Kurš gan nav domājis par sava liktenīgā vīrieša vai sievietes sastapšanu? Liekas – nu tad gan notiek tā īstā dzīve! Bet īstā dzīve ir visu laiku. Un patiesībā ikviens mūsu romantiskais partneris ir mums liktenīgs.

Jā, protams, liktenīgs citādā nozīmē, bet neapšaubāmi – svarīgā. Katrs cilvēks, ar kuru esam attiecībās, mūsos paver kādu jaunu, būtisku šķautni – vai nu mācības formā vai lietu izprašanas kārtībā, vai vienkārši treniņā būt komunikācijā, spēt pastāvēt līdzās, uzklausīt un sadzirdēt otru, iemācīties izteikt savas vajadzības, iemācīties pateikties, novērtēt. To visu varam trenēties jebkurās romantiskajās un neromantiskajās attiecībās. Tāpēc visam ir nozīme un katram mūsu dzīvē ir nozīme.

Katru minūti mēs kļūstam mazliet citi. Pastāv termins divine timing jeb augstāku spēku vadīts, noteikts laiks, kas mums ir vispiemērotākais, lai sastaptos ar tik vēlēto lielo mīlu. Lai vai kā mēs to vēlētos agrāk, tas var nebūt vēlams tajā brīdī, kad ļoti, ļoti vēlamies, jo vienkārši neesam gatavi. Un ja sastaptos pāragri, viegli pazaudētu. Bet tas taču nav tas, uz ko tiecamies, vai ne?

Vairāki liktenīgie?

Tas, ko mēs vēlamies – sastapt savu dvēseles radinieku, ar kuru būt patiesi tuvās un dziļās attiecībās. Mēdz būt maldīgs uzskats, ka mums katram ir tikai viens tāds – tik tuvs un liktenīgs – cilvēks. Tomēr nav tik dramatiski. Tas sākotnēji var šķist mazliet skumji, tomēr labi padomājot, kļūst skaidrs, ka ir tieši otrādi! Katram no mums ir vairāki dvēseles radinieki, patiešām tuvi cilvēki, ar ko varam būt pārī. Kuru no tiem sastopam, atkarīgs no tā, kādu ceļu paši būvējam, kādā virzienā izlemjam attīstīties. Attiecīgi mūsu izstarotajai enerģijai pievelkas potenciālie mīļotie. Savukārt tostarp mēs nosakām izvēles, vai tas mums der vai neder. Ja der – lieliski! Bet ja neder, skatāmies, kas mūsos ir tāds, kas pievelk noteikta tipa partnerus. Vai nākamais solis – skatāmies, kādēļ noteiktam tipāžam vai attiecību modelim atveram savu telpu.

Ir pāris uzskatu, kas cilvēkus mēdz darīt nelaimīgus:

1. ir tikai viena tuva dvēsele, ar ko varam izveidot patiesi dziļas attiecības, un no tās izriet ideja, ka
2. ja esam satikuši dvēseles radinieku un attiecības nav izdevušās, otrās iespējas nav.

Bet nedz viena, nedz otra ideja nav patiesa! Kā minēts, dvēseles radinieki, kuros iemīlēties, ir vairāki. Varam dzīves laikā sastapt tikai vienu, apprecēties un dzīvot laimīgi, bet varam sastapt arī vairākus, jo ne ar visām tuvajām dvēselēm ir jāpaliek attiecībās uz mūžu. Var būt tā, ka šis cilvēks ir paredzēts tikai uz laiku – jūs sastopaties, lai viens otru atbalstītu, kaut ko parādītu, attīstītu sevī. Var būt arī tā, ka esat tuvi, pievilkšanās sit augstu vilni, tomēr ilgtermiņā nesaskan vērtības, bez kā ilgstoša kopā būšana nav iespējama. Varat vienkārši izvēlēties ar viņu nebūt kopā, jo kāda iemesla pēc tas nav labvēlīgākais ceļš. Var vienkārši nesaskanēt.

Mēs katrs attīstāmies savā tempā. Ja pāris gadus vai pat mēnešus esat pavadījuši kopā fantastiski romantisku un piepildītu laiku, pat vēlējušies veidot kopdzīvi, arī tad kāds no jums var nonākt pie secinājuma, ka tomēr tas nav tas, ko meklējat, jo esat mainījušies, izauguši citā virzienā. Un tas ir pavisam normāli. Mums nav ar kādu jāpaliek kopā tikai tādēļ, ka dvēseliski šis cilvēks ir ļoti tuvs. Kopīgas vērtības tomēr nosaka vairāk, lai ilgstoša kopā būšana būtu jēgpilna un laimīga.

