PIEREDZES STĀSTS: KAD KĀZĀS PĀRSTEIDZ POSTOŠI LAIKAPSTĀKĻI

PIEREDZES STĀSTS: KAD KĀZĀS PĀRSTEIDZ POSTOŠI LAIKAPSTĀKĻI

Katrīna un Rolands ilgi sapņoja par savām kāzām, līdz beidzot, atzīmējot abu attiecību desmitgadi, sapnis par laulību piepildījās. Tā kā pārsvarā abi dzīvo Francijā, tad, plānojot savas kāzas, vēlējās atvest gabaliņu Francijas uz Latviju, tādēļ lēma par labu kāzām lavandu dārzos – Lavender Villa Grobiņā. Tā kā kāzas bija paredzētas brīvā dabā, tad jaunais pāris visvairāk uztraucās, ka varētu līt lietus. Lietus nebija, bet vējš gan uzpūta, burtiskā nozīmē noceļot un aiznesot jumtu (vai šajā gadījumā – telti) no galvas.

Uztraucoties par lietu, aizmirst vēju

“Galvenais, par ko uztraucāmies, lai lietus nebūtu. Svinību vietā bija mājiņa, kura bija pietiekami liela, lai izliktu bilžu sienu un viesu izklaides stūrīti, un šai mājiņai bija skaista koka terasīte, kuru varēja likt lietā.

Saimniece piedāvāja svinību telti, kur klāt ēdienu galdu, visu bijām lieliski izplānojuši.

Ar vīru bijām ļoti satraukušies, vai viss izdosies, kā jau visi, kuri organizē kāzas, gribējām, lai viss ir perfekti. Mēs šo dienu gaidījām ļoti ilgi, mums bija sajūta, ka esam eiforijā,” atceras Katrīna.

Dienu pirms kāzām Katrīna un Rolands kopā ar vedējiem devās uz svinību vietu, lai paveiktu atlikušos darbus. “Domājot par to, lai lietus nebūtu, aizmirsām par to, ka eksistē arī citas dabas parādības…

Mūs sagaidīja ļoti liels vējš, vietas saimnieki lika papildus stiprinājumus teltij. Atlika lūgt Dievu, lai kāzu dienā tas būtu norimis,” lielo satraukumu atminas līgava. Vēja dēļ nācās visu pārplānot – visu, ka bija paredzēts uz koka terases, pārcēla uz telti, tai skaitā, visas dekorācijas, DJ galdu, uzkodu un dzērienu galdus.

“Visu laiku pārbaudījām nākamās dienas laikapstākļu prognozes, un bija cerība, ka vējš rimsies. Gājām gulēt ar skaistāko sajūtu pasaulē, ka nu jau pavisam drīz būsim īsta ģimene – mūsu sapņu piepildījums,” stāsta Katrīna.

Vējš aiznes telti ar visu, kas tajā

Un tad pienāca kāzu diena. Kāzu rīts bija brīnišķīgs, ilgi gaidītie jāvārdi pateikti, un pāris kopā ar viesiem devās uz svinību vietu. Ierodoties svinību vietā un ieraugot gala rezultātu, abi saprata, ka dekorētājas ir pilnībā sapratušas visas vēlmes, neskatoties uz to, ka dienu iepriekš bija jāmaina viss izvietojums.

Kā norāda jaunlaulātie – viss stress bija pazudis un šķita, ka nekas nevar noiet greizi. “Vējš vēl joprojām bija, bet tas netraucēja. Kamēr gaidījām atlikušos viesus, atbraukušie gāja mājiņā, baudīja mūsu bilžu sienu, apskatīja apkārtni. Atmosfēra bija brīva un nepiespiesta.

Bet tad notika pats negaidītākais – mūsu visu acu priekšā uzradās kaut kāds nezināmas izcelsmes vējš – virpulis, kurš aiznesa svinību telti ar visu, kas tajā bija iekšā!

Paldies Dievam, ka tajā momentā tur neatradās bērni, un lielākā daļa viesu bija ārā no telts. Diemžēl bez traumām neiztikām – teltij paceļoties, stienis trāpīja manam brālim un viņa draudzenei. Ņemot vērā, ka bijām ap 60 cilvēkiem, telts aizlidoja salīdzinoši veiksmīgi. Nesaplīsa pat neviena dekorācija,” dramatiskos notikumus atceras Katrīna.

No izmisuma līdz lielai pateicībai

Tajā brīdī gan abiem šķita, ka viss sabrūk. Katrīna atceras tā brīža sajūtas – asaras, nesaprašana, jautājums, kādēļ tieši viņu kāzu diena. “Es sēžu ar noliektu galvu, neskatos, tikai jūtu, ka visi nāk klāt un saka, ka viss ir labi. Paceļu galvu un redzu rosību. Tādu rosību, ko nekad neaizmirsīšu.

Ģimene vairs nebija ģimene, un draugi vairs nebija draugi. Tas bija kas vairāk, kaut kas ļoti skaists. Viena liela ģimene, kura neapjuka, salika domas kopā, sadevās rokās un darīja visu, lai mana un Rolanda diena būtu mūsu laimīgākā diena.

Es sēdēju un raudāju aiz aizkustinājuma, kāds mani turpināja mierināt, kāds mierināja Rolandu. Un tad es gāju pie Rolanda, jo es sapratu, ka viss būs labi, viss turpināsies!

Mēs abi pasēdējām kopā, mazliet sapurinājāmies, cēlāmies un darījām visu, lai nesabojātu mūsu kāzu dienu,” tā Katrīna.

Dabas dāvana – trīs varavīksnes

Mēs turpinājām dienu, kāda tā bija ieplānota. Kamēr ar Rolandu bijām fotosesijā, visi turpināja sastrādāties. Arī restorāns un viesmīles ātri pielāgojās situācijai. Tā kā svinību telts vairs nebija, tad viss tika sanests mazajā mājiņā, bet balle notika uz koka terasītes.

Atbraucot no fotosesijas, mēs burtiski starojām. Par visu – par to, ka bijām izvēdinājuši galvas, par to, ka esam viens otram un par to, ka mums apkārt ir vienkārši fantastiskākie cilvēki,” saviļņojumā stāsta līgava.

“Tu vienā brīdī atgādini sev to, ka pilnīgi nekas dzīvē nav svarīgāks par dzīvību, mīlestību un atbalstu! Mūsu kāzu dienā piedzīvojām tik dažādas emocijas, bet galu galā tā tiešām izvērtās par mūsu sapņu dienu!

Mēs jutāmies mīlēti un pat ļoti! Protams, mēs vēl joprojām ik pa laikam pārrunājam tās dienas notikumus un nepamet sajūta un jautājums – kāpēc mums? Bet mēs nevaram to vairs izmainīt. Un lietus… tas tiešām mums neuzlija, visur apkārt bija lietus, bet māte daba mūs apbalvoja ar trīs varavīksnēm,” tā Katrīna un Rolands.

FOTO: EMĪLIJA BOGDĀNOVA