Mīlestība līdz mūža galam sirmās vecumdienās… Tieši to mēs vēlamies piedzīvot kopā ar savu mīļoto cilvēku. Tomēr ir gana daudz pāru, kuru laulībā mīlestības jūtas ar laiku tiek aizstātas ar ieradumu būt kopā – jo ir pierasts, jo ir ērti, jo ir kopīga saimniecība, bērni, un šķiršanās būs tikai liekas klapatas. Kur izgaist mīlestība un vai to iespējams atgūt?

Kāpēc mīlestību aizstāj ieradums?

Mīlestību ir iespējams atgūt, ja vien attiecībās pastāv cieņa. Ja cieņas nav – vietas nav un nebūs arī mīlestībai. Pieradums un ieradums aizstāj mīlestības jūtas tad, kad attiecībām ar laulāto vairs nepievēršam pienācīgu uzmanību – fokuss ir aizvirzījies uz darbu, bērniem, saimniecību, partnera nepilnībām. Viņš vai viņa sāk kļūt kaut kas pašsaprotams, pamanīts tiek tas, kas nepatīk, bet mīļotā skaistās, cēlās un vērtīgās rakstura iezīmes un darbības – nenovērtētas.

Mīlestība ir izvēle, un attiecības ir dārga dāvana, kas tiek ne katram. Attiecības ir jākopj, jānovērtē, un tajās ir jāiegulda laiks un uzmanība. Kad fokuss savukārt aizvirzās uz pašizaugsmi, iespējami divi scenāriji. Pirmajā tu atklāj, ka ar izvēlētos partneri jums nav pa ceļam, jums nav iespējams dialogs, kurā runājat vienā līmenī, lai gan pavadīti kopā daudzi gadi.

Tam var būt dažādi iemesli: iespējams, satikāties nenobrieduši un nepazināt paši sevi; iespējams, kāds no jums ir mainījies, izaudzis, attīstījies, bet otrs palicis, kur bijis; iespējams, abi esat attīstījušies, bet katrs citā virzienā; un, iespējams, esat veikuši partnera izvēli ne pēc jēdzīgākā scenārija – tev, piemēram, ļoti patika viņa platie pleci un samtainā balss, tik ļoti patika, ka uz gļēvulīgajām rakstura iezīmēm un iniciatīvas trūkumu pievēri acis, domājot, ka tas nokārtosies un tu viņu iedvesmosi uz lieliem darbiem.

Bet kopā ir jēga būt un attiecības attīstīt tikai tad, ja jau tajā brīdī, kad nolem veidot attiecības, viņš tev der tieši tāds, kāds jau ir. Turpmākā partnera pašizaugsme būs ļoti patīkams bonuss. Jo, lai vai cik pievilcīgs būtu vizuālais tēls un lai vai cik skaisti potenciālā partnera izteiktie vārdi – vērtību nosaka darbi un viņa vai viņas iekšpasaule. Iekšējais skaistums, kā zināms, ir mūžīga vērtība. Un patiesībā jau tas ir pavisam normāli, ja pēc 15 gadu kopā būšanas secini, ka jums vairs nav pa ceļam. Tā ir pieredze, ko ieguvi. Šie gadi nekādā veidā nav zemē izmesti vai kā noniecināmi. Tad, kad šo partneri iepazini, jūs bijāt atbilstoši viens otram. Bet tas ir mainījies.

Otrajā scenārijā – tu ieraugi, cik aizmiguši abi bijāt savās attiecībās, un sāc par tām rūpēties.

Mīlestību ir iespējams atgūt

Viens akmentiņš iekustina veselu lavīnu. Ja vēlies atjaunot un uzlabot tuvību ar mīļoto, nemeklē tarakānus viņa vai viņas pusē. Sāc ar sevi! Un jebkurā gadījumā – ja vēlies atgūt mīlestību savās attiecībās, ir jāsāk ar sevi, sevis pieņemšanu un iepazīšanu. Var šķist – kādu vēl sevis iepazīšanu 40 gadu vecumā? Nu pamēģini, izmaiņas būs neaprakstāmas!

Kļūstot apzinātākam, vairāk izprotot sevi un partnera rīcības vai rīcības neesamības motīvus, var nākt atskārsme, ka laime jau nav tur ārā – kāda cita apskāvienos. Problēma ir dziļāka un sākas sevī – dzīvojot pa virspusi, neuzņemoties atbildību par saviem lēmumiem, pakļaujoties emocijām.

Ko darīt, lai ieraduma vietā atgūtu mīlestību?

• Sāc pētīt un iemīlēt sevi. Otru mēs pa īstam spējam ieraudzīt vien tad, ja šo procesu esam izgājuši ar sevi pašu - ļāvuši sev iepazīt sevi un iemīlēt – pieņemot sevi kā vērtību dziļā izpratnē, ne egoistiskā “man pienākas”. Ar ko sākt? Jebko, kas tev šobrīd liekas atbilstošākais – grāmatām, podkāstiem, psihologa kabinetu, retrītiem, sarunām ar speciālistiem vai vienkārši viediem līdzcilvēkiem. Uzdod sev jautājumu – vai tu sevi mīli? Ja mēs mīlam sevi, attiecībām nevajadzētu aiziet pašplūsmā un kļūt par vienkāršu ieradumu. Tas pat īsti nav iespējams. Jo – ja attiecības ir ieradums, cilvēks dzīvo tā pa virspusīti, ļaujoties, kur dzīve ved, bet neuzņemoties atbildību par saviem lēmumiem. Tu esi tas, kurš izvēlas, kādas ir tavas attiecības! Tu tās veido!
• Runā ar partneri. Komunikācijai attiecībās ir milzu nozīme. Aizvainojumi visbiežāk rodas no pārpratumiem, kas savukārt top tad, ja lietas netiek izrunātas, tā vietā savā prātā tās interpretējot. Izrunājoties ar mīļoto, trenējam vērtīgu prasmi – ieklausīšanos. Viens otram nevis pārmetiet, bet tā vietā pastāstiet, kā jūtaties un kas šīs sajūtas ir izraisījis. Komunikācijā zelta vērtē ir godīgums. Tas arī veicinās empātijas spēju jeb otra izprašanu.

