu standartiem, un gribējām, lai viņi redz, ka esam drosmīgi paši pārkāpt pāri pagātnes kļūdām, sliktajām pieredzēm un turpināt mūsu attiecības pilnīgi citā līmenī. Un man šķiet, ka kopš kāzām visa mūsu ģimene ir kļuvusi mīļāka, stiprāka un vienotāka,” tā Elīna.

 

Kāzu svinībās vakarā – tikai vecākais dēls

Katram pārim pašam jāizvērtē, vai un cik ļoti iesaistīt bērnus savās kāzās. Elīna un Roberts izvēlējās kāzu ceremonijā būt visiem kopā, bet kāzu svinībās jau vakarā piedalījās tikai vecākais dēls, kamēr jaunākie jau gulēja saldā miegā, uzticama cilvēka uzraudzībā.

Svinības visas nakts garumā mazajiem varētu arī nebūt piemērotas, pie tam tādā veidā vecāki varēja izbaudīt īpašus mirkļus viens ar otru un kopā ar saviem viesiem.