Loģiski, ka mums ir! Tas ir tikai mūsu pašu mieram un drošībai!
Nē, protams, ka nav! Nu nav tak mums nekādas tādas mantas!
Tā mēs abi izlēmām. Zini, kā tagad ar biznesu, viss kas var atgadīties… Esmu pilnīgi par!
Vēl nav, bet vīrs par to ieminējās. Nu nezinu, man palika kaut kā tramīgi ap sirdi… bet būs jau jāpiekrīt.
Nav un nebūs! Ja neuzticas viens otram, tad nav ko precēties!
Par ko tāds satraukums un tik atšķirīgi viedokļi? Izrādās – par vai pret laulības līgumu! Vai tiešām mantas vara jau atkal ņem virsroku un grib izjaukt harmoniskās, mīlestības pilnās attiecības? Vai arī pret laulīu līgumu ir tikai vecmodīgie un aizspriedumainie, tie, kas neizprot reālo situāciju un ir novecojušu iedomu varā?
Lai vai kā, bet pirms kopīgas dzīves sākšanas, pat ja pāris to negrasās noformēt oficiāli, ar finansēm, īpašumiem saistītie jautājumi ir jāpārrunā – par to vienisprātis ir attiecību speciālisti, to atzīst paši laulātie un nelaulātie pāri. Katram taču ir savs priekšstats, savas gaidas un cerības par nākamo kopdzīvi, arī par tās finansiālo pusi. Ja nu šis priekšstats ir krasi atšķirīgs? Tad var sekot strīdi, nesaprašanās, savstarpēji aizvainojumi, aizdomas – un laimīgu laulību jau nu diez vai tas veicinās.
Latvijas Republikā tiesību normās paredzēti divi varianti laulāto mantisko attiecību regulēšanai – uz likuma pamata un uz līguma pamata. Līdz tam brīdim, kad laulātie noslēdz laulību līgumu, viņu mantiskās attiecības ir likumiskas – tas nozīmē, ka, saskaņā ar Civillikumu, katram laulātajam pieder manta, kas piederējusi viņam pirms laulības noslēgšanas, kā arī viņa atsevišķa manta, kas iegūta laulības laikā. Viss pārējais, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet par abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, atzīstams par abu laulāto kopīgo mantu.
Laulātā atsevišķa manta var būt, piemēram, saņemtais mantojums, arī dāvanas vai priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai. Pienākums pierādīt atsevišķas mantas esamību saskaņā ar likumu ir tam laulātajam, kas to apgalvo.
Laulību līguma noslēgšana ļauj mainīt šo likumā noteikto kārtību un skaidri definēt, kāda manta pieder katram no laulātajiem.
Civillikums nosaka, ka mantiskās attiecības laulātie var nodibināt, pārgrozīt un izbeigt ar laulības līgumiem gan laulības laikā, gan arī pirms došanās laulībā (šai gadījumā laulību līgums stāsies spēkā tikai ar laulības noslēgšanas brīdi). Speciālisti atzīst, ka ir pat gadījumi, kad laulības līgumu noslēdz pirms laulības šķiršanas, kad abu pušu advokāti pirms tiesas visu sadala, šķiršanos padarot vieglāku un lētāku.
Noslēdzot laulības līgumu, visu laulāto mantu var vai nu sadalīt, vai apvienot (kā laulības laikā iegūto kopīgo mantu, tā arī atsevišķo).
Izvēloties laulības līgumu par visas mantas kopību, manta, kas piederējusi laulātajam pirms laulībām, kā arī laulības laikā iegūtā manta tiek uzskatīta par kopīgu un nedalāmu. Laulāto kopīgā manta pieder abiem laulātajiem līdzīgās daļās. Tomēr laulības līgumā var iekļaut arī mantu, ko laulātie noteikuši par katra atsevišķo mantu. Mantas kopībā ietilpstoša nekustamā īpašuma atsavināšanai, ieķīlāšanai, vai apgrūtināšanai ar lietu tiesībām, ko izdara viens laulātais, ir nepieciešama otra laulātā piekrišana. Otra laulātā piekrišana nepieciešama arī mantas kopībā ietilpstošas kustamās mantas dāvināšanai.
Šķiršanās gadījumā šo mantu sadala vienādās daļās. Ja viens no laulātajiem, piemēram, pirms laulībām ir iegādājies māju vai dzīvokli, tad, noslēdzot laulības līgumu par mantas kopību, otrajam laulātajam pēc laulībām ir tiesības uz pusi no mājsaimniecības.
Būtiski ir zināt, ka viena laulātā parādi tiek attiecināti uz abu laulāto kopīgo mantu, tai skaitā to, kas iegādāta pirms laulībām. Tāpēc, piemēram, gadījumā, ja viens no laulātajiem nespēj samaksāt mājokļa iegādei ņemtu hipotekāro kredītu,
par parādu jāatbild ar abu laulāto kopīgo mantu.
Slēdzot līgumu par mantas kopību, laulātajiem jāvienojas par to, kas būs mantas kopības valdītājs – kopību var valdīt abi laulātie kopīgi vai arī viens no laulātajiem. Ja laulību līgums paredz, ka mantas kopības valdītāji ir abi laulātie, tad mantu lietot, ar to rīkoties un slēgt darījumus abu vārdā var tikai laulātie kopā; ja mantas kopības valdītājs ir viens no laulātajiem, tam ir tiesības ar mantu rīkoties un to lietot savā vārdā. Laulātie sākotnēji noteikto kārtību laulības līguma spēkā esamības laikā ir tiesīgi mainīt.