Dažādās laika līnijas

No dvēseliskā aspekta pastāv neskaitāmas laika līnijas jeb variācijas, kā dzīvot savu dzīvi. Tu vienas dzīves laikā “lēkā” pa šīm variācijām neskaitāmas reizes, jo mainies, maini virzienu, veic izvēles. Tāpat tavs potenciālais partneris. Tas nozīmē – vienā no laika līnijām vari sastapt vienu partneri, kas būs tev atbilstošs, bet citā – citu. Tāpēc nākotni pareģot nevar – kopš apzināmies, ka mums pastāv brīvā griba, mēs nākotni veidojam paši, izvēloties savas dzīves scenāriju. Ja vien nolemjam būt apzināti un nespēlēt upura lomas.

Kādēļ sievietes mēdz “iekrist” uz toksiskiem, dziļas attiecības veidot neieinteresētiem vīriešiem? Jo nav iemācījušās mīlēt sevi, vienlaikus meklējot šo mīlestības trūkumu aizpildām no ārpuses. Zemapziņas līmenī tā ir sevis nenovērtēšana un tāda ārēja apliecinājuma meklējumi, kas pastiprina šo nevērtību, kas patiesībā ir pašizdomāta. Nevērtīga cilvēka nav. Mēs paši sev piešķiram lomas un noticam tām. Arī dvēseliskā līmenī toksiskās attiecības ir kā spogulis, lai ieraudzītu sevī tās lietas, ar kurām strādāt. Kamēr nemīli sevi, esi gatava mīlestības atliekām, esi gatava piekāpties, pazemināt sevi, izpatikt. Kas notiek, kad iemīli sevi? Tu labāk izvēlies būt viena un laimīga, cieņpilnās attiecībās ar sevi, nekā ielaist kādu savā dzīvē, kas var sniegt tikai pārpalikumus. Ja mīli sevi, neņemsi pretī to, kas ir mazāk, nekā vari dot sev pati.

Garīgā izpratne – saskatīt dvēseles radinieku katrā

Ir vairākas mīlestības izpratnes stadijas. Pirmajā cilvēks sagaida, ka mīlestību dos ārējie apstākļi, mīļotais cilvēks. Pilna Holivuda un lubenes ar šādiem stāstiem. Otrajā stadijā cilvēks saprot, ka mīlestību izstaro viņš pats un attiecīgi piesaista mīlošu cilvēku. Trešajā – ka viņš pats ir mīlestības enerģija, un viss ir viens: mīlestība. Šī jau ir garīga izpratne, kas ļauj neprojicēt mīlas alkas uz vienu noteiktu personu, bet apzināties, ka dvēseles radinieku varam ieraudzīt katrā. Varam izvēlēties iemīlēties. Arī tā saucamo ķīmiju varam paši radīt, ja vien tam esam noskaņoti.

Katru, ko satiekam, varam uzskatīt par dvēseles biedru, kas ir šeit, lai mūsos ko atmodinātu un palīdzētu augt apzinātībā. Ikvienam, ar ko mazākā vai lielākā mērā mijiedarbojamies, ir potenciāls mūs iedvesmot, iemācīt un izaicināt uz attīstību. Ego meklē vienu īpašo. Bet dvēsele zina, ka dzīve uz Zemes ir pieredze, iespaidiem bagāta dāvana, un nozīme ir katrai mijiedarbībai, bet mērķis – attīstība uz augšu. Ja arī sastopam dvēseles radinieku, varam izvēlēties – būt vai nebūt kopā. Arī dvēseļu radinieki ne vienmēr attīstās vienā ātrumā. Tādā gadījumā varam šai tuvajai dvēselei ļaut piedzīvot ceļu viņa izvēlētajā tempā, bet kopā būt šai dzīvē dot priekšroku cilvēkam, ar kuru ir droši, labi, cieņpilni un mīloši.

Mīlestība esi tu pats. Neviens to tev nevar iedot un neviens tev to nevar atņemt.

Un vai zini? – Mēs paši sev esam īstie un vienīgie. To apzinoties, tavā dzīvē var ienākt uz palikšanu tikai tavi īstie cilvēki. Īstie ir tie, kurus tu izvēlies. Jo tu esi noteicējs, kuram palikt, kuram būt garāmgājējam, un kuram aiziet.

Raksta autore: Ieva Simanoviča

Foto: Backcountry Bohemians