Foto: PEYTON CURRY
Gredzeni ir ne tikai skaista rota, tiem ir arī simboliska nozīme. Saderināšanās gredzens, tāpat kā laulību gredzens, norāda uz statusu un saistību nopietnību. Laulību gredzena nēsāšanas tradīcijas aizsākušās jau senajā vēsturē, taču dažādos pasaules reģionos tās atšķiras. Tāpēc arī mums dažkārt rodas jautājums - uz kuras rokas nēsāt gredzenu būtu pareizāk?
Atrodi savu īsto gredzenu šeit: LAULĪBU GREDZENI
Par to uz kura pirksta nēsājams saderināšanās vai laulību gredzens parasti jautājumu nav. Arī mēs latvieši rokas ceturto pirkstu saucam par zeltnesi, kas norāda uz tā nozīmi, nēsājot kādu no šiem gredzeniem. Tātad gredzenu nēsā uz ceturtā pirksta.
Tieši senās Ēģiptes faraoni bija tie, kas sāka nēsāt gredzenus kā bezgalības simbolu. Aplim nav ne sākuma, ne beigu, turklāt tas atspoguļoja saules un mēness formu, un ēģiptieši tos pielūdza. Viņi ticēja, ka no sirds līdz kreisās rokas zeltnesim stiepjas mīlestības vēna. Vēlāk grieķi, iekarojot Ēģipti, un romieši, iekarojot Grieķiju, pārņēma šo tradīciju un nēsāja laulības gredzenu uz kreisās rokas zeltneša kā mīlestības simbolu.
Kaut varētu šķist, ka senie ēģiptieši iedibinājuši visai stabilu tradīciju, tomēr rokas izvēle daudzos joprojām izraisa apmulsumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka ir veseli divi gredzeni - laulības un saderināšanās. Vēsturiski kāzu ceremonijas laikā vīrietis sniedza sievietei gredzenu, un, viņai to pieņemot, tika noslēgta laulība. Nav precīzi zināms, kad parādījās saderināšanās gredzeni, taču visticamāk, tas noticis pēc 12.gs, kad baznīca paziņoja, ka laulība ir svēta savienība. Saderināšanās gredzens ieguva personisku nozīmi pāra savienībā, kamēr laulību gredzens simbolizēja baznīcas apstiprinājumu.
Līdz pagājušā gadsimta sākumam laulību gredzenus pārsvarā nēsāja tikai sievietes. Baznīca gan uzstāja, ka apmainīšanās ar gredzeniem, varētu novērst vīriešu neuzticību. Īpašu popularitāti laulības gredzeni, ko nēsāja gan vīrietis, gan sieviete, piedzīvoja Otrā Pasaules kara laikā, kad karavīri tos nēsāja, lai atcerētos par savām sievām.
Rietumu pasaulē, viss joprojām ir vienkārši - saderināšanās un laulības gredzens tiek nēsāts uz kreisās rokas zeltneša. Pirms laulību ceremonijas saderināšanās gredzens tiek pārlikts uz labās rokas, lai atbrīvotu pirkstu laulību gredzenam. Pēc ceremonijas saderināšanās gredzens atgriežas savā sākotnējā pirkstā, nu jau kopā ar laulības gredzenu.
Ir dzirdēts, ka kreisā roka ir tuvāka sirdij, taču ne visās kultūrās tai ir pozitīvas asociācijas. Vācijā, Norvēģijā, Indijā, Krievijā un bijušajās Padomju savienības valstīs, tātad arī Latvijā, saderināšanās un laulību gredzeni tiek nēsāti uz labās rokas zeltneša. Iespējams, tas tāpēc, ka kreiso roku mēdza uzskatīt par neveiksmīgu. Bieži vien laulības gredzens, kas pārlikts uz kreisās rokas, norādīja uz atraitņa statusu. Tomēr joprojām arī Latvijā, ir pāri, kas izvēlas laulības gredzenu likt uz kreisās rokas.
Dažkārt rokas izvēle ir balstīta tikai un vienīgi uz praktiskiem apsvērumiem. Tie, kas ikdienā strādā ar rokām, gredzenu izvēlas likt uz nevadošās rokas, tātad kreiļi un labās, labroči uz kreisās. Tas tāpēc, lai gredzens mazāk traucētu, nenoskrāpētos un neaizķertos. Daži, drošības apsvērumu dēļ, gredzenu izvēlas nenēsāt vispār.
Kamēr daži rūpīgi seko tradīcijām, citi tām nepievērš uzmanību. Dažas dāmas izvēlas rotāt abu roku zeltnešus, vienā liekot laulības, savukārt otrā saderināšanās gredzenu. Ja gredzeni ir viena no mīļākajām rotām, iespējams, uz katra pirksta to ir pat vairāki.
Tradīcijām mainoties un sajaucoties, nav vienas pareizas atbildes uz kuras rokas likt laulību vai saderināšanās gredzenu būtu pareizāk. Galvenais ir šo gredzenu nozīme, ne tik daudz roka, uz kuras tie nēsājami. Tas katram pārim dod iespēju izvēlēties sev ērtāko gredzenu nēsāšanas veidu.
Atrodi savu īsto gredzenu šeit: LAULĪBU GREDZENI
Raksta autore: ELISA RUDZĪTE
Foto:Peyton Curry, Erin Wise Photo, Marcella Laine