Viņš ir ne tikai aktieris. Viņš ir arī dzejnieks. Un dzeju raksta jutekliski. “Erotērika” – tā nosaukts Andra Buļa jaunākais dzejas krājums, kura nosaukums ir vienlīdz noslēpumaini vilinošs un vienlīdz atkailināts, lai mēs sajustu, kurš būs īstais mirklis tā baudīšanai.
Kas sievieti dara iekārojamu un vai vīrieši mīl savādāk? Par to parunājām.
Manuprāt, aptaujas dati ir daļa no skaistumkopšanas biznesa. Katra sieviete zina, ko viņa grib sevī izcelt un ko varbūt ne. Protams, kādam vīrietim var būt fetišs uz konkrētām sievietes ķermeņa daļām, tad aktuāls kļūst jautājums, vai sievietei tas ir vai nav. Sieviete ir universāls kopums un gudrs vīrietis to saskata, un tad atsevišķas ķermeņa daļas kļūst par notikumiem, pēc kuriem ilgoties.
Pandēmijas laikā, protams, acis. Jokojot varu teikt, ka pietrūkst cilvēku seju. Manā profesijā bieži izskan frāze: “Saki viņai to acīs!” Tas ir liels izaicinājums, sarunāties un skatīties acīs. Te gan varu atgriezties pie teiktā, ka, ja sieviete grib izcelt kādu savu ķermeņa daļu vai formas, tad es, protams, to redzu, bet ir jautājums kādēļ viņa to dara.
Sievietes spēks ir tieši enerģētikā. Ar “parametriem” manuprāt ilgi nevar noturēties. Lai gan mēdz būt dažādi vīrieši un viņu kritēriji. Jāteic, ka neesmu saticis vīrieti, kurš teiktu ka viņa mani “paņēma” ar saviem parametriem. Bet to, ka viņai ir spēcīga sievišķīgā enerģija, gan esmu.
Katram, šķiet, ir kaut kas savs. Kādam vizuālie parametri, kādam kaut kas, kas saistās ar iekšējo zemapziņu. Man, piemēram, šķiet interesanti, ja sieviete kaut ko sasniedz saviem spēkiem. Tas var būt profesijas jomā vai arī kaut kur citur. Tad ir interesanti uzzināt, kā viņa to paveikusi, kā viņa domā, kādi ir viņas dzīves principi; jāatzīst, tas ir diezgan saistīts ar manu profesiju, jo tā liek iedziļināties, bet tas ir ļoti interesanti – kā?
Uzticība noteikti, spēja iedziļināties, jo tas neļaus izteikt kritiku un aizrādījumus. Vīrietim nepatīk, un kuram tad patīk, ja kritizē. Bet, ja otrs cenšas saprast un ieteikt, tas padara visu divkārt labāku vai kopīgu. Un vēl spēju sākt runāt, kad ir STOP! no abām pusēm. Ne visi vīrieši saprot, ka jāatzīst vai jāsper pirmais solis.
Vīrieši noteikti mīl savādāk un katrs vīrietis vēl mīl savādāk un nav vienādas mīlestības, kā nav vienādu pirkstu nospiedumu. Piekritīsiet, ka ir pāri, par kuriem sakām, ka viņi ir tik saderīgi, bet ir tādi, par kuriem jautājam – kas viņus tā saista? Nauda? Statuss? Bet mēs neesam ikdienā viņiem klāt; pat tad, kad esam blakus, mēs nezinām, par ko viņi runāja no rīta vai pirms piecpadsmit minūtēm. Var būt divi cilvēki, kuriem uzskats par mīlestību ir dažāds, bet viņiem lieliski sakrīt, un viņus neizšķirt. Mīlestība ir tik dažāda un tādēļ to nevar noformulēt.
Liktenīgā sieviete… Tā ir tā, kura ir spējusi izmainīt likteni vīrietim.
Tas var būt gan graujoši, gan kā spēks, kas ceļ. Gan kā spēks, kas ceļ un grauj. Katrā ziņā tā ir sieviete, kura ir veidojusi vīrieti, kādam īsā laikā sprīdi, kādam visu mūžu.
Nav viegli atbildēt, jo ir ļoti labi jāpazīst savs vīrietis. Līdzīgi kā sportā, dažiem palīdz saņemties, ja viņu komandas priekšā kritizē, jo parādās spīts, dažiem vajag, lai ar viņu sarunājas, paslavē, citam svarīgi, lai viņam liek saprast, ka viņš ir līderis un visi darīs, kā viņš teiks. Svarīgi ir būt kopā arī tad, ja ir kļūdas, jo tad vīrietis saprot, ka viņš nav viens. Jo ciešot zaudējumu, vīrietim dažkārt lūzt pašapziņa un to celt pašam ne vienmēr ir viegli.
Viens no galvenajiem ieteikumiem ir sarunāties… Censties to darīt. Domāju, ka lielākā daļa vīriešu ir mazāk tendēti sarunāties ar savu sievieti, kā sievietes. Un,
sievietes, – runājiet ar savu vīrieti, ne ar draudzenēm, par savu vīrieti.
Raksta autore: IEVA KRASTIŅA
Foto: LIGA STEVENSON PHOTOGRAPHY, ĒRIKS UPENIEKS