Katrās attiecībās laiku pa laikam ienāk strīds. Lai gan lielākus vai mazākus kašķus pieredzam jau no bērnības, strīdēties nav tik vienkārši, kā izklausās. Konstruktīvs strīds kā komunikācijas māksla - tas ir jāprot, lai no strīda esam ieguvēji, ne zaudētāji.

Kas ir strīds, kādēļ tas nepieciešams un kā emociju uzplūdā nepazaudēt saturu - konsultē starptautiski atzīta biznesa un transformācijas koučs Liene Uresina, kura par savu misiju izvirzījusi uzlabot 100 000 Latvijas sieviešu dzīves.

Kas ir strīds?

Strīds ir dažādu viedokļu, vajadzību un interešu nesakritība. Tik vienkārši un dabiski, vai ne? Bet kur rodas sarežģījumi? Strīdā iesaistītās puses ir divi cilvēki, kas nāk no dažādām ģimenēm, tajās veidotiem uzskatiem, kas ir pareizi, kas ne, no dažādām kultūrām ar dažādiem redzējumiem un izpratni par dzīvi un vērtībām. Bet ir atšķirība, kā mēs strīdu risinām - egocentriski pastāvot pie sava viedokļa un nepacenšoties empātiski ieklausīties otrā, vai tomēr cieņpilni, respektējot strīda partnera sajūtas un redzējumu. Jā, tas var nesakrist, bet tādēļ nav jāpaliek divās karojošās frontēs, kad tā vietā varam kopīgi meklēt vidusceļu un pieņemt, ka viedokļi var atšķirties.

Strīdi ir nepieciešami

Strīdi ir nepieciešami, ar to palīdzību mēs augam. Liene Uresina papildina: “Ja tu esi viens, viss ir nenormāli superīgi, visu vari darīt pa savam. Tā mēs audzējam savu ego. Kad nonākam ar kādu savienībā, jāmēģina pieslīpēties, izprast un cienīt. Tā notiek izaugsme. Tas palīdz mums apjaust, ka viss nav tikai par un ap mani. Izaugsmes treneris Tonijs Robins saka: “Ja tu ienāc attiecībās, lai ņemtu, tad esi absolūts zaudētājs.” Ja gribi laimīgas attiecības, ir jāiemācās dot beznosacījuma mīlestību, lai cik neiespējami tas izklausās.

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ir nepieciešami veselīgi konflikti, - tie signalizē par lietām, kas ir jāmaina abiem partneriem. Ja abi strīda dalībnieki ir atvērti un otru ciena, konflikts dod iespēju šīs izmaiņas izdarīt. ” Konflikts parāda to, ka ir iespēja arī apšaubīt pašam savu realitāti un parādīt mīlestību un cieņu pret otru cilvēku. Citreiz cilvēks savu kreņķi ir turējis tik ilgi iekšā, ka, izrunājis to, var just pārsteidzošu atvieglojumu, piedzīvojot, ka viņu no sirds uzklausa. Nevis ar nosodījumu, bet ar atvērtu prātu un dvēseli, ar empātiju un iejūtību. Nereti novērojama īpašība no konfliktiem apzināti izvairīties. Tomēr Liene atgādina, ka konflikts nav slikts. Ja neproti lietas risināt ar konflikta palīdzību, bet no tā izvairies un to vien dari, kā pielāgojies, ir vērts konsultēties ar psihoterapeitu.

Veselīgi un neveselīgi strīdi - kā tie atšķiras

Neveselīgā strīdā parasti tiek vainoti citi, tikai ne pats. Neveselīgi konfliktējot, piešķiram partnerim iztēlotu identitāti no savas prizmas, savas perspektīvas, kas absolūti nemotivē otru cilvēku mainīties vai sadarboties. Jābūt ļoti uzmanīgam, kā nodot informāciju tā, lai otram būtu vēlme nākotnē sadarboties, tevi izprast un nostiprināt attiecības.

Veselīga strīda pazīme ir spēja pateikt lietas tā, lai otram gribētos ieklausīties un izprast. Kā to izdarīt? Nevis vaino, bet pasaki, kā jūties no sava skatupunkta. Ir svarīgi otru nevainot.

Visticamāk, viņam ir iemesli, kādēļ tā ir rīkojies. Jāļauj otram atspēkot viņa uzvedība ieklausoties. Liene iesaka: “Kad tev ir konflikts ar savu partneri, ļauj viņam runāt. Kad viņš izrunājas, iedod viņam vēl vismaz desmit sekundes laika. Mēs parasti, noklausoties otra sakāmo, aktīvi sākam dot pretī caur savu redzējumu, bet, ja tu ļauj aktivizēt un nostabilizēt cilvēkam savu pozīciju, iedot šīs 10 sekundes papildu laika ir zelta vērtē. Bieži otra sajūtas neesam pat pamanījuši. Pajautā pati sevi - kā viņš jūtas šajā situācijā? Kad kritizējam un vainojam savu vīrieti, demotivējam viņu izteikties, vēlmi sadarboties, kur nu vēl kaut ko mainīt.”

