Madara un Alans apprecējās šovasar. Lai gan kāzu pamatideja savā būtībā nebija miksēt latviskus un meksikāniskus elementus, tomēr galu galā tādi netrūka.
“Plānojot savas kāzas, vairāk vadījāmies pēc idejas – mūsdienu kāzas ar latvisku piesitienu, jo arī vīrs ļoti gribēja tieši latviskas, nevis tradicionālās Meksikas kāzas.
Mums bija svarīgi, ja kāzas svinam Latvijā, tad ievērot arī latviskas tradīcijas. Un jāmin, ka mičošana folkloras grupas Delve pavadībā vīram bija gaidītākais notikums, ar ko leposies visu mūžu – viņš stāsta, ka jutās kā īstā seriāla Game Of Thrones epizodē ar seno mūziku, tērpiem, uguni, augiem un dabu,” tā Madara.
Arī viesi no Meksikas esot bijuši sajūsmināti par redzēto un piedzīvoto. “Kad jautājām, vai viņi saprata visu ideju, jo nevarējām viņiem visu tik smalko procesa gaitu pārtulkot, viņi atzina, ka visu sapratuši, jo senajiem maijiem un actekiem, kas ir Meksikas kultūras pamats, ir bijušas ļoti līdzīgas tradīcijas un rituāli kā šis, un emocijas jebkurā pasaules malā runā vienā valodā,” atstāsta Madara.
Madaras un Alana kāzās netrūka vēl vairākas ar Meksiku saistītas izdarības un atrakcijas. Piemēram, vedēji abiem bija sagatavojuši pārsteigumu un pagatavojuši Meksikā tik ierasto pinjatu.
“Meksikā pinjatas tradīcija gan vispopulārākā ir Ziemassvētku laiku, kad telpā vai ārpus tās tiek iekārta uz kartona bāzes veidota un koši dekorēta figūra (tradicionāli tā ir zvaigzne ar 7 stariem, kas simbolizē 7 nāves grēkus), kas pildīta ar saldumiem. Bērni un pieaugušie tad ņem rungu un ar aizsietām acīm, cilvēku pirms tam iegriežot un mazliet “apreibinot”, mēģina to pārsist tā, lai saldumi izbirtu ārā, un tos varētu katrs sev paņemt līdzi uz mājām.
Mūsu pinjata bija vedējmātes rokām darināta, milzu dimanta formas. Tā tika iekārta kāzu norises vietas pagalmā. Sitām to, lai iznīcinātu visus netikumus, sliktumus, ar ko varētu saskarties laulības dzīvē. Kamēr pinjata tika sista, mūsu Meksijas ģimene pārējiem viesiem mācīja pantiņu spāņu valodā, kas ir daļa no pinjatas tradīcijas,” atceras līgava.
Tāpat Madaras un Alana kāzās viesi spēlēja, īpaši abu kāzām adaptētu, populārās spēles Loteria versiju. Loteria spēlē ciparu vietā tiek izmantotas kartiņas ar attēliem. Mūsu vedēji, iedvesmojoties no šīs idejas, bija sagatavojuši mūsu kāzu Bingo ar dažādiem jautājumiem par un ap mums ar vīru un dzīvi kopumā, ko mēs visi kopā ar viesiem spēlējām,” stāsta Madara.
Protams, precoties ar meksikāni, noteikti jāņem vērā, ka kāzas bez tekilas nebūs iedomājamas. “Ļoti svarīga kāzu bāra sastāvdaļa bija no Meksikas koferos importētā tekila, jo vīram un vīra tēvam tas ir goda jautājums – kāzās ir jābūt īstai un labai tekilai!
Mūsu bārmenis lieliski adaptēja to dažādos kokteiļos, kas bija ļoti iecienīti viesu vidū. Savukārt dažādām aktivitātēm, kā dāvaniņas uzvarētājiem, bijām no Meksikas atveduši īpašas šotu glāzītes, kas vistipiskāk Meksikā tiek lietotas tekilas dzeršanai. Tās ir izgatavotas no keramikas, rokām taisītas un tradicionāli apgleznotas, iekļaujot arī mūsu kāzu logo,” par īpašajām kāzu detaļām stāsta Madara.
Lai gan kāzu maltīte nebija veidota Meksikas noskaņās, tomēr ēdinātāji bija padomājuši par detaļām un galdu noformējumā iekļāvuši čili pipariņus, bez kuriem, protams, nav iedomājama Meksikas virtuve.
Vēl kāds īpašs elements Madaras un Alana kāzās bija kāzu kūka. Tā bija alus-šokolādes kūka, ko radīja kūku meistare Anna Panna. “Kad domājām ar vīru, kādu kūku vēlamies ēst mūsu kāzu dienā, galvās bija daudz variantu – siera kūka, šokolādes, vaniļas, burkānu, medus, bet tie visi šķita pārāk ierasti un standarta varianti. Kad jautāju Annai par iespējām, viņa man atsūtīja sarakstu ar kūku garšām. Lasīju priekšā vīram… Brīdī, kad viņš izdzirdēja “alus-šokolādes kūka”, viņš iesaucās – jā, šo!
Jāpiemin, ka mans vīrs, ir liels alus mīlis. Un es, savukārt, esmu liela šokolādes mīle. Ilgi domājām, kā šī kūka garšos, bet gala rezultātā tā bija garda, mazliet neierasta, bet izcili atmiņā paliekoša. Jāpiebilst, ka vīrs bija sajūsmā, un visiem lieloties stāsta, ka viņam kāzās bijusi alus-šokolādes kūka. Arī kāzu viesi to vēl aizvien slavē, atzīstot, ka tā bijusi viena no gardākajām kūkām, kāda ēsta,” tā Madara.