Doma un vibrācija. Un tā top vārds.
Iesākumā bija Vārds - tā stāsta senie pasaules rašanās teksti. Savukārt šajā rakstā vedīšu tevi pārdomu ceļojumā, lai apzinātos, cik patiesībā liela nozīme ir tam, ko solām mīļotajam cilvēkam kāzu dienā.
Kāzu dienas zvērests, kurā izpaužam savu vēlmi solīt viens otram, ir tik sens, cik vien senas ir šīs pasaules tradīcijas sievietei un vīrietim veidot ģimeni. Laika gaitā laulību solījums ir pielāgojies laikmeta iezīmēm. Sākotnēji šim solījumam bija saimnieciska rakstura nozīme, taču šī aspekta izpausme ir mainījusies un mūsdienās ieguvusi formu, kas sniedz iespēju pašam sev un otrajai pusītei atklāt savas personības unikālākās šķautnes. Piebildīšu, ka to ir sekmējusi arī atšķirīgo kultūru un reliģiju klātbūtne, lai pāris varētu rast piederību konkrētai nacionalitātei atbilstošos vārdos.
Ir burvīgi redzēt, ka šī attīstība, ko esam veidojuši un piedzīvojuši paaudzi pēc paaudzes, sniedz mums iespēju vienam pret otru izpausties arvien brīvāk, arvien drošāk.
šis raksts ir mans aicinājums tev un tavam mīļotajam cilvēkam apzināt veidus, kuros jūs abi varat izpausties autentiski: bez rāmjiem un ierobežojumiem, tikai jūs - divi atklāti, patiesi, bez pasēm un tituliem - ienesot kopējā telpā to, kas jūsu būtībā ir vissvarīgākais.
Solījuma būtība, lai arī dziļi romantiska, iedziļinoties tā saturā, var raisīt pārdomas par nozīmīgiem jautājumiem. Viss, protams, ir atkarīgs no katra pāra vērtībām, taču, ja pamatā tiek definēts veidot ilgtspējīgas, veselīgas attiecības, tad jāuzņemas arī atbildība par šajā solījumā paustajiem vārdiem. Būsim atklāti - dzīve ir mainīga, arī mēs kā personas maināmies. Cilvēka dzīvē vienā acumirklī var notikt neatgriezeniskas pārmaiņas. Lai arī arvien vairāk aptveram veidus un iespējas, kā vadīt un veidot dzīvi pēc saviem ieskatiem, tomēr vienmēr ir un paliks arī otra dzīves monētas puse - tā, kura ