MEDUSMĒNEŠA CEĻOJUMĀ KOPĀ AR BĒRNIEM – KĀDĒĻ GAN NE?

MEDUSMĒNEŠA CEĻOJUMĀ KOPĀ AR BĒRNIEM – KĀDĒĻ GAN NE?

Medusmēneši, gluži tāpat kā pašas kāzas, mēdz būt ļoti dažādi. Ir pāri, kas vēlēsies palikt piecu zvaigžņu viesnīcā un vairākas nedēļas laiski gulēt balto smilšu pludmalēs, ir tādi, kas vēlēsies ekstrēmāku piedzīvojumu, kāpjot kalnos vai ar autostopiem apceļojot Eiropu. Un ir arī pāri, kas medusmēnesī nedosies vieni paši, bet izvēlēsies ņemt līdzi arī savus bērnus, lai ceļojumu pārvērstu piedzīvojumā un īstā ģimenes kopābūšanā.

PAREIZĀ GALAMĒRĶA ATRAŠANA – PUSE NO UZVARAS

Pastāv dažādi viedokļi par to, vai, dodoties medusmēnesī, bērni būtu jāņem līdzi vai tomēr jāatstāj mājās. Kā vienam, tā otram viedoklim ir savi plusi un mīnusi. To, vai ņemt bērnus līdzi medusmēneša ceļojumā, nosaka dažādi aspekti, piemēram:

  • cik veci ir bērni;
  • kāds ir ceļojuma budžets;
  • uz kurieni plānots doties;
  • cik ilga paredzēta prombūtne.

Tomēr pirmais un vissvarīgākais jautājums, uz ko atbildēt, ir: vai jūs patiešām vēlaties, lai jūsu bērni dotos šajā ceļojumā kopā ar jums? Ja jūsu atbilde ir “jā”, tad jārēķinās, ka visa ceļojuma laikā būs jāpadomā arī par aktivitātēm bērniem, jo, kā zināms, nekas nav neizturamāks par garlaicības māktu pusaudzi vai niķīgu pirmsskolas vecuma bērnu, kam neviena no jūsu sarūpētajām aktivitātēm neiet pie sirds.

Tieši tādēļ, pareizā galamērķa atrašana ir jau puse no ceļojuma izdošanās. Galamērķis jāizvēlas tāds, lai interesanti būtu kā vecākiem, tā bērniem. Tāpat, vajadzētu padomāt par to, lai arī konkrētā ceļojuma laikā jums izdotos kaut mazliet pabūt divatā.

PAŠSAPROTAMS LĒMUMS DOTIES CEĻOJUMĀ AR MEITĀM

Lai gan viedokļi par došanos medusmēneša ceļojumā kopā ar bērniem atšķiras, Katrīna Puriņa-Liberte un viņas vīrs Artūrs uzskata, ka tas bija labākais lēmums – savu medusmēnesi pavadīt kopā ar abām meitām teju mēneša garumā iepazīstot eksotisko Bali, tur arī nosvinot meitas dzimšanas dienu, Ziemassvētkus un sagaidot Jauno gadu.

“Mums lēmums doties medusmēneša ceļojumā kopā ar bērniem bija savā ziņā pašsaprotams, jo mēs esam un bijām ģimene jau pirms kāzām.

Mēs nekad neesam atstājuši meitas ilgāk par divām dienām, tādēļ bija pašsaprotami, ka ceļojumā, kur būsim gandrīz mēnesi, jābūt arī viņām. Kāzas bija veids, kā mēs nosvinējām, ka esam ģimene. Mēs ar Artūru esam jau pietiekami ilgu laiku kopā, līdz ar to esam izgājuši cauri sākuma romantikas periodam, un nolēmām, ka gan kāzās, gan ceļojumā vēlamies iesaistīt savas meitenes. Mūsu ikdienas dzīve ar romantiskiem mirkļiem ir piepildīta, un domāju, ka mēs savā mīlestībā esam tik pašpietiekami, ka mums nevajadzēja īpaši atrauties vai kaut kur aizbraukt, lai to baudītu.

Noslēpums ir ievērot regulāru “attiecību higiēnu”, katru nedēļu atrodot laiku, kad esam tikai divatā. Bet lielos dzīves notikumus mēs vēlamies pavadīt un nosvinēt visi kopā kā ģimene.

Tādēļ es nemaz nezinu, kā būtu jāizjūt medusmēnesis, jo man katra diena ir medus diena kopā ar cilvēku, kuru es mīlu. Ceļojuma laikā bija arī vairākas dienas, kad Artūrs mums bija sarīkojis pārsteigumu un noīrējis villu rīsa laukos, kas izskatījās fantastiski. Tās es uzskatu par mūsu īpašajām medus dienām. Tur nosvinējām arī meitas dzimšanas dienu,” stāsta Katrīna.

IZAICINĀJUMI CEĻOJOT AR BĒRNIEM

Katrīna atzīst, ka, protams, izaicinājumi ceļojot ar bērniem ir, gluži tāpat kā tas ir ar jebkuru cilvēku. Jaunākā meita Šarlote esot ar savu raksturu, un mēdz iespītēties, savukārt, vecākajai meitai Beatrisei, lielākās grūtības sagādāja eksotiskie ēdieni. “Ēšana ir viens no izaicinājumiem, ar ko, manuprāt, jāsaskaras ikvienam vecākam. Beatrisei negaršo ne asi, ne viņai neierasti ēdieni, tai skaitā, Āzijas virtuve. Mums vajadzēja sameklēt viņai eiropeiskākus ēdienus. Mūsu gadījumā Bali bija tik karsts, ka ēst sagribējās tikai vakarā. Pa dienu gan mēs, gan meitenes pārsvarā pārtikām no svaigi spiestām sulām – arbūzu sula bija meiteņu favorītdzēriens, viņas to varēja dzert jebkurā diennakts laikā,” tā Katrīna.

Tāpat, dodoties ceļojumā ar bērniem, daudz vairāk jādomā par bērnu drošību un to, lai viņi justos labi. Neatkarīgi no tā, ka Āzijā pārvietošanās lielākoties notiek ar motorolleriem, Katrīna un Artūrs izvēlējās braukt ar automašīnu, kas pagarina pārvietošanās ātrumu lielo sastrēgumu dēļ, bet tai pat laikā ir daudz drošāk, un meitenes garāko pārbraucienu laikā var gulēt aizmugurējā sēdeklī.

“Dodoties tik tālā un arī ilgā ceļojumā kopā ar bērniem, manuprāt, būtu lieliski, ja ģimenei jau būtu kāda iepriekšēja ceļošanas pieredze.

Ja mums jau nebūtu bijusi Ukrainas pieredze, kur mēs arī ceļojām mēnesi, kad meitenes vēl bija pavisam mazas, būtu daudz neprognozējamāk un izaicinošāk. Šādā veidā visi izaicinājumi, ar ko mēs saskārāmies, mums jau bija zināmi,” atzīst Katrīna.