Ieteikumi veselīgā strīdēšanās mākslā

“Ir svarīgi uzdot jautājumus, kuri aizvedīs līdz risinājumam. Kā mēs šo situāciju varētu risināt? Ko tu vēlies, lai es darītu no savas puses? Jāsaprot, kāds ir gala rezultāts, ko vēlaties panākt. Mācu saviem klientiem pielietot šādu teikumu: Ja viss būtu pēc mana prāta, tad būtu tā..., paskaidrojot savas vēlmes un redzējumu. Piemēram, Es gribētu, lai tu nāc vakariņās sešos katru dienu, bet, ja netiec, lūdzu, piezvani man laicīgi, lai varu ar to rēķināties. Tieši tāpat ļaut izteikties otrajai pusei. Tad atrodiet vidusceļu. Kā es tevi varu atbalstīt? Ja esi aizmirsis man piezvanīt, vai varu tev aizsūtīt īsziņu, uz kuru tu man atbildētu? Tādējādi vienojoties, korekti izrunājot situāciju, noteikumi ir atrisināti, un iekšējā sāpe pazūd. Līdzīgās situācijās mūsu uzvedība atkārtojas. Cits konflikta laikā noslēdzas un nerunā, cits kliedz, cits cērt durvis un iet prom. Katram ir savas īpatnības. Tas notiek autopilotā. Bieži mēs šo uzvedību pārņemam no saviem vecākiem. Varbūt vērts savējo pierakstīt? Un pretī uzrakstīt soli pa solim, kā tu gribētu un kā darīsi. Varbūt pirmajā reizē izdarīsi pa vecam, tomēr soli pa solim dosies sev vēlamā mērķa virzienā.

Paradumi ir maināmi.

Vēl viena svarīga lieta ir uzņemties atbildību. Ja sāksim gaidīt, kāpēc viņš nemainās, kāpēc tikai man jāstrādā ar sevi, tad spēle ir zaudēta. Ar tādu attieksmi strādā ego un veselīgu gala risinājumu nebūs.”

Liene iesaka nekad nestrīdēties emociju uzplūdā, kad esi dusmīga, izmisusi, stresa pilna: “Labāk izej pastaigā vai skrējienā, mazgā veļu ar rokām, lai nomierinātos, citādi sāksi otru cilvēku apvainot, nosodīt. Izrunāt nesaskaņas vajadzētu iespējami mierīgākā stāvoklī. Fiziska darbība pazemina kortizola līmeni, būsi līdzsvarā, spēsi iet un izrunāties.

Nevajag iesaistīties konfliktā vēlu vakarā pirms gulētiešanas. Ne velti ir teiciens - rīts gudrāks par vakaru. Vakaros padodas dramatizēšana.

Ir jāievieš savi strīdēšanās  noteikumi - ko mēs nekad nedarīsim? Piemēram, nedraudēsim ar pamešanu, necilāsim pagātni, neiesim gulēt, ja esam sastrīdējušies.” Nosakot šīs lietas, būs vieglāk turēties pašu noteiktajos rāmjos un neiekrist manipulāciju valgos.

Kā emociju uzplūdā nepazaudēt saturu

Ir svarīgi pašam sevi paanalizēt - kā es jūtos? Mūsos ir šī negatīvo sajūtu gūzma, kuru mēdzam izgāzt uz otru cilvēku gluži kā miskastes saturu. Dažkārt pietiks, ja pateiksi: “Manī ir sakrājušās emocijas, vēlos tās izrunāt, lūdzu, nerisini, vienkārši paklausies.” Vari izveidot savu sajūtu žurnālu, kurā apraksti, kā jūties, tādējādi analizējot sevi. Ja pati jūties nedroša, lai kā partneris censtos, nevarēs pierādīt, ka tu patiesībā esi drošībā. Tad, kad mēs esam izrakstījuši savu uzvedību, priekšstatus un uzvedības cēloņus, kas pamatā nāk no ģimenes, varam konkrēti un lakoniski izrunāties.

Zināšanu, kā veselīgi konfliktēt, patiešām var nebūt, ja neesam redzējuši veselīga strīda piemēru no vecākiem, kuri nav runājuši vai pratuši tikai kliegt. Ja jūti, ka attiecības mācies, tad tā arī saki savam partnerim: “Esi empātisks, es mācos, strādāju ar sevi, izglītojos, dod man iespēju un nenosodi tad, kad izdaru kļūdu.” Ja nav piedošanas, ir aizvainojums. Aizvainojums ir liels caurums attiecībās, kas būtībā nozīmē audzēt sevī slimību un ielikt otru cilvēku būrī, kurš jutīsies vainīgs.

Attiecībās ir jāiemācās piedot.

Teksts: Ieva Krastiņa

Foto: Miks šēls