Aiz saderināšanās

Neraugoties uz vēsturiskiem un reliģiskiem līkločiem, mūsdienās saderināšanās lielākoties ir pāra attiecību kultūras… konstrukcija. Prelūdija kāzām kā savā, tā sabiedrības priekšā.

Un, lai gan es ticu, ka šodien visiem ir pieejams internets, kas mudž no dažādu forumu, diskusiju un pieredzes stāstu pārpilnības, kur saderinātie ik uz soļa var gūt apstiprinājumu un atbalstu tam, kas notiek viņu domu un sirds kambaru dzīlēs, jāatzīst, ka saderināšanās ieguvusi Holivudas romantisko filmu spiedzošās sajūsmas auru, kurā vienojas visi– sākot ar pašu pāri, publiskodami šo jauno statusu un ar to saistītās detaļas, beidzot ar kaimiņmājas sētnieci un lielveikalu skatlogu saukļiem – spēji nogāžot no kājām pat vispašpietiekamākos no mums.

Saderināšanās dažādās sejas

Tādēļ, tāpat kā Rozamundes Pilčeres otrdienu vakaru negausīgi saldo putukrējumu ir patīkami atsvaidzināt ar kāda dokumentāla kino kadriem, nenāk par ļaunu arī tik romantisku dzīves periodu kā saderināšanās aplūkot ar realitātes godīgajām acīm – sirdsmieram un drošam apstiprinājumam, kas un kā var izskatīties dzīves tuvplānā. Aplūkosim kopā, kas tad nereti paliek aizkadrā pāru saderināšanās fotosesijām un kāzu plānošanas strukturizētajam drudzītim.

Tas nepieciešams, lai atpazītu saderināšanās dažādās, bet dzidri īstās sejas, neapjūkot savās sajūtās un izmantotu šķietamās lejas kā atspērienu skrējienam kalnā, uz kuru tad patiesībā arī ved saderināšanās ceļš.

Saderināšanās kā prieka vulkāns

Visos, kas gaidījuši, vēlējušies un cerējuši attiecības ievirzīt, tā teikt, ģimenes statusā, saderināšanās fakts visbiežāk iedarbina tīrā prieka vulkānu. Apsveikumi no tuvajiem (un tālajiem), atkārtotie stāsti par to, kā tieši un kā īsti tas notika, iezīmējot vissīkākās detaļas, domu virpuļus un abu pušu iespaidus. Jauniegūtās trofejas – gredzena– atkal un atkal aplūkošana divatā, ģimenes un draugu lokā, iespējams, arī notikuma atkal izdzīvošana piemiņas foto sesijā jumtu saulrieta skavās.

Un labi, ka tā! Jo gan profesionāli psihoterapeiti, gan pieredzējuši kāzu plānotāji ir vienisprātis, ka šo prieka vilni pieklājas izdzīvot ar sērfotāja kaislību, atliekot tehniskas detaļas uz vēlāku – konstruktīvāku un piezemētāku – laiku. Patiess prieks ir mūsdienu tīrradnis, tādēļ tam pienākas mūsu nedalīta uzmanība un nekautrīga spēja to pieņemt.

Durstošas šaubas, bailes un bezpalīdzības sajūta

Bet, vai brīdī, kad prieka vulkāna izvirdumi ir rimušies un to atdzisušās lavas straumes tikušas ievirzītas kāzu plānošanas pacietīgajos un skrupulozajos krastos,  ballē Pelnrušķītes  sākotnējās emocijas var pārtapt, nē, nevis ķirbī, bet gan patiesās bailēs, trauksmē un, jā, pat skumjās? Jā. Vai tas nozīmētu, ka tika pieļauta neapdomīga kļūda? Jo, ja jūs patiešām viens otru mīlētu, jūs taču jau justos viennozīmīgi un neapstrīdami priecīgi? Nē. Jo ne viss, ko mūsu kultūra un Rozamundes otrdienu filmu vakari mums (un jums) jau gadiem ilgi stāsta, atbilst patiesībai.

