“Latviskās tradīcijas jau ilgstoši mums ir tuvas sirdij, jo svinam gan saulgriežus un dancojam latvju dančus, gan interesējamies par senču mantojumu, tāpēc par to, ka vēlamies līdzināšanas rituālu, nebija ilgi jāprāto.
Tas šķita dabiskākais un pareizākais ceļš, kādā vēlējāmies kļūt par vīru un sievu, jo ne laulāšanās baznīcā, ne dzimtsarakstu nodaļā nebūtu radījusi to neaizmirstamo sajūtu, ko vēlējāmies. Tādā veidā jutāmies tuvi savai zemei, senčiem un viens otram,” atzīst Elīna.
Elīna un Mārtiņš uzskata, ka svarīgākie elementi latviskām kāzām ir:
“Mums svarīgi bija arī tas, ka kāzas un svinēšana norisinās pie dabas brīvā, neiestīvinātā gaisotnē.
Jā, tas ir nedaudz riskanti laikapstākļu ziņā, bet tādēļ ir jābūt plānam “B”, ko darīt tad, ja laikapstākļi nesagriežas tādi, kādus gribētos.
Uzskatām arī, ka kāzu diena ir jābauda, nevis jāpārcieš, tādēļ negribējām to pārsātināt ar dažādām bezjēdzīgām aktivitātēm un elementiem, kuri vajadzīgi tikai tādēļ, ka tā ir pieņemts. Kāzās parasti cenšas gan jauno pāri, gan viesus maksimāli nodarbināt, baidoties, ka tikai nepaliek garlaicīgi, bet esam nonākuši pie secinājuma, ka cilvēki ļoti labi paši prot sevi izklaidēt, un nav vajadzīgs viņus nepārtraukti bīdīt uz vienu vai otru aktivitāti. Dažreiz mazāk ir vairāk,” pārliecināts jaunais pāris.
Lai gan pāris uzskata, ka tērpi ir pat ļoti svarīgs elements, tomēr ne vienmēr nepieciešams simtprocentīgi autentisks tērpu komplekts, lai iegūtu īsto sajūtu. “Mēs nevilkām tautastērpus, bet gan lina tērpus, kurus radījām ar domu, lai būtu gan skaisti, gan ērti. Linu tērpos bija nepiespiesta, viegla un ērta, bet, tajā pašā laikā, ļoti svinīga sajūta.
Uzvalks ir vilkts simtiem reižu, bet lina tērps vēl nekad – tādu svētku sajūtu uzvalkā gribēdams nevarētu dabūt,” atzīst Mārtiņš.
Savukārt līgavas kleitu papildināja Zemgales josta un zeķes, jo arī Elīnas tautas tērps ir no Zemgales puses, un kāzu kleitu, kas bija salīdzinoši vienkārša, viņa vēlējās papildināt ar kaut ko autentisku svinīgākai sajūtai.
Pāris uzskata, ka latviskās kāzās diezin vai iederētos ballīšu mūzika vai popmūzika, tādēļ labāk būtu izvēlēties folkloras kopu. Bet viens no visīpašākajiem mirkļiem abiem bija pirmskāzu pirts rituāls, kas norisinājās dienu pirms kāzām un ilga teju 10 stundas.
“Pēc tā bijām kā no jauna piedzimuši, bija pazudis viss pirmskāzu stress, raizes, domas par to, kā būs un vai viesiem patiks un nebūs garlaicīgi.
Sapratām, cik muļķīgi ir par to visu uztraukties, jo tā taču ir mūsu diena un tie ir mūsu tuvinieki un draugi, nevis sveši cilvēki. Un, ja labi būs mums, labi būs arī viņiem.
Tā teikt – savējie sapratīs. Kāzu dienā daudz kas nenotika, kā ieplānots, bet tas ne mazākajā mērā neizsita mūs no bezrūpīgās lidojuma sajūtas, par to mēs sakām lielu paldies mūsu lieliskajam pirtniekam,” stāsta Elīna un Mārtiņš.
Smieklīgs īpašais mirklis bijis arī tas, ka neparedzētu iemeslu dēļ kāzu nakti jaunais pāris pavadīja guļammaisos zem lielas egles. Bija silta pilnmēness nakts, smaržoja skujas un platie egļu zari līgoja virs galvas radot mājīgu sajūtu. Tādas tās latviskās kāzas.