Anete savu ikdienu vada ārpus Latvijas, tādēļ uz savu pirmskāzu ballīti burtiski atlidoja. Rīgā viņu sagaidīja tuvākās draudzenes, kas bija izplānojušas tādu ballīti, kādu līgava vēlējās. Protams, viss saturs tajā viņai bija pārsteigums. “Tā kā mans reiss Rīgas lidostā ielidoja ļoti agri, tad biju sarunājusi draudzeni, kura mani sagaidīs lidostā. Ielidojot Rīgā, devos uz izeju. Atveroties durvīm, ieraudzīju savu draudzeni. Dodos viņu apskaut, un pēkšņi malā pamanu fotogrāfi, kas slēpās aiz cilvēkiem un uzreiz dzirdu spiedzienus pa visu lidostu.
Draudzenes apskrēja man apkārt ar no kartona izgrieztām mana līgavaiņa sejas fotogrāfijām uz viņu sejām. Biju diezgan lielā šokā, jo biju gaidījusi vienu draudzeni, bet ieradās viņas visas,” atceras Anete.
Pēc tam, kad visas no lidostas ieradās Anetes draudzenes dzīvoklī, lai līgava varētu atsvaidzināties pēc lidojuma, viņu sagaidīja vēl kāds pārsteigums. Tur viņu gaidīja vizāžiste, kas Anetei bija patīkams pārsteigums, ņemot vērā, ka visu pirmskāzu ballīti iemūžināja fotogrāfs. “Es tiku kārtīgi lutināta.
Pēc tam našķojāmies ar gardumiem, kokteiļiem un kūku, kuru bija pieteikusies cept manas bērnības draudzenes mamma.
Pēc foto sesijas Salaspils botāniskajā dārzā tālāk devāmies uz Vecumniekiem, kur meitenes bija noīrējušas mums mazu omulīgu viesu namiņu. Piebildīšu, ka mēs pirms ballītes jau bijām ar līgavaini šo viesu namiņu noīrējuši palikšanai pēc kāzām. Tādēļ tas bija milzīgs pārsteigums, ka draudzenes bija trāpījušas tieši desmitniekā,” pārsteigumu pauž Anete.
Anete atzīst, ka viena no grūtākajām lietām saistībā ar pirmskāzu ballīti ir ļauties notikumiem, nekontrolēt, necensties visu iepriekš noskaidrot.
Viņai sākumā tas ne visai labi izdevās. “Tā kā esmu no tām līgavām, kam vajag kontrolēt situāciju, tad jau ballītes plānošanas procesā ložņāju un lūdzos draudzenēm, lai pastāsta man kaut nedaudz par to, ko darīsim. Bet meitenes tam lieliski turējās pretī, mazliet iesmejot par to, ka es atkal okšķerēju. Beigās jau es padevos un ļāvos notikumu virzībai, domājot, kā būs, tā būs,” stāsta Anete. Līgava atzīst, ka draudzenes bija izplānojušas un radījušas viņas sapņu ballīti.
“Gribēju tieši tā, kā viss bija izplānots. Neesmu liela ballētāja un trakulību cienītāja. Vēlējos, lai man būtu mierīga un patīkama ballīte, kurā varētu piedalīties arī mana mazā māsa. Tā kā viņai ir tikai 13 gadi, tad viņa nevarētu piedalīties dažādās trakās aktivitātēs. Tādēļ esmu ļoti pateicīga draudzenēm, ka viņām izdevās visu izplānot tā, lai māsa ar mums var būt kopā visu dienu un nakti.”
Jautājot, kādu padomu Anete varētu dot citu līgavu draudzenēm, kas šobrīd plāno pirmskāzu ballītes, viņa norāda, ka galvenais ir domāt ārpus rāmjiem. “Vecmeitu ballīte jau sev vairs nav tikai vakars klubiņā. Izbrauciet ārpus Rīgas un baudiet vakaru meiteņu sarunās. Jūsu draudzenes noteikti būs parūpējušās par to, lai vakars nebūtu garlaicīgs.
Man personīgi pēc šīs ballītes ir vēl lielāka nepacietība pēc kāzu dienas, un par to man jāsaka paldies draudzenēm.”