Sieva, mamma, psihoterapijas virziena geštaltterapija praktiķe Līva Spurava savā Instagram kontā regulāri dalās ar vērtīgām atziņām par attiecībām, emocionālo labsajūtu un to, cik svarīgi ir ieplānot regulāru randiņu laiku ar vīru. Līva ar savu vīru ir kopā jau 10 gadus un atzīst, ka, raugoties no šīs dienas skatupunkta, ir vairākas lietas, ko viņa būtu vēlējusies zināt pirms kāzām.

Iemīlēšanās un mīlestība ir divas atšķirīgas lietas

Līva uzsāka kopdzīvi ar vīru, būdama vēl jauna – 23 gadu vecumā. Šobrīd viņas redzējums uz daudzām lietām ir manāmi mainījies. “Tas, ko es tolaik domāju par to, kādām ir jābūt attiecībām, šobrīd varētu izklausīties diezgan muļķīgi. Taču toreiz es tam patiešām ticēju. Tomēr, sastopoties ar grūtībām un izaicinājumiem, kas agri vai vēlu ir jebkurās attiecībās, es ieguvu pieredzi.

Attiecību sākumā iemīlēšanās periods ir fizioloģisks process, kam patiesībā ir pavisam maza saistība ar mīlestību.

Tā sāk rasties tikai un vienīgi pēc šī perioda, un abi partneri ir iesaistīti tās veidošanā un uzturēšanā. Tā ir viena no lietām, ko es precoties nezināju, bet būtu gribējusi zināt. Protams, jautājums ir arī par to, vai es tolaik to būtu spējusi saprast,” norāda Līva.

Tava partnera uzdevums nav apmierināt tavas vajadzības

Vēl viena lieta, ko Līva 23 gadu vecumā nezināja un kas izrādījās nepatiesība – pārliecība, ka otram cilvēkam ir pilnībā jāapmierina viņas vajadzības. “Tikai vēlāk sapratu, ka otrs cilvēks nav blakus, lai apmierinātu mūsu vajadzības, bet gan, lai dzīvotu kopā šo dzīvi un to dalītu gan priekos, gan bēdās. Tas, ka otrs cilvēks nav radīts, lai apmierinātu manas vajadzības, ir viena no atziņām, kurā man nācās smagi vilties.

Daudzi no mums jau kopš bērnības uzaug ar neapmierinātām pamatvajadzībām, piemēram, vajadzību pēc mīlestības, uzmanības, fiziska kontakta, un mums ir pārliecība, ka tad, kad satiksim savu partneri, visas šīs vajadzības tiks apmierinātas. Bet patiesībā attiecības kļūst par vietu, kur ļoti aktualizējas šādas vajadzības, bet partneris, lai arī cik ļoti censtos, nekad līdz galam tās nespēs apmierināt, jo tās ir radušās pavisam citu apstākļu rezultātā. Mūsu partneris bieži vien ir kā projektors, uz kuru projicējam paši savas neatrisinātās lietas,” skaidro Līva, norādot, cik svarīgi ir, lai katrs partneris rūpētos ne tikai par attiecībām, bet arī katrs par sevi.

“Mana labsajūta ir mana atbildība, un, lai es varētu rūpēties par otru cilvēku, man sākumā ir jāparūpējas pašai par sevi.

Tas nav egoisms, bet gan vajadzība piepildīt savu iekšējo trauciņu. To ir vērtīgi atcerēties gan pirms kāzām, gan pēc tām.” Lai jau attiecību sākumā saprastu, kas varētu būt partnera neapmierinātās vajadzības, randiņu periodā būtu ļoti svarīgi uzzināt par mīļotā vecākiem, ģimeni un viņu attiecību pieredzi. “Ir svarīgi zināt, kādos apstākļos partneris ir uzaudzis un dzīvojis bērnībā, jo tas ietekmēs arī pāra tālāko kopdzīvi. Savā prātā ir jāpatur tas, ka partneris, visticamāk, būs ļoti līdzīgs savai ģimenei un veidos attiecības, vadoties no savas ģimenes vērtībām.”