• Dodiet telpu vieglumam attiecībās. Ir laiks nopietnībai, bet ir arī laiks vieglumam, spēlei, rotaļai, baudai – dzīvespriekam! Priecājieties par dzīvi, viens otra klātbūtni un sviniet to! Svinēšana var būt arī emocionāla – patiešām katru dienu ar smaidu uz lūpām pasakoties mīļotajam par viņa esību.
• Ieplānojiet romantisku laiku divatā. Attiecības nevar pastāvēt tikai uz rūpēm, darbiem un kopīgiem pienākumiem. Romantika ir obligāta parādība pāru attiecībās! Arī tad, kad esat jau kopā 20, 30, 40 gadus. Ja jums ir bērni, jāatceras, ka dot bērniem varat tad, ja paši esat pilns trauciņš – uzpildīti ar pozitīvām emocijām un atpūtu. Bērni mācās no vecākiem. Arī mīlestību un pāru attiecības viņi mācās tieši no jums.

• Cieniet viens otru un atbalstiet. Ja attiecībās ir ielavījusies kritika – tad ir gaužām bēdīgi. Attiecībās vienam otru ir jāceļ nevis jāgrauj. Turklāt kritika, ja vien tā nav konstruktīva un partnera izprasīta, ir necieņas izrādīšana. Lai sieviete mīlētu un iekārotu vīrieti, galvenais stūrakmens ir drošības sajūta – ja ir kritika, tātad nav drošības, jo partneris viņu pazemo. Viņš nav aizstāvis, bet gan uzbrucējs. Šādu vīrieti, kurš pazemo sievieti, iekārot nav iespējams. Tā ir pavisam dabiska aizsargreakcija uz pāridarītāju. Un nevajag pāridarītāja uzvedībai meklēt attaisnojumus. Necienīgai uzvedība nav attaisnojuma. Lai viņš pats uzņemas atbildību par sevis izvēlētajām darbībām.
• Tāpat kā vīriešu necienīga uzvedība sagrauj tuvību un attiecības, tāpat to izdara arī sievietes necienīga uzvedība. Sieviete var transformēt laulību, parādot, ka savu vīrieti respektē. Viņš jutīsies mīlēts, atzīts, novērtēts, un dabiski vēlēsies turpināt savus varoņdarbus. Savukārt regulāras piezīmes, norādes, ko un kā darīt, vīrieti noniecina, pamazina, un absolūti nekādā veidā nemotivē. Tikai un vienīgi attālina no sievietes, un šādās attiecībās emocionāla tuvība vairs iespējama nav. Vīrieti vajag mīlēt, nevis kontrolēt.

• Un runājot par vēl kādu cieņas aspektu – katram pārī var būt atšķirīgas intereses, nodarbošanās, karjeras virziens – ir svarīgi cienīt šo izvēli un atbalstīt partnera nodomus.
• Noskaidrojiet viens otra mīlestības valodu. Ja esat nonākuši ieraduma varā, jūs diezin vai pārzināt viens otra mīlestības valodu. Tad nu ir īstais laiks to noskaidrot, ja vien nav stadija, kurā jums ir vienkārši vienalga. Mīlestības valoda ir veids, kā tuvināties partnerim, lai viņš vai viņa justos mīlēts. Tie var būt komplimenti, kvalitatīvi pavadīts laiks, dāvanas, izpalīdzēšana – svarīgi parādīt mīļotajam, ka tu viņu mīli un tev viņš rūp tieši caur to mīlestības valodas izteiksmes veidu, kas svarīga viņam, jo jums tās var atšķirties.

• Dariet kopā lietas, kas jums abiem ir jauns piedzīvojums. Kaisles uguntiņu attiecībām piešķilt no jauna varat, darot lietas, ko iepriekš neesat kopā darījuši. Un ja vēl tās uzrīkojat kā randiņus! Piemēram, doties izbraucienā ar SUP dēļiem, uzkāpt klinšu sienā, doties pārgājienā gar jūru, apmeklēt mākslas muzejus, varbūt aizbraukt ceļojumā divatā, ja visu līdz šim esat darījuši kopā ar bērniem. Jauna vide, jaunas nodarbes – tā ir iespēja ieraudzīt partneri jaunām acīm un no jauna iemīlēties. Un der padomāt – vai pieradums jūsu attiecībās nav ieviesies tieši tādēļ, ka vairs sen neko nedarāt kopā ārpus pienākumiem? Cilvēki, kas viens otru mīl, ir vienā mīlestības frekvencē – uz viena viļņa – un viņi izbauda laiku, ko pavada kopā. Kopā pavadītais laiks satuvina.
• Respektējiet katra individuālo laiku. Tomēr ne viss dzīvē ir jādara kopā. Brīži atsevišķi ir nepieciešami ikvienam cilvēkam. Tajos mēs gan atpūšamies, gan nokļūstam tuvāk sev, saklausot – kā es īsti jūtos.

Raksta autore: Ieva Simanoviča

Foto: Alixann Loosle Photography, Katelyn Macmillan, Liz Rudman Photos