Taisnības labad jāpiebilst, ka, protams, ir pietiekami daudz cilvēku (un labi, ka tā!), kuri jūtas laimīgi visu savu saderināšanās laiku, bet vismaz tikpat daudz ir tādu sieviešu un vīriešu (neaizmirsīsim, ka šis ir stāsts par diviem iesaistītajiem), kas gluži nesagatavoti saskaras ar asām un teju fiziski durstošām šaubām. Nenoteiktību, ko pavada bailes no nezināmā, pēkšņa vientulība un bezpalīdzības sajūta. Un viss, kas mums apkārt, lieliem burtiem kliedz, ka “tas nav pareizi”, “tā nedrīkst būt” vai, vēl briesmīgāk, “tā nav laba zīme”. Jo “ja es patiešām viņu mīlētu, nekas tamlīdzīgs nenotiktu”. Iedzenot kompleksos pašiem par savām domām un bailēs par to dalīties ar sev līdzās esošajiem. Un, kuri, visticamāk, mulsi plātot rokas un mēmā pārmetumā vēlreiz pārskatot Facebook publicētās saderināšanās ballītes ekstātiskos momentuzņēmumus, vienkārši nesaprastu.

Blakus saldi krācošā realitāte

Protams, vienmēr būs kompromisi starp princi baltajā zirgā un blakus saldi krācošo realitāti, kas dienas gaitā allaž aizstāv un pasargā, bet naktīs regulāri aizgriežas uz gultas tālāko malu, atņemot tieši visu segu.

Ak jā, un vēl būs arī bijušais, kas okupēs dienas domas un nakts sapņus, virtuāli atgādinot, ka tieši un tikai ar viņu tev bija tā vienīgā sajūta. Tad īsti vietā būs jautājums: “Kāpēc tad es šobrīd neprecos ar viņu, ja reiz tieši viņš bija tik īpašs un mūsu mīlestība – tik unikāla? Hmm, jo viņš bija raksturā vājš? Jo viņš negribēja uzņemties atbildību? Vai varbūt tāpēc, ka īsti mani nepieņēma un nepielaida klāt arī sev?” Visticamāk, tieši tāpēc arī viņš galvā kļuvis par neaizsniedzamu ilgu tēlu, ko viegli nepareizi interpretēt kā mīlestību.

Šaubas un bailes nav sliktās

Aiza starp gaidām, priekšstatiem un realitāti ir grandioza. Tieši tādēļ ir svarīgi saglabāt vēsu un veselu saprātu, kas nebarojas no seriālu vai svētdienas padomdevēju Pinterest paķertām saukļu frāzēm zem tēmtura šaubas. Bet gan atgādināt sev un savai loģikai – visas šīs augstāk nosauktās negaidītās emocijas nozīmē tikai to, ka jūs esat racionāls, inteliģents un atbildīgs cilvēks, kas izsver visus jūsu attiecību aspektus, pirms apņemties saistības uz visu atlikušo dzīvi.

Tieši tā. Uzelpot un uzsist sev uz pleca par patiesi rūpīgu pieeju savai dzīvei. Šaubas? Bailes? Tās nav sliktās. Problēma rodas, ja mēs tās pielīdzinām instinktam vai intuīcijai.

Jā, šaubas var (un ir!) būt lielisks indikators. Ja līdzās ir kas biedējošs vai destruktīvs, vēršot uzmanību uz attiecību atkarībām, garīgi nestabilu, iespējams, arī bīstamu, izmantojošu partneri vai mūsu pašu uzticēšanās un neveselīgas kontroles problēmām. Taču mūsdienu trauksmainais prāts nereti ieciklējas uz pašizveidotām negatīvas nākotnes projekcijām, uz nogurdinošiem ja nu rēbusiem. Tie a priori ir neatbildami, tādēļ jo biedējošāki un satraucošāki mūsu jau tā nokaitētajām iekšējām signalizācijām.

Godīgi un dzīvi

Šaubas īstajā pasaulē – pasaulē, kas sākas pēc izslēgtiem televizoriem, malā noliktiem datoriem un soctīklu algoritmiem. Tās nozīmē uzdot jaunus un dziļākus jautājumus kā sev, tā partnerim.

Šaubas nozīmē godīgas sarunas un vērtīgas atklāsmes. Šaubas nozīmē izaugsmi un tuvināšanos jaunos veidos un augstumos. Šaubas nozīmē ticību tam, ka šis ir pa īstam, tieši tādēļ visas apziņas un dziņas tam pievērš tik daudz nedalītas uzmanības.

Un noteikti kaut kur ir arī filma vai grāmata, kur tieši šādi – godīgi un dzīvi– ir visskaistāk un ar vislabāko iespējamo iznākumu. Ja nav, tad būs jau pavisam drīz.

Foto: MIKS ŠĒLS / www.mikssels.com

Raksta autore: DĀRTA DANĒVIČA