Cilvēkattiecības, ko piedzīvojam šeit, uz Zemes, pavisam noteikti ir līdz galam neizdibināms fenomens. Allaž mistērijas un pārsteigumu pilnas. Tās mums māca dzīvi, tās mums atklāj sevi pašu un arī otru neskaitāmās krāsās un to toņos. Attiecības ar tuvāko, ar mammu, lai vai kādu gleznu tās veido, tās vienmēr mums māca atvērties mīlestībā.
ak, šis plaukstošo ceriņziedu maģiskais svaigums
ir kā bezgalīgs vēstījums, no manas sirds - tev
ik uz soļa man ir jūtams tavs dāsnais maigums
to cienu, dziļi loloju un radu apkārt, es pati, arī sev
tavs siltais rīta pieskāriens, mīļais apskāviens
gluži kā zīdaini maiga, tikko plaukusi ziedlapa
visiem mīlestība tiek, dziļi sajusts, lai ir ik viens
paļāvīgi atvērt savu sirdi - tā ir mūsu īstā daba
Autore: Lita Mežavilka / Dzīvā Dzeja