Pēdējā laikā domāju par to, kas ir mūsu pašu draugs vai draugi. Par draudzību un tiem cilvēkiem, kam uzticam savus noslēpums, intrigas, sapņus, sajūtas, viedokli, bailes un citas dzīves emocijas, notikumus, pārdzīvojumus, pieredzi. Domāju par draudzību kā attiecības, un vienmēr esmu ticējusi, ka no draudzības sākas patiesi skaistas lietas dzīvē.
No draudzības var izaugt mīlas pilnas attiecības.
Draudzību noteikti sākotnēji veido kopīgas intereses, domas, sajūtas, pieredze. Ir gan, protams, dažādi viedokļi par to, kas veido draudzību, kā ,piemēram, viens no tādiem, ka tā var pastāvēt, tad , ja ir abpusēji izdevīga.
Piemēram, man no otra vajadzīgs emocionāls atbalsts, bet otram no manis mūžīgi komplimenti. Ja kāds no pusēm nedabūtu savu, tad draudzība pamazām pajuktu. Iespējams...
Draudzību veidi patiesi ir ārkārtīgi dažādi, dažādos vecuma posmos, un tik pat individuāli kā mēs paši un mūsu attiecības kādas tās veidojam. Bet ticu, ka īstai draudzībai ir vajadzīgs tikai un vienīgi patiesības atspulgs!
Mums katram ir vajadzīga kāda persona, kura mūs saprot un kurai šķiet interesanti tas pats, kas mums. Celt smilšu kastē pilis vai būt negantiem un bēgt no audzinātājām vai negulēt kopīgi diendusas. Tā mēs veidojam kopīgas intereses, piedzīvojumus, atmiņas un izveidojam savā sajūtu pasaulē savu formulu par draudzību. Ilgnoturīgu vai īsu, patiesu vai vienmēr ar kādu nezināmu pusi. Jāsaka, ka pieredze mūs audzina un jau dzīvei ritot, mums katram pieņemoties prātā un sajūtu pieredzē, ar laiku varam izvēlēties draudzību un kāda tā mums katram ir.
Foto: ELIĪNA UPMANE
Raksta autore: IEVA FLORENCE-VĪKSNA