SAPNIS PAR NETRADICIONĀLU KĀZU CEREMONIJU

SAPNIS PAR NETRADICIONĀLU KĀZU CEREMONIJU

Kopš laulību reģistrāciju iespējams rīkot ārpus dzimtsarakstu nodaļas vai baznīcas telpām, izbraukuma ceremonijas Latvijā guvušas lielu popularitāti. Šodien pāri izvēlas ne tikai eksotiskākas vietas, bet ir arī drosmīgāki ceremonijas laika izvēlē. Kāds sapņo par jaunas ģimenes dzimšanu līdz ar pirmajiem saules stariem, kāds par savu laiku izvēlas pusnakti, bet kāds – Vecgada vakaru. Izklausās pasakaini, bet cik reāli ir ko tādu organizēt, turklāt tā, lai arī juridiski tas būtu spēkā?

Juridiskā puse

Aizvien biežāk pāri vēlas lauzt tradīcijas un padarīt savas kāzas par neaizmirstamu piedzīvojumu pavisam netradicionālā izteiksmē. Laulību ceremonija, protams, ir viens no svarīgākajiem kāzu dienas notikumiem, un daudzi izvēlas padarīt to īpašu, reģistrējot savu savienību netradicionālā laikā – vai tas būtu saullēkts, saulriets, pusnakts vai kāda cita pārim īpaša stunda.

Jāsaka gan, lielākajā daļā šādu gadījumu pārim šā vai tā būs atkārtoti jāapmeklē dzimtsarakstu nodaļa pirms vai pēc svinīgās ceremonijas, lai likumīgi reģistrētu laulību un saņemtu apliecību.

Rīgas pilsētas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Inese Bumbiere-Kaže atklāj – jārēķinās ar to, ka, reģistrējot laulību ārpus dzimtsarakstu nodaļas, uzreiz netiks izsniegta laulības apliecība.

To varēs saņemt nākamajā darba dienā, kad visa informācija būs ievadīta vienotajā civilstāvokļa aktu reģistrā.

“Runājot par netradicionāliem laulību laikiem, jāsaka, laulības reģistrācijai ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām tomēr arī jānotiek darba laikā. Parasti par visiem šiem jautājumiem pāris vienojas ar dzimtsarakstu nodaļas atbildīgo darbinieku, iesniedzot iesniegumu, jo šis jautājums jāsaskaņo ar attiecīgās nodaļas iespējām un noslogotību.” Tomēr, kā liecina ne viena vien pāra pieredze, personas, kas ir tiesīgas salaulāt divus cilvēkus, ir visnotaļ atsaucīgas un par visu iespējams vienoties.

Protams, dzimtsarakstu nodaļa nav vienīgais variants. Tiem, kas vēlas, lai viņus salaulā mācītājs, visas nianses jāizrunā ar konkrētās baznīcas pārstāvi. Ja mācītājam ir ne tikai tiesības laulāt, bet arī laulību reģistrēt – sastādīt laulību aktu un izsniegt laulības apliecību, tad pārim vairs nekādas papildu darbības nav jāveic, mācītājam divu nedēļu laikā dzimtsarakstu nodaļai ir jāiesniedz laulības reģistrācijas dokumenti.

Alternatīvs ceremonijas vadītājs

Brīžos, kad gribas izkāpt ārpus rāmjiem, var nākties saskarties ar dažādiem sarežģījumiem. Ko tad, ja attiecīgās amatpersonas neparakstās jūsu avantūrai?

Laulību iesvētības un improvizēta ceremonija ir tikai dažas no iespējām, ko šādā gadījumā darīt. Kāzu aģentūras BANNTÉ svētku rīkotāja Inga Bērziņa dalās savā pieredzē:

“Izbraukuma ceremonijās uz vietas tiek parakstīts tikai protokols, tāpēc jebkurā gadījumā likumīgas kāzas nozīmē sarakstīšanos dzimtsarakstu nodaļā. Man ļoti bieži ir gadījumi, kad juridiski pāris jau ir precējies pirms kāzu dienas.

Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonas arī izbraukuma ceremonijas vada darba laikā, izņemot atsevišķus gadījumus, kad ir ļoti pretimnākoša darbiniece. Bet citkārt šādas ceremonijas arī netradicionālos laikos bieži vada mācītāji, kas iesvēta jau juridiski noslēgtu laulību.” Jāatzīst, ka, no juridiskā viedokļa, likumīgi noslēgt laulību piecos no rīta bez papildus dzimtsarakstu nodaļas apmeklējuma ir diezgan sarežģīti, taču noteikti nevajag mest plinti krūmos un aizmirst savu sapni par netradicionālām kāzām.

Aģentūras LA CREATION saimniecei Agnesei Straupei ir lielisks piemērs no dzīves, kā atrisināt situāciju, kad izvēlētajā laikā nav iespējas sarunāt īstu ceremoniju vadītāju. “Mums ir bijušas kāzas, kad jaunais pāris kāzu rītā dzimtsarakstu nodaļā reģistrē laulību, bet vēlāk pašu ceremoniju vada līgavas brālis.” Tas ir visnotaļ sirsnīgs risinājums, taču,

ja vēlaties, lai ceremoniju vada kāda neitrāla persona, nebaidieties to lūgt savam kāzu vakara vadītājam vai, piemēram, kādam improvizācijas teātra aktierim.

“Šādos gadījumos jaunajam pārim jābūt atvērtam dažādiem risinājumiem, jo daudzi uzskata, ka tieši mirklis, kad paraksta papīrus,  ir vissvarīgākais, taču, mūsuprāt, tā nav. Ja jaunais pāris ir atvērts, tad ceremoniju ar improvizatoru palīdzību var pārvērst brīvā, pasakaini skaistā un prieka pilnā izrādē, kurā jaunie pāri spēlē līdzi,” iesaka Agnese.

Vēl viens risinājums ir Latvijā vienīgais privātprakses mācītājs Valters Korālis, kurš piedāvā pilnīgu izvēles brīvību, vietas un laika ziņā.

“Braucu tad un tur, kur vien pāris to vēlas, ja vien tobrīd esmu brīvs. Piemēram, laulību liturģijā laulībām gaisa balonā ideāls laiks ir saullēkta stunda. Tomēr biežāk pāri izvēlas saulrietu. Tāpat ir bijušas arī kāzas vēlu naktī un pat pusnaktī pilī. Juridiskās formalitātes gan es sūtu sakārtot konsulātā ārzemēs vai dzimtsarakstu nodaļā Latvijā. Mani laulājamie pāri parasti ierodas dzimtsarakstu nodaļā kādā darbdienā un tur tikai paraksta reģistrācijas papīrus. Pēc tam cītīgi visi kopā gatavojamies lielajam laulību notikumam,” stāsta mācītājs.

Vairāk par laulībām gaisa balonā lasiet šeit.

Viņi īstenoja savu sapni par netradicionālu kāzu laiku

Lauris un Asnate savu savienību slēdza maģiskajā 8.08.

Rojā uz mola, pašā saullēktā, plkst. 5.37. “Šis lēmums, iespējams, bija vieglākais, ko abi esam pieņēmuši, jo abiem gan šī vieta, gan būšana pie jūras ir īpaša jau kopš bērnības.

Tā mēs un daba savienojām savas saites uz mūžu  saullēktā, jūrai pa vidu, stāvot uz akmeņainā mola, izbaudot pilnīgu mieru, klusumu un tikai tuvākos cilvēkus sev apkārt.”

Lai gan, ielūgumu saņemot, gandrīz katrs no uzaicinātajiem esot izteicis kādu komentāru vai šķelmīgi pasmaidījis par ceremonijas laiku, nevienu nopietnu iebildumu Lauris un Asnate nav saņēmuši, un visi lielajā dienā esot bijuši klāt. Turklāt pēc kāzām viesi izteikuši sajūsmu par to, ka agrā celšanās bijusi tā vērta.

Jauno ģimeni salaulāja pārim pazīstama ceremoniju vadītāja, kas nekavējoties piekrita šai avantūrai. “Pēc ceremonijas ar vedējiem un fotogrāfu, ejot cauri pilsētai, devāmies uz Rojas dzimtsarakstu nodaļu, kur nu jau oficiāli mūs nelielā ceremonijā salaulāja. Pēc tās devāmies priecīgā solī atpakaļ pie viesiem, kuriem, kā izrādījās, bija ļoti jautri arī bez mums. Un tas tikai priecēja!”

Lauris un Monta par savu gadadienas datumu uzskata 1.janvāri.

