Foto: OLI PHOTOGRAPHER
Godīgi sakot, pat tad, ja pāris ir izveidojis attiecības iemīlēšanās jūtu vadīts, attiecības laika gaitā kļūst par darījumu, kurās no otra tiek sagaidīts. Kurās dodam ar nodomu saņemt pretī.
Gaidas, ka partneris piepildīs manas vēlmes un aizpildīs tukšās vietas, kuras pats aizpildīt neprotu, ir neapzināta pieeja attiecībām, un ved uz krahu, kurā nonākot, pat īsti nebūs skaidrs – kā šādi gadījās.
Apzinātas attiecības ir tās, kurās devēji ir abi. Abu kausiņi ir pilni. Es nedodu tādēļ, ka sagaidu ko atpakaļ. Es dodu, jo nekas mani tik ļoti neiepriecina, kā tas, ka redzu, kā tu plauksti. Bet nepārprotiet – apzināts cilvēks nedod tam, kas neprot cienīt un mīlēt. Tādēļ šeit nav nekā toksiska, bet gan ceļš uz cita – dziļāka līmeņa attiecībām. Partnerattiecībām vārda tiešā nozīmē.
Divu apzinātu, nobriedušu, patiesi mīlošu cilvēku attiecībās starp došanu un ņemšanu ir līdzsvars. Abi piepilda. Tādēļ abi arī saņem.

Dažkārt var šķist, ka sastapt cilvēku, ar kuru veidot patiesi dziļas attiecības, ir gluži vai neiespējamā misija. Bet te talkā varam ņemt pētnieka un bestselleru autora Džo Dispenzas ieteikumu, ko darīt, lai šādu personu satiktu:
“Ņem pildspalvu un lapu un uzraksti visas tās īpašības, kādas vēlies redzēt savā mīļotajā cilvēkā. Un tad topi par to!”
Lai piesaistītu to, ko vēlamies piedzīvot savā dzīvē, mums pašiem jāprezentē šī enerģija, vai tās būtu partnerattiecības, bizness, ienākumi vai kāda cita mums nozīmīga dzīves joma. Ja vēlies mērķtiecīgu partneri, vai tev pašam piemīt šī īpašība? Ja vēlies atbalstošu cilvēku līdzās, vai pats tāds esi? Ja vēlies, ka partneris prot izlobīt graudus no pelavām izaicinošās dzīves situācijās, vai pats to dari? Vai jūties pilnīgs un piepildīts ar savu dzīvi jau tagad, un forša cilvēka blakus, ar ko tajā dalīties ik dienu un nakti, nevis trūkst kā poga, bet būtu skaists un dziļi jaudīgs papildinājums, lai kopā varētu dot vēl jaudīgāku enerģiju pasaulei
Pieņemot, ka partneris ir mūsu spogulis, kļūst vieglāk apjaust, kādēļ satiekam noteikta tipa partneri un kādēļ pieredzam noteikta veida situācijas. Piemērs: ja rūpējies par sadzīvi, strādā, gatavo vakariņas viena, bez partnera iesaistes, tas tevi iztukšo, saērcina, saskumdina un sakaitina. Bet kādēļ šāda situācija ir radusies? Jo ir bijis brīdis, kurā to esi akceptējusi. Brīdis, kurā neapzinājies savas robežas, un nu tās tiek pārkāptas regulāri. Akcepts ir dots. Partneris tev netīkamā veidā izspoguļo, ka tu sevi vēl neesi iemācījusies respektēt, skaidri pavēstot, kas tev der un kas neder. Nepārmetot un nepieprasot, bet fokusu liekot uz sevi: kā jūties tu. Un ja tas netiek respektēts arīdzan tad, kad ar cieņu esi par savām vajadzībām pavēstījusi… ir viela pārdomām, vai esi gatava ļaut pārkāpt robežas un izvēlēties ciest arī turpmāk, vai arī aizvērt durvis šim dzīves posmam, lai kļūtu par savu izvēļu un dzīves ceļa noteicēju.

Bet tā gluži nenotiek. Tu turpini satikt līdzīgus tipāžus, kamēr vien izvēlies tos no vienas un tās pašas pozīcijas – ar tiem pašiem uzskatiem, ar to pašu komunikācijas stilu, ar to pašu pasaules uztveri. Kamēr valkājam vienas krāsas brilles, redzēt caur tām varam tikai šajā krāsā.
Ir jāpārdzimst, lai izveidotu apzinātas attiecības. Jāpiepilda savs kausiņš, lai tu atpazītu līdzīgo. Jāpiepilda savs kausiņš, lai tu justu dzīves degsmi, aizrautību un prastu radīt un izjust prieku ne ārēju apstākļu dēļ, bet tādēļ, ka tā nolem. Jo partnera esamība mūsu dzīvē ir ārējs apstāklis. Bet tas, ko mēs ar šo skaisto apstākli darām un izdarām – saistīts ar mūsu iekšējiem apstākļiem. Ar to, kā izjūtam paši sevi. Jo mēs varam sastapt pašu brīnišķīgāko un atvērtāko cilvēku, bet, ja mūsu kausiņš ir pustukšs un tajā pildītas aizdomas, neuzticēšanās, sevis apšaubīšana, neprasme uzklausīt un nespēja izteikties, attiecības nepaspēs uzsākt jelkādu gaitu ilgtermiņa virzienā.

Kļūsti par to, ko vēlies piesaistīt. Ja izstarosi mīlestību un dzīves baudu, savā magnētiskajā laukā ieaicināsi atbilstošu partneri, kura kausiņš būs tikpat pilns. Protams, medus ir salds un tas pievilinās arī nevēlamus kukaiņus, jo kuram gan nepatīk gaisma. Tomēr ar savu gaismu tu pratīsi teju mirklīgi atpazīt, kurš nāk kopā būt, bet kurš alkst vien ņemt.
Tas, kā tu domā un kā jūties, ir kā radio signāls, ko tu palaid telpā, lai tevi var atpazīt. Kamēr tu signalizē nepārliecību, trūkuma sajūtu vai pieticību vēlmēs un vajadzībās, uz to atsaucas tie, kam tas ir izdevīgi – tie, kas attiecībās ieguldīt grasās… neko.
Tieši tādēļ tik būtiski nemesties no vienām attiecībām citās, bet patiešām pastrādāt ar sevi. Pavērtēt, pameklēt, paanalizēt – kādas pārliecības un uzvedības modeļi veido manu tagadnes es, partnera izvēles un attiecību iznākumus?
Ko es varu darīt citādi? Kam es vēlos ticēt? Kā es vēlos justies?
Viss patiesi sākas no mums pašiem. Un kad tavs radio skandēs vistīkamāko dziesmu, tu sadzirdēsi, kura radio kanāls atskaņo līdzīgās skaņās.
Tu atteiksies no visa, kas nav mīlestība. No visa, kas nav tīra nodoma vadīts.

Gluži tāpat, kā ar naudu, arī attiecības tu nevis meklē, bet radi. Kādu jaudu radīsim – tas atkal atkarīgs no iekšējā stāvokļa. Vai tajā ir trūkuma sajūta vai pārpilnība. Neapšaubāmi, iemīlēšanās rada prieku. Bet tas ir īstermiņa prieks, ja nebalstās uz drošiem pamatiem, - kur abas puses jūtas emocionāli un garīgi bagātas gan kopā, gan atsevišķi. Kur tu negaidi, ka laimi kāds tavā dzīvē radīs, bet gan pieņem lēmumu un radi to pati. Ja mēs meklējam, tad signalizējam, ka mums kaut kā trūkst. Ja pievelkam (radām) – esam pārpilnībā, kur ienākot partnerim, tas nevis aizpilda tukšās vietas, bet gan bagātina vēl vairāk.
Lai manifestētu, visupirms jārada sajūta. Un tikai vēlāk tā materializējas. Šķiet vienkārši? Ja tas nav praktizēts, tad nemaz tik vienkārši nav – ir vajadzīga vingrināšanās. Jo sajūta nav doma, un tas bieži tiek jaukts – tas, ka regulāri sev teiksi, ka mīli sevi, nenozīmē, ka tā jutīsies, ja šo domu neielaid ķermenī. Manifestēt varam tad, ja vēlmi kā pārliecību, ka tā jau ir piepildījusies, izlaižam caur ķermeni. Jo ķermenis neatšķir, vai tā ir nākotne vai tagadne. Ķermenim ir tikai tagadne. Liec ķermenim noticēt!
Kad iemācies mīlestību kā savu pamatstāvokli, nevis brīnumu, kas pēkšņi notiek, mainās prizma, caur kuru raugies uz partnerattiecībām. Pazūd vajadzība pēc gaidām, pazūd vajadzība pēc cīņas, kurš kuram vairāk izrāda uzmanības. Pazūd jēga pārmest vai aizvainoties.
Tu izvēlies savādāk.
Tev vairs nav interesanti veidot attiecības ar partneri, kurš nav atklāts, emocionāli pieejams vai nespējīgs tolerēt savas un tavas sajūtas. Tev vairs nav interesantas greizsirdības spēlītes vai trīs dienu klusēšana. Tu raugies uz dzīvi caur mīlestības prizmu un esi tajā tik iemīlējusies, ka mazāk vairs nav nedz interesanti, nedz aktuāli.
Tev ir interesanti tikai tad, ja jūs viens otru bagātināt un ceļat spēkā. Un tas notiek dabiski. Dots pret dotu visskaistākajā nozīmē.
.webp)
Raksta autore: Ieva Simanoviča