Latvijā mēs varam novērot, ka kāzas biežāk vada vīrieši – tā vienkārši ir sanācis. Bieži tas saistīts ar to, ka šie konkrētie vīrieši ir aktieri, radio un TV personības, un cilvēki labprāt vēlētos tos satikt vai pat gribētu redzēt savā draugu lokā. Jāteic, ka sievietes ir tās, kas vairāk nodarbojas ar kāzu organizēšanu. Un visbiežāk arī tās, kurām pieder pēdējais vārds par kāzu vadītāju, tāpēc tas ir likumsakarīgi, ka kāzas vairāk vada vīrieši. Bet tas, kāpēc izvēlas vienu vai otru vadītāju, ir atkarīgs no vairākiem iemesliem. Mans lielākais bonuss ir valodu zināšanas, un domāju, ka arī lieliski spēju adaptēties dažādās situācijās. Kā arī izjūtu gaisotni un spēju izprast arī jaunā pāra vēlmes un nomenedžēt visdažādākās situācijas, kādas vien kāzās var būt.
Jau skolas laikā vadīju visus pasākumus, lielāko daļu arī pati organizēju. Gan tolaik, gan tagad vadot kā mazus, tā lielus korporatīvos pasākumus un kāzas lielākā vai mazākā lokā, mani aizrauj cilvēku prieks un kopābūšana. Man patīk redzēt, kā mainās emocijas, kā viena vakara gaitā atveras un mainās cilvēks, viņa garastāvoklis – tas ir mans izaicinājums un, ja viss izdodas – lielākais gandarījums.
Man patīk radīt atmosfēru, patīk, ka cilvēki atbrīvojas, aizmirstas un bauda mirkli vai tieši otrādi – pieslēdzas konkrētam notikumam, norisei un izbauda to.
Manuprāt, vai nu starp cilvēkiem ir emocionālā dzirksts vai nav. Kad satiec cilvēku, kas vadīs tavas kāzas, ir jābūt pozītīvai vibrācijai, ja ir – tad ir!
Ik pa laikam gadās kādi joki vai kaut kas, kas sākumā nemaz nešķiet labi, bet beigās viss vienmēr ir atrisinājies ļoti labi. Raudājusi kāzās no aizkustinājuma esmu gan tikai vienreiz – šovasar. Man gan nobeigumā gribētos teikt, ka pārim ir jāizdomā pašiem, kādas kāzas viņi grib – tādas, kurās priecājas ar draugiem un radiem, kurus ir saaicinājuši, vai tādas, kur vairāk laika pavada divatā – fotografējoties, dodoties izbraukumā utt. Jāizvēlas atbilstošākais scenārijs savām vēlmēm – lai viesi pārāk ilgi negaidītu un, lai, pārim “atgriežoties” nereti pēc diezgan daudzu stundu intensīvas prombūtnes, nebūtu sajūta, kā sprostā, jo visi grib ēst, dejot, dziedāt un priecāties kopā ar viņiem, kamēr paša jaunā pāra spēki izsīkuši.