Taču bildinājums izteikts Vecgada vakarā, tāpēc likumsakarīgi, tieši pēc gada 31.decembrī, pāris mija gredzenus un, līdz ar jauno gadu, radīja jaunu ģimeni. Interesanti, ka abu vecvecāki arī precējušies Vecgada vakarā. Tā kā pārim bija svarīgi, lai gan ceremonija, gan svinības notiktu vienuviet, par pasākuma vietu tika izvēlēta Strazdumuižas internātvidusskola, kas ar dekorāciju palīdzību, uz to brīdi, bija pārvērsta līdz nepazīšanai romantiska.

Lai gan liekas teju neiespējami dabūt ceremonijas vadītāju tik zīmīgā datumā, pārim paveicies ar Rīgas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas darbinieci, kas bijusi ļoti atsaucīga un pretimnākoša.

Likumdošanas dēļ 31.decembrī oficiāli laulību nevar reģistrēt, to var izdarīt tikai mācītājs baznīcā. Tāpēc pāris reģistrējis laulību dzimtsarakstu nodaļā jau dažas dienas ātrāk. “Ja vēlaties precēties Vecgada vakarā, ir jārēķinās, ka konkurējat ar visām Jaungada svinībām, līdz ar to viss jārezervē laicīgi un, iespējams, izmaksas būs lielākas. Mums gan ir lieliski radi, draugi un paziņas, kas visā iesaistījās, tāpēc īpaši to neizjutām. Neviens viesis arī neatteica ierasties tikai tāpēc, ka precamies Vecgada vakarā, daudziem tas atviegloja problēmas, kur sagaidīt jauno gadu, un atsauksmes pēc tam bija tikai pozitīvas,” stāsta Monta.

Oskars un Ilga savas kāzas saullēktā nosapņoja, un savu sapni arī piepildīja.

“Sākumā bijām plānojuši kāzas vasarā, klātesot radiem un draugiem, taču izrādījās, ka Latvijā nedrīkst bērnam dot abu vecāku uzvārdus (ja vien vienam no vecākiem jau nav dubultuzvārds), ko ļoti vēlējāmies.

Tā kā jau biju gaidībās, tad Oskars ierosināja slepus sarakstīties. Drīz pēc sarakstīšanās nosapņoju kāzas saullēktā, un Oskaram arī šī ideja šķita mums ļoti raksturīga. Tad nu, pāris mēnešus pēc sarakstīšanās, apvienojām pārsteigumu draugiem un tuviniekiem. ” Hei, mēs esam precējušies!” ar Bet, tu neko neesi nokavējis” ielūgumu uz laulību iesvētību saullēktā, 2014. gada 7. augustā, plkst. 5.30,” stāsta Ilga.

Ceremonija notika pāra draugu pludmales kafejnīcā Dzintaros, pašā jūras krastā, bet, pat tik agrā rīta stundā, esot bijis jārēķinās ar dažiem traucēkļiem. “Traktorists, kurš līdzināja jūras malu, ļoti uzstājīgi gribēja izdarīt darbu pēc iespējas rūpīgāk tieši tajā vietā un laikā, kad klausījāmies mācītāja uzrunu un teicām jāvārdu.

Lai nu kā, neizsakāmi liels paldies jāsaka Torņakalna baznīcas mācītājam Kasparam Simanovičam,  kurš piekrita šādai avantūrai, ļaujot mums piepildīt savas neprātīgākās idejas,” atklāj Oskars.

Pāris atzīst, ka organizēt šādu pasākumu nav viegli, jo visu darījuši paši un ar draugu palīdzību, taču gandarījums esot pamatīgs. “Es teiktu – ir jāsapņo un sapņi jāpiepilda. Tas bija mūsu rīts, mūsu diena, un to izbaudījām līdz niansēm,” tā Ilga.

Kāzu svinības gan pāris atstājis uz nākamo dienu, tāpēc drīz pēc ceremonijas un rīta kafijas viesi jau devušies savās gaitās, taču atsauksmes par izvēlēto laiku bijušas tikai pozitīvas. “Visiem tā bija neatkārtojama pieredze,” pārliecināts Oskars.

FOTO: AINĀRS MAZJĀNIS, AGNETA JONELE, CUISHILE, EDUARD PILDAVS PHOTOGRAPHY, KLAIDS LIELBIKSIS, UĢIS NAGLIŅŠ, VADIM BAZALY