Foto: ALIXANN LOOSLE PHOTOGRAPHY
Apzinātas attiecības ar dvēseļu radinieku ir sapņu piepildījums romantisko attiecību lauciņā. Tomēr pastāv risks tās nepamanīt un arī viegli pazaudēt, ja raugāmies uz tām caur romantizētu un iluzori naivu prizmu, uztverot kā pašsaprotamas.
Satikt partneri, ar kuru veidot apzinātas attiecības, nemaz nav tik sarežģīti, kā šķiet. Tā pat ir vieglākā daļa. Īstais izaicinājums – pašam būt pilnvērtīgam partnerim un tās prast noturēt. Turēt lauku, prast cienīt un pārstrādāt savus vecos uztveres un uzvedības modeļus.
Apzinātu mīlestību un attiecības mūsu dzīvē neienes konkrēts cilvēks. Veidot apzinātas attiecības ir spēja – tā ir jāveido un jābūvē. Jo citādi – tu vari nepamanīt savu potenciālo partneri, tu vari viņa vietā izvēlēties pašu toksiskāko potenciālu, jo tieši ar viņiem ir tūlītējas dzirksteles, ķīmija un tauriņi vēderā, tu vari satikt visbrīnišķīgāko, atbalstošāko, gādīgāko, empātiskāko partneri, bet… turpināt veidot attiecības, kā ierasts. Attiecības nevar izdoties skaistas un veiksmīgas, ja turpinām pa vecam – ar strīdiem, apvainošanos, noklusēšanu vai neprasmi partnerī ieklausīties.
Apzinātas attiecības mēs radām. Tās negadās mūsu ceļā kā pārsteiguma dāvana.

Tās top tad, kad tu:
Lai nokļūtu apzinātās attiecībās, ir veicami priekšdarbi. Tas ir darbs ne ar vienu citu, kā sevi pašu.

Viens no cilvēciskajiem faktoriem, kas liedz izbaudīt nobriedušas, harmoniskas, apzinātas attiecības, ir sevis nepazīšana un emociju nesavaldība. Dzīve krasi atšķiras – kāda tā ir, kad emocijas valda pār tevi, un kāda – kad tu esi emociju vērotājs. Tas nenozīmē, ka tu vairs nejūti, nepieņem vai noliedz emocijas. Tas nenozīmē palikt aukstam un nejūtīgam. Tā ir spēja pamanīt un piefiksēt savas emocijas, ļaut tām būt, bet nedot tām varu. Saprast, kāpēc tev ir radusies neapmierinātība, dusmas vai aizvainojums. Redzēt cēloni.
Līdz šādam stāvoklim palīdz nonākt sevis izzināšana – kad tu saproti, kas tevi ir veidojis tieši ar tādām reakcijām un uztveres un uzvedības modeļiem, kādas ir tev. Jo tas viss ir maināms! Vienu un to pašu situāciju var piedzīvot divi dažādi cilvēki, bet viens tajā eksplodēs emocijās un ar neapmierinātības žulti saindēs vidi sev apkārt, kamēr otrs ļaus sev just, bet izdarīs racionālus secinājumus un sadarbībā ar partneri atradīs risinājumu. To sauc par emocionālo inteliģenci, līdzsvarotu reakciju, kas palīdz krietni ātrāk atgūties pēc stresa.

Nākamā māka – prast regulēt savu nervu sistēmu, lai tā nav kā bumba ar laika degli, kur pavelc vienu diedziņu un sabrūk visa sistēma. Nervu sistēmas atbalstam vari pielietot pavisam vienkāršas metodes, kas neprasa nedz naudu, nedz daudz laika, nedz kādus īpašus apstākļus:
Šis viss tev palīdzēs regulēti funkcionēt stresa apstākļos (turklāt stresa apjomu tavā dzīvē ievērojami samazinās, jo tu piešķirsi aizvien mazāku nozīmi tam, kas iepriekš tevi spēja satricināt) un nokļūt emocionālajā briedumā, kur režisors esi tu, nevis emocijas. Vairs nebūs vajadzības nedz bēgt, nedz vainot vai sabrukt.
Zini savas vēlmes, spēj definēt un nosaukt skaļi savas robežas, un cieni savu patiesību bez centieniem tās pierādīšanu padarīt par kaujas lauku.
Uzdevums ir kļūt par cilvēku, kas tad, kad mīlestība tev piedāvā augt dziļumā, spēj palikt atvērts, godīgs un emocionāli inteliģents.

Ja tu neapzinies savas robežas un ļauj tās pārkāpt, - ļauj necienīt tevi; apspied savas vēlmes; dari, līdz sabrūc; neproti atteikt, - tu esi pametis pats sevi. Tātad bāzes, uz kā jebko veselīgu būvēt, vienkārši nav. Ir tikai drupas. Bet tu to vari mainīt! Ja vien pamani. Ja vien nolem. Ja vien vēlies. Soli pa solim. Tev jāiemācās uzticēties sev – savai intuīcijai, vajadzībām un vēlmēm. Jo tu esi vienīgais, kas zina, kas ir labākais priekš tevis paša.
Tu piesaisti to, kas atbilst tavai izpratnei par mīlestību un attiecībām. Kamēr neproti mīlēt sevi, tieši to pašu dzīve tev pasniedz – nedrošu, neuzticamu, nodevīgu, neparedzamu un nestabilu.
Bet – svarīgi atcerēties, ka nav tā, ka potenciāli toksiski partneri pievērš uzmanību tikai tiem, kas sevi vēl neprot mīlēt. Viņi var pievērst uzmanību arī sevi mīlošām un pārliecinātām personām, tikai atšķirība ir tā, ka ātri vien tiks atkosti un līdz attiecībām nenonāks.
Viss atkarīgs no tā, kā ļaujam pret sevi izturēties.

Nevienas attiecības nav supergluds skrejceļš bez akmentiņiem uz tā. Būt apzinātam ir spēja ar šiem akmentiņiem tikt galā, nevis klupt to priekšā.
Patnerattiecības ir viens no jaudīgākajiem pašizaugsmes ceļiem. Tu vari augt pats, bet pārī tas būs krietni ātrāk, spēcīgāk un jaudīgāk. Un vienlaikus – bezgala skaisti.
Ir vieglāk vienatnē meditēt, nekā būt atvērtam, kad partneris izspoguļo tavas dziļākās nepārliecības. Attiecības konfrontē celt gaismā tavas ēnas puses, kas citādi paliktu neaizskartas, neapzinātas un nepārstrādātas no oglēm zeltā. Apzinātas attiecības nav galapunkts. Tā ir telpa, kurā mosties, augt un veidoties. Tapt un pārtapt. Kļūt atvērtam un patiesam. Kristālskaidram kā skaistajā, tā neglītajā. Kļūt par cilvēku.
Raksta autore: Ieva Simanoviča