Atzīties jūtās vai veltīt emociju pilnus vārdus apsveikumā – citāti par mīlestību var iedvesmot un palīdzēt atrast īstos vārdus, kurus vēlies teikt.
Emocionāli citāti par mīlestību spāņu dzejā
Kur gan rodami vēl emocionāli piesātinātāki un kaislīgāki citāti par mīlestību, ja ne spāņu dzejā. Šie mīlestības pilnie vārdi aizkustinās ikviena dvēseles stīgas.
Es tevi sapnī iepazinu
un mīloši tev steidzos pretī
pa ceļu, vedošu pie tevis,
ko vienīgo vien dievināju.
Es cauri savam sapnim gāju
pilns tieksmes apmātas un maigas
kļūt vergs un valdnieks tavs ar laiku…
Tik tu tā arī nepateici,
pa kuru ceļu pati steidzi
man sapnī atklāt savu vaigu.
/ Manuels Mačado
.webp)
Ja tev nebūtu bijis vārds,
es nezinātu, kas noticis:
nedz kāpēc, nedz arī kad. Neko.
Vai jūra maz zina, kā to sauc
un ka tā ir jūra? Vai vēji maz zina
savus uzvārdus – Dienvidvējš
un Ziemeļvējš –, būdami tikai parastas vēsmas?
Ja tev nebūtu bijis vārda, –
viss būtu pirmējs,
sākotnējs; viss būtu bijis manis
izgudrots;
neskarts kā mans skūpsts.
Svētlaime, mīlestība: gausa svētlaimes
un mīlestības bauda – bez vārda.
/ Pedro Salinass
.webp)
Noņem jel savas drēbes,
zīmes un portretus;
es nevēlos tevi tādu,
aizmaskējušos ar citu,
vienmēr jelkāda cita meitu.
Es vēlos šķīstu, brīvu
un nesamazināmu – tevi.
Es zinu: kad vien tevi pasaukšu
no visiem pārējiem ļaudīm
pasaulē, –
vienīgi tu būsi tu.
Un, kad tu pavaicāsi man,
kurš ir tas, kas tevi sauc,
lai padarītu par savu,
es apbedīšu vārdus,
etiķetes un vēsturi.
Es sadauzīšu visu,
ko man uzvēla jau tad,
kad vēl nebiju dzimis.
Pārvērties par kailuma,
akmens un pasaules
bezvārda mūžību,
es tev teikšu:
“Tas esmu es, es tevi mīlu.”
/ Pedro Salinass
Debesis ir vienādas.
Zilas, pelēkas un melnas
tās atkārtojas virs
apelsīnkoka vai akmens:
skatoties uz debesīm, mēs tuvināmies.
Zvaigznes samazina
pasaules telpu
no sava tāluma, kurā tās laistās.
Ja mēs gribam tuvināties,
Nekad neskaties uz priekšu:
visur bezdibeņi,
datumi un jūdzes.
/ Pedro Salinass
.webp)
Starp tavu visdziļāko patiesību
un mani
tu vienmēr noliec savus skūpstus.
Es to nojaušu; tā jau ir tuvu;
es to vēlos, taču nespēju aizsniegt;
kad es jau esmu tuvu,
tu aizšķērso man ceļu;
tu piedāvā man savas lūpas.
Un es vairs neatlaižos.
Tu svini uzvaru. Skūpstot es aizmirstu
tavu cietoksnī paslēpto noslēpumu.
Tā vietā tu mani apveltī ar kaismīgu vēlēšanos
pietuvināties tev vēl tuvāk,
alkstot,
lai tu neatļautu man aiziet
un mani skūpstītu.
Piesargies!
Tā tu pārdosi pati sevi,
jo kādreiz tavs skūpsts –
tik tāls un tik dziļš –
liks tev piedzimt,
un tas, ko tu aiz tā
slēp,
pilnībā izlēks no tavām lūpām.