Manas sajūtas un emocijas ir tikai un vienīgi mana atbildība

Līva norāda, ka ikvienam, kas dodas laulībā, jāapzinās, ka katrs pats ir atbildīgs par savām sajūtām un emocijām. “Tas, kā es jūtos konkrētajā situācijā neatkarīgi no tā, vai tā ir saistīta ar partneri vai ne, ir mana atbildība. Savukārt tas, kā partneris jūtas, ir viņa atbildība. Lai gan tas skan vienkārši, to patiesībā nav nemaz tik viegli pieņemt. Pat pēc vairāk nekā 10 gadu ilgas kopdzīves ar vīru tas man joprojām ir izaicinājums. Es ik dienu sev atgādinu, ka mana labsajūta ir mana atbildība.”

Krīze attiecībās nenozīmē, ka mīlestība ir beigusies

Vēl viena lieta, ko Līva būtu vēlējusies zināt pirms savām kāzām – jebkurās attiecībās ir un būs krīzes, un tas ir absolūti normāli. “Krīze attiecībās nenozīmē to, ka attiecības vai mīlestība ir beigusies. Katrai ģimenei un katrām attiecībām ir attīstības etapi, un katram etapam ir arī savas iespējamās krīzes. Par to es būtu gribējusi zināt vairāk, lai ikvienu krīzi, kas skar dažādus attiecību posmus, būtu bijis daudz vieglāk izdzīvot.” Tāpat pirms kāzām ir svarīgi apzināties, ka ne tikai emocionālās, bet arī seksuālās attiecības piedzīvo savas krīzes un pasīvākus seksuālo attiecību posmus. “Seksuālās attiecības būtībā ir emocionālo attiecību spogulis. Ja partneru savstarpējās attiecībās kaut kas nav kārtībā, tas ietekmēs arī fizisko tuvību,” norāda Līva.

Mans partneris nav visa mana pasaule

“Pirms kāzām būtu gribējusi zināt arī to, ka, lai attiecības būtu lieliskas, mums ar vīru nav visu laiku jābūt kopā. Ļoti svarīgi, lai katram partnerim būtu sava individuālā dzīve, kurā otrs nav iesaistīts. Tādā veidā mums otrs cilvēks nekļūst par visu pasauli, bet mēs kļūstam vēl interesantāki savam partnerim, kā arī paši par sevi piepildītāki. Iekāre rodas tur, kur viss līdz galam nav zināms. Tādēļ

mums katram jābūt kādai dzīves daļai, kurā neiesaistās partneris.”

Pāru psihoterapija var būt lielisks palīgs attiecību uzlabošanai

Lai rūpētos par savām attiecībām un to kvalitāti, Līva ar vīru regulāri apmeklē pāru psihoterapiju, kas zināmā mērā jau kļuvusi par viņu rituālu. “Sākām apmeklēt pāru terapiju nevis tādēļ, ka mums bija kāda aktuāla krīze attiecībās, bet gan tādēļ, ka jutu, ka tas mūsu attiecībām būtu liels ieguvums. Pāru terapija mūsu attiecībām kalpo kā sava veida revīzija. Tā ir kā darbs, ko abi vēlamies veikt mūsu attiecību labā. Mums abiem ar vīru tas patīk, un mums abiem ir motivācija vēl vairāk uzlabot savas attiecības. Vēl viens spēcīgs mūsu attiecību rituāls ir regulāri randiņi, kuros dodamies jau sešu gadu garumā. Parasti cenšamies, lai mums divatā būtu iespēja pavadīt vismaz 6-8 stundas, bet dažkārt tās ir arī divas vai trīs diennaktis. Šādi randiņi mūs ļoti saliedē,” stāsta Līva, iesakot tos arī citiem pāriem.

Teksts: LIENE PĀLĒNA

Foto: LĪGA TĪFENBERGA / GAIŠANAKTS

Lasi arī: MĪTI UN PATIESĪBA PAR ATTIECĪBĀM