Laulības līgumā nosakot visas mantas šķirtību, katrs laulātais patur sev pirms laulības piederējušo mantu, kā arī laulības laikā var patstāvīgi iegūt un lietot mantu, rīkoties ar to neatkarīgi no otra laulātā, jo katrs ir savas kustamās un nekustamās mantas īpašnieks. Ievērojot mantas šķirtību, laulāto kopīga manta Civillikuma izpratnē nepastāv.
Laulību līgums par laulāto visas mantas šķirtību nosaka, tieši kāda manta kuram laulātajam pieder. Manta ir nekustamais īpašums, transporta līdzekļi, kapitāla daļas, akcijas, naudas līdzekļi, kontu, lietu tiesības vai prasījumi. Īpašumi, kas iegādāti turpmākās kopdzīves laikā, pieder tam, kurš tos iegādājies. Katrs laulātais ar savu mantu var rīkoties neatkarīgi no otra laulātā; to var pārdot, dāvināt, mainīt, apgrūtināt ar lietu un saistību tiesībām. Katrs laulātais par saviem parādiem un saistībām atbild vienīgi ar savu mantu. Ja pret viena laulātā parādiem ir vērsta piedziņa, tad tā ir vēršama tikai uz parādnieka atsevišķo, šķirto mantu.
Mantas šķirtības objekts ir visa abu laulāto manta; šo līgumu nevar slēgt par kādu laulāto mantas
daļu – dzīvokli, transporta līdzekli, mājturības priekšmetiem un tamlīdzīgi. Laulātajiem mantas šķirtības līguma
gadījumā var būt kopīpašuma tiesības uz konkrētu īpašuma objektu, piemēram, uz dzīvojamo māju, komercuzņēmumu,
zemnieku saimniecību, tomēr tas nebūs viņu kā laulāto kopīpašums.
Ja laulātie noslēguši līgumu par visas mantas šķirtību, mantas nodošana otra laulātā pārvaldīšanā un piekrišana
rīkoties ar šo mantu īstenojama uz vispārīgiem darījumu noteikumiem.
Pieteikums jāiesniedz Uzņēmumu reģistra nodaļā pēc vismaz viena laulātā dzīvesvietas, tam jāpievieno:
To uzņēmumu reģistrs izsludina laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Uzņēmumu reģistrs informāciju par ieraksta izdarīšanu Laulāto mantisko attiecību reģistrā nosūta Ceļu satiksmes drošības direkcijai, Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centram, Gaisa kuģu administrācijai, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai un zemesgrāmatu nodaļām. Par zemesgrāmatā reģistrētiem nekustamajiem īpašumiem laulāto mantisko attiecību reģistrs nosūta zemesgrāmatai elektronisku paziņojumu atzīmes izdarīšanai. Par īpašumiem, kas nav reģistrēti zemesgrāmatā, bet kas turpmāk tiks iegūti, piemetinājumu par laulāto mantisko attiecību režīmu jālūdz izdarīt tam laulātajam, kuram pieder jauniegūtais nekustamais īpašums.
Laulības līguma projektu var sagatavot zvērināts notārs vai arī jebkura trešā persona /paši laulātie vai ikviens jurists/ un laulātie var jau iesniegt savu līguma projektu, ko zvērināts notārs noformē notariālā akta formā. Ja laulības līgumu gatavo kāds jurists vai advokāts, tad tā izmaksas ir atkarīgas no katra jurista individuālās takses un līguma sarežģītības, bet vidēji sākot no 60,00 EUR.
Laulību līgums pie zvērināta notāra izmaksā sākot no 80,00 EUR (ja laulātajiem pie līguma parakstīšanas tiek izsniegti 3 eksemplāri – katram laulātajam pa vienam un viens iesniegšanai Laulāto mantisko attiecību reģistrā, ko kārto Uzņēmumu reģistrs). Ja ar laulības līgumu tiek pielīgta īpašuma tiesību pāreja uz kādu no īpašumiem, tad izmaksas ir lielākas, jo zvērinātam notāram ir jāgatavo nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatai.
Laulību līgums un tā noslēgšanas izmaksas var atšķirties atkarībā no ieskatīšanās skaita zemesgrāmatā, komercreģistrā, laulības līguma lapu skaita, arī gadījumos, kad līguma projektu gatavo zvērināts notārs vai laulātie paši. Sarežģītāku laulības līgumu slēgšanas gadījumos var būt nepieciešama arī zvērināta advokāta konsultācija.
Jāzina, ka laulību līgums var tikt arī anulēts, piemēram, gadījumos, kad laulību līgums par mantas šķirtību noslēgts tikai tad, kad jau draud mantas konfiskācija vai kreditori izdara spiedienu. Laulību līgums, kas noslēgts ar mērķi izvairīties no civiltiesiskās vai kriminālatbildības, ir šķietami fiktīvs, jo laulātie nevis gribējuši nodibināt likumā noteiktās tiesiskās sekas, bet gan radīt nepatiesu iespaidu par savām faktiskajām mantiskajām attiecībām. Šādus līgumus var uzskatīt par spēkā neesošiem saskaņā ar Civillikumu, kas nosaka – ja griba izteikta tikai izskata pēc, tai nav nekādu tiesisku seku. Tāpēc ieteicams līgumu noslēgt pirms iespējamu problēmu rašanās.
Raksta informācija pēdējoreiz atjaunota 2017.
Raksta autore: LIENE PĀLĒNA
Foto: BILLIJS LOCS