Un tas, ko tu man liedzi, –
smalka un neapdzīvota dvēsele –
atdosies man; tu to man atdosi,
pati to nevēloties,
kad gribētu to man atteikt.
/ Pedro Salinass
.webp)
Cik skaista tu esi, brīva un pārliecināta!
Ja tu man atdosi savu brīvību, tu man atdosi savus gadus –
baltus, tīrus un asus kā zobus:
tu man dāvāsi laiku, ko izbaudīji. [..]
Uztici to šodien man: es to izbaudīšu
ar lapas trīsu, kurā iekaras
pilieni, kas krīt no debesīm uz zemi.
Es gribu tavu brīvību
vienīgi tāpēc, lai to atlaistu.
Manī nav cietuma tev.
Tava brīvība mani sargā man pašam.
Es to atkal atbrīvošu un – debesīs,
jūrā un laikā –
vērošu, kā tā dodas pretī savam liktenim.
Ja tās liktenis esmu es – tad tas tevi gaida.
/ Pedro Salinass
Bet vienmēr, kad ierodas maijs,
visam ir tikai 18 gadi:
pirmie, vienīgie 18 gadi;
un viss pavasaris ir pats pirmais pavasaris,
un visa mīlestība ir tavs paša dzīvesstāsts.
/ Herardo Djego
.webp)
Jutekliski spāņu dzejas citāti par mīlestību
Citāti par mīlestību ne tikai iedvesmo un palīdz atrast īstos vārdus, bet arī pamudina ļaujies jūtām un ieviest mīlas dzīvē nedaudz vairāk poētikas.
Līdzīgi šim vējam es gribu
būt pats savas svelmes
veidols, palēnām ienākt tur,
kur atpūšas tavs vasarīgais
augums; pietuvoties tam tā,
lai tavs augums to pat nesajustu;
nonākt pie tā kā pulsējums
gaisā; būt
manas domas par tevi
iemiesojums tevis pašas klātbūtnē;
vēja vaļējā miesa,
mīlestības mājoklis dvēselē.
/ Emilio Pradoss
.webp)
Ja cilvēks spētu pateikt, ka viņš mīl;
Ja cilvēks spētu pacelt savu mīlestību līdz pat debesīm
Kā mākoni pret sauli;
Ja tāpat kā mūrus, kas sabrūk,
Lai apsveiktu patiesību, kas slejas vidū,
Viņš spētu iznīcināt savu ķermeni, atstājot tikai savas mīlestības patiesību,
Sevis paša patiesību,
Kura nesaucas nedz par slavu, nedz veiksmi vai godkāri,
Bet gan par mīlestību vai vēlēšanos, –
Es būtu tas, ko es tiku iztēlojies;
Tas, kurš ar savu mēli, acīm un rokām
Pasludina cilvēkiem vērā neņemto patiesību,
Savas patiesās mīlestības patiesību.
/ Luiss Sernuda
Es nepazīstu citu brīvību kā vien brīvību būt ieslodzītam kādā citā,
Kura vārdu es nespēju uzklausīt nenodrebot;
Tajā, kura dēļ es aizmirstu savu nožēlojamo esamību;
Kura dēļ gan arī nakts man ir tas, ko viņš vēlas,
Bet mana miesa un gars peld viņa miesā un garā
Kā pazudušas laivas, kuras jūra aprok vai paceļ viļņos
Brīvi – ar mīlestības brīvību;
Vienīgo brīvību, kas mani sajūsmina,
Vienīgo brīvību, kuras dēļ esmu gatavs nomirt.
Tas attaisno manu esamību:
Jo es tevi nepazīstu, tad es neesmu dzīvojis;
Ja es nomirstu, tevi neiepazinis, tad es pat nenomirstu, jo es neesmu dzīvojis.
/ Luiss Sernuda
.webp)
Tie ir nakts ceļgali.
Mēs vēl nezinām viņas acis.
Piere, ausma, zeltainie mati
nāks vēlāk.
