šis var šķist dīvains jautājums. Mēs taču vēlamies, lai mūsu mīļotais cilvēks ir patiess ar mums, un cenšamies tādi būt paši. Tas ir ceļš uz dziļām un jaudīgām attiecībām. Un tas ir arī process - mācīties būt patiesam.

Bet kā būtu, ja tu godīgi uzdotu sev jautājumu - vai tiešām es esmu gatavs simtprocentīgam mīļotā cilvēka patiesumam? Vai esmu gatavs to saņemt?

Balto melu un sabiedrības uzliktu rāmīšu mūsdienu cilvēka dzīvē ir tik daudz, ka mēs pat ikdienā neaizdomājamies, cik akūts patiesuma trūkums valda gan personiskajā dzīvē, pirmkārt, jau attiecībās pašam ar sevi, gan attiecībās ar partneri, draugiem, ģimeni, kolēģiem. Visur. Tādēļ patiesuma un autentiskuma ieviešana dzīvē ir gan izaicinājums, gan neaptverami liels pārsteigums un dzīvi mainošs lielums. Mainās viss! Cik autentisks esi pats pret sevi? Cik bieži noraidi savas jūtas, apspied savas vēlmes citu cilvēku mērķu un vēlmju labā? Tā dēļ, lai tu visiem “būtu labs”? Tā labā, lai neizskatītos pēc egoista?

Padomājot par šiem jautājumiem un atbildot sev godīgi, pats sev atklāsi, vai tiešām esi patiess. Vai tiešām tu dzīvo savu autentisko dzīvi? To, kurā nav spiediena no malas. To, kurā noteicējs esi tikai tu pats. Sākumā ir grūti būt patiesam. Daudziem tas nepatīk, jo tevi ir pieraduši redzēt citādu, rēķināties ar tavām reakcijām, rēķināties, ka atsauksies uz pirksta mājienu. Bet kad pirmie soļi starp sintētiskās un autentiskās dzīves slieksni ir sperti, tu nonāc brīvībā. Būt patiesam nozīmē būt brīvam. Būt patiesam attiecībās nozīmē veidot mīlestībā un cieņā balstītas attiecības, kurās nav izdevīgumā būvētas “kopābūšanas”.

Tas ir dziedināšanās un izaugsmes ceļš. Bet lai spētu veidot šādas attiecības, vajadzīga drosme un izpratne, ka sintētikai jau jēgas nav. Ko tā tev var dot? Esam tik pieraduši dzīvot melos pret sevi, ka tas jau ir kā neapzināts stāvoklis, un mēs pieķeramies attiecībām, kurās pat nevēlamies būt tā no sirds, bet neaizejam, jo no kaut kā baidāmies - ka būsim vieni, ka netiksim galā, ka nodarīsim otram sāpes... Patiesums ir atslēga, kas atbrīvo no visa liekā.

Patiesums, atklātība un godīgums - tas nav par elementāru uzticību un uzticēšanos virspusējā līmenī, bet pavisam dziļā. Kad riskē zaudēt ideālās sievietes vai ideālā vīrieša tēlu. Ja vīrietis ir patiess, viņš neizliekas par stereotipiski neiedragājamu alfa tēviņu visās jomās. Viņš ir tik drosmīgs, ka spēj savai mīļotajai atklāt savas sāpes un savas bailes. Savu ievainojamo daļu. Un tieši šī ir tāda īsta vīrišķība. Spēt sevī pamanīt, ieraudzīt un skaļi izteikt arī trauslo daļu. Īsts, dziļš patiesums attiecībās ir augstākā intimitātes pakāpe.

Vīriešiem ir mācīts neatpazīt savas jūtas. Un lai gan dzīvojam informācijas laikmetā, kur elementāras psiholoģijas zināšanas pieejamas ikvienam, joprojām ir vecāki, kas saviem mazajiem puikām, kuros jūtīgā daļa vēl ir dzīva un aktīva, stūrgalvīgi un nežēlīgi iegalvo, ka puikas neraud. Un tieši tā mēs zaudējam to milzu empātijas potenciālu, kas ir vīriešos. Un tieši tā vīrietis norobežojas un vairās atzīt sevī neapzināto sievišķo daļu - anima. Arī sievietē ir neapzinātā vīrišķā daļa, animus, tomēr ar šo praksē veicas labāk.

Vai atklājot savu ievainojamo daļu, vīrietis nezaudē pievilcību sievietes acīs? Vai sieviete zaudē iekāri, redzot vīrieša jūtīgumu? Vai arī gluži otrādi? Pavirši vērojot, realizēsies pirmā versija. Bet ja sieviete ir vieda, dzīvi pazīstoša un empātiska, jūtīgums var pārtapt lielākajā vīrišķībā. Arī te svarīgs līdzsvars un harmonija, gan vienam, gan otram.

Kā mācīties veidot patiesas attiecības?

• Iepazīsti autentisko sevi un savas vēlmes

Tu nevari būt patiess attiecībās (ne ar mīļoto, ne ģimenē, ne ar draugiem, ne darbā, ne sabiedrībā), ja neesi godīgs pret sevi. Tu nevari būt godīgs pret sevi, ja sevi nepazīsti. Tātad pirmais darbs ir iepazīt sevi. Nākamais solis - sekot savam sirds aicinājumam. Sirds valoda, kas ir intuīcija, vienmēr saka priekšā. Prāts apstrīd. Bet prāts nav tik vieds, lai ņemtu vērā tā argumentus.

• Cieni un pieņem mīļoto cilvēku kā individualitāti

Mēs katrs esam ar savu redzējumu, savu audzināšanas, dzīves un attiecību pieredzi, savām interesēm un vēlmēm. Attiecības ir mijiedarbība, bet mēs katrs tajās esam individualitāte, personība ar viedokli, jūtām, emocijām. Lai veidotos veselīgas attiecības, kurās jūties patiess, esi patiess un cieni otra patiesumu, mīļotais cilvēks dziļi jāizprot kā individualitāte, un ne vienmēr viņa uzskati sakritīs ar mūsējiem. Ir atšķirība starp domstarpībām, kuras pārrunājat un kurās uzklausāt otra viedokli, un darāt to bez nosodījuma, bet ar atvērtu sirdi un prātu, un strīdiem, kuru mērķis ir uzvarēt.

• Dari, ko saki

Lai attiecībās būtu noturīga uzticība, būtiski būt godīgam un atbildīgam par saviem vārdiem. Lai tie sakrīt ar darbiem. Vārdiem nav jēgas, ja darbi rāda citu bildi. Ja apgalvosi, ka tev attiecībās ir svarīgs patiesums un atklātība, bet realitātē darīsi pretēji teiktajam, skaistā ideja par patiesām un intīmām (tuvām) attiecībām būs pamatīgi izgāzusies.

• Netiesā

Lai tavs mīļotais cilvēks spētu atklāt savas intīmākās sajūtas un domas, pārdzīvojumus, sāpes un citas sajūtas, kuras atklājot, mēs kļūstam ievainojami, tev nepārprotami jāparāda, ka esi tas cilvēks, ar kuru var justies droši. Ka tu pieņemsi. Tu netiesāsi. Tu nenosodīsi. Tu neizsmiesi. Tu uzklausīsi caur mīlestību un dziedināsi caur mīlestību.

Raksta autore: Ieva Simanoviča