Katrs vēlas justies harmoniski un iedvesmojoši savās fiziskajās un garīgajās izpausmēs. Tas kļūst īpaši aktuāli laikā, kad gatavojamies kāzām un apzināmies, cik enerģiski jūtamies, ja esam labi atpūtušies un veltījuši sev un mīļotajam nedalītu uzmanību. Attīstīt savu fizisko varēšanu un mainīt apziņas stāvokli uz jaudīgāko sevis versiju mēs varam ikviens. Un tas vienmēr ir ieguldījums gan sevī, gan attiecībās. Aicinājām uz sarunu vienu no Latvijas biohakeru kustības dibinātājiem Kasparu Vendeli, lai noskaidrotu, kas ir biohakings un kā to ieviest savā ikdienā.

Kas ir biohakings?

Angļu valodā hack nozīmē uzlauzt. Tiešajā tulkojumā arī meklējama biohakinga būtība. Kaspars Vendelis rīko iedvesmojošas un enerģiju atjaunojošas biohakinga nometnes jeb restartus, kurās izbaudīt uz savas ādas tādus biohakinga paņēmienus kā elpošanas tehnikas vai rūdīšanos, trīs dienu garumā veltot laiku savai atpūtai un reāli izmantojamu biohakinga paņēmienu iepazīšanai.

Kaspars stāsta: “Cilvēka organisms ir kā superkomplekss dators. Arī šajā datorā kaut ko var uzlauzt vai, citiem vārdiem sakot, izprast šīs gudrās mašīnas sistēmu un padarīt to jaudīgāku, lai varētu daudz labāk darboties, piedzīvot lielāku enerģijas daudzumu, mazāk gulēt - lai cilvēks kļūtu produktīvāks. Biohakings ir domāšanas prizma, kā uzlabot savu dzīvi un veiktspēju, veids, kā veseliem cilvēkiem kļūt vēl veselākiem. Cilvēkiem ārkārtīgi nepatīk diskomforts, kuru rada slimības simptomi. Bieži vien kļūdaini tulko simptomus, uztverot tos par pašu slimību. Ja ir augsts asinsspiediens, dzeram asinsspiediena zāles.

Tomēr augsts asinsspiediens nav pēkšņi no kaut kā radies, un bieži vien tas drīzāk ir terapija tam, lai kaut cik normalizētu attiecīgo orgānu darbību, piemēram, ja nav optimāla aknu vai nieru darbība, tas var izpausties kā augsts asinsspiediens. Nespēja izjust sevi līdz smalkumam ir tas, kas neļauj cilvēkam piepildīti dzīvot. Biohakings ir domāšanas veids, kā izmantot zinātni un tehnoloģijas, un dabu, lai atbalstītu dabiskos procesus. Arī pirts pēc būtības ir tehnoloģija. Ir dažādas elpošanas tehnikas, emocionālās izlādes tehnikas, tas viss dēvējams par biohakingu. Svarīgi pievērst uzmanību gan fiziskajam ķermenim, gan mentālajai veselībai. Tu nevari sevī iemeditēt veselīgu ēdienu."

Ieklausīties sevī

Būtībā biohakings ir jebkas, ko darām savas veselības un lieliskas pašsajūtas labā. Jebkas ķermenim un prātam labvēlīgs ilgtermiņā. Dažas no biohakinga metodēm ir: elpošanas tehnikas, izslēgšanas diēta, pilnvērtīgs miegs, meditācija un gudra laika plānošana.

“Cilvēka organisms ir tik inteliģenta sistēma, kas pati zina, ko vajag darīt,

ja vien mēs tai netraucējam,” saka Kaspars. Un pārsteidzošākais ir tas, ka katrs no mums var būt pats sev biohakeris, jo izejas punkts ir sevis iepazīšana. “Viens no galvenajiem tematiem, par ko runāju savās lekcijās, ir spēja sevi pazīt, saklausīt. Nav vienas atbildes uz jautājumu - kādu diētu man ieviest, ko ēst, ko neēst, lai notievētu. Katram ir sava atbilde. Katram ir cits sagatavošanās līmenis, gatavība sākt darīt. Spēja sevi saklausīt ir galvenais, ko katram vajadzētu darīt.

Otra lieta, uz ko lieku uzsvaru - atjaunošanās nozīme. Viss labais, kas ar mums notiek, lai mēs būtu gatavi būt aktīvi, notiek tad, kad atpūšamies, - muskuļi aug naktī, ķermenis atjaunojas naktī, smadzenes sakārtojas naktī. Ja mēs apzināmies atjaunošanās nozīmīgumu un ieviešam to savā ikdienā, viss sāk stāties savās vietās. Katru dienu ik pēc 90 minūtēm ieviešot nelielus atpūtas brīžus, rodas mānīga sajūta, ka zaudējam laiku. Tomēr ir gluži pretēji - ilgtermiņā mēs laiku tieši iegūstam.

Kad ejam gulēt, mēs laiku iegūstam nevis zaudējam. Ja divas dienas neguli, kas ar tevi notiek? Cik jaudīgs būsi?” Laiks, kad gatavojamies kāzām ir netverami skaists, emocionāli piepildošs un romantisks, bet vienlaikus, ja piemirstam par atpūtu, organizēšanas uzdevumu gūzmā var paspēt arī sagurt. Tādēļ atcerēšanās par atpūtas lielo nozīmi ir zelta vērtē.

Ar maziem solīšiem pretī lieliem rezultātiem

Ja kāzas esat nolēmuši rīkot paši vai arī plānojat paveikt kādu grandiozu kopīgu uzdevumu, piemēram, uzbūvēt ģimenes māju, abi kopā noskriet maratonu, kādā brīdī var šķist, ka varbūt pašu izplānotais uzdevums ir par lielu. Tomēr tā ir tikai šķietamība. Kaspars stāsta: “Ja es nobērtu milzīgu bluķu kaudzi un teiktu: “Tagad tev tā ir jāsacērt pagalēs,” tu vēlētos atlikt šo darbu. Kad ieraugi ko tik apjomīgu un milzīgu, saproti, ka tam vajadzēs tik daudz laika, ka pat negribas ķerties klāt. Nervu sistēma mūs iemet enerģijas taupīšanas režīmā.

Kā to risināt?

Sarunā ar sevi, ka šodien sāksi ar vienu bluķi. Tu to sacērt, un, lai gan tavs uzdevums šodien nav izdarīt vairāk, saproti - bet es varu vēl! Tādējādi tev enerģijas nekad nepietrūks, turklāt enerģijai ir tendence pieaugt. Lietas jāsāk ar šādiem maziem solīšiem. Cilvēki izlasa neskaitāmas diētas un receptes, ko savā labā darīt, bet tieši tādēļ viņi nespēj šo darīšanu uzsākt, jo informācijas gūzmā apjūk. Sākumā atrodi ko vienu, vieglāko, ar ko vari sākt. Sāc ar regulāru piecu sekunžu veltīšanu sev. Bez telefona.

Viena kustība sāks ievirzīt pārējās lietas un parādīsies azarts."

Visi var

Kaspars iedvesmo atrast un pielietot savus veselības un pašajūtas uzlabošanas rīkus ikvienam neatkarīgi no sagatavotības līmeņa. Lai būtu laimīgs un piepildīts un veidotu harmoniskas attiecības, jāsāk ar sevis atrašanu un jau minēto iepazīšanu. Jo biohakings nav stāsts tikai par ķermeņa procedūrām, sportu, superfūdiem, tas ir arī stāsts par apziņas stāvokli, par to, kā mēs domājam. Un no tā, kā mēs domājam, kā raugāmies uz pasauli, izriet arī mūsu rūpes par ķermeni. “35-40 gadu vecumā cilvēki sāk pārskatīt lielo jautājumu: Vai es atrodos īstajā vietā? To risinot, pajautā sev:

Kas ir manas unikālās prasmes? Cilvēki to bieži nezina. Zina, kas nepatīk, kas nepadodas.

Ja nezini, kas ir tava unikalitāte, to vari vienkārši noskaidrot, aizsūtot 10-20 cilvēkiem, draugiem, radiem, kolēģiem, jautājumu, kā viņiem liekas, no malas skatoties, kas ir mana unikālā prasme. Atklājot savu lietu, nav obligāti nākamajā dienā rakstīt darbā atlūgumu. Bet dizainētšo ideju un lēnām veikt pāreju gan. Noticēt sev var ļoti ātri, tikai ieviešot pirmos mazos soļus. Izdari vienu soli, pierādi sev, ka vari, un pašam jau rodas ziņkārība - ja es varu šo, tad ko vēl. Ieviest pirmo mazo solīti var ikviens cilvēks.” Motivējiet viens otru, atbalstot mīļotā cilvēka mazos un lielos soļus. Tā jau arī ir viena no kopdzīves burvībām - spēks, ko radām mēs kopā.

Teksts: IEVA SIMANOVIČA