Viņas augums, lēni izstaigādams
dzīves bez sapņiem,
vakara apelsīnos
iegremdē neskaidrās kājas, tikām viņas rokas
agrīnas ataust gaismā.
Mēness krūtīs.
Saule prātā.
Lepna. Tumsnēja. Vientuļa.
Sieviete vai nakts. Pusnakts.
/ Manuels Altolagirre
.webp)
un, protams, es sajūtu
kaut ko, kas atrodas daudz tuvāk
man nekā cerība; kaut ko, kas dzīvo
ar manis paša dzīvi; kaut ko, kas beidzas
līdz ar tevi, mīļotā, un kas mani padara neiespējamu –
to pašu dzīvi, ko tu man tik pilnīgu dāvā
/ Luiss Rosaless
tikai tu vienīgā esi īsta šai izdomātā pasaulē;
un es tev pieskaros un ticu;
un tu, īstenību karstā un maigā matrica,
mīļākā, aizgādne, māte –
vai zemes smagums, kuru vienīgi tevī es glāstu,
vai klātbūtne, kas paliek vēl tad, kad es aizvēru acis,
ārpus mani tik skaista
/ Gabriels Selaija
.webp)
Tavas prombūtnes kristāli ierēto manu balsi,
kas izgaist naktī
manas guļamistabas ledainajā tuksnesī.
Es gribētu būt eņģelis un vilcene.
Es gribētu būt apžilbinoši tava,
bet es esmu aptumšojoši mana.
/ Glorija Fuertesa
Mīlestība pastāv tajā, kas mums pieder
Mīlestība pastāv mūsu ceļamajā
(tiltos, vārdos).
Mīlestība pastāv visā, ko mēs paceļam
(smieklos, karogos).
Un tajā, pret ko mēs cīnāmies
(naktī, tukšumā)
īstas mīlestības vārdā.
Mīlestība pastāv, kamēr mēs paceļamies
(torņos, solījumos).
Kamēr pļaujam un sējam
(bērnos, nākotnē).
Kā arī drupās, ko mēs iznīcinām
(trūkumā, melos)
īstas mīlestības vārdā.
/ Hosē Anhels Valente
.webp)
Tavs augums spēj
piepildīt manu dzīvi
tāpat kā tavi smiekli pārlidot pāri skumju tumšajai sienai.
Vienvienīgs tavs vārds sasit
aklo vientulību tūkstoš drumslās.
Ja tu pieliec savu neizsīkstošo muti
pie manas, es dzeru
bez mitas pats savas esības sakni.
Tikai tu neliecies zinis, kad
tava auguma tuvums
padara mani dzīvu vai kad
tā atstatums mani attālina no manis paša,
liek man sarukt par ēnu.
Tu esi viegla un aizdegta
kā liesmojoša lāpa
pasaules vidū.
Neattālinies vairs nekad:
tavas esamības
dziļās kustības
ir mans vienīgais likums.
Paturi mani.
Es zinu, ka tu esi mana robeža.
Un es esmu laimīgais sevis
paša attēls, ar ko tu mani esi apveltījusi.
Tu atradies man blakus
daudz tuvāk nekā manas sajūtas.
Tu runāji no pašas mīlestības iekšienes,
apbruņojusies pati ar savu gaismu.
Nekad tu netiki
izrunājusi šķīstākus mīlestības vārdus.
/ Hosē Anhels Valente
.webp)
Tava galva bija maigi
noliekusies pret mani.
Tavas plašās krūtis
un līksmais viduklis.
Tu runāji no mīlestības paša vidus
parastas dienas pelēkā novakarē,
apbruņojusies pati ar savu gaismu.
/ Hosē Anhels Valente
Ietērp savas jūtas vārdos
Citāti par mīlestību lieliski noderēs iedvesmai, ja vēlies izteikt jūtas mīlestības vēstulē vai apsveikumā. Paplašini savu sajūtu spektru un nebaidies to ietvert vārdos!
Par kaislīgu mīlestību un vēl kaislīgākiem vārdiem!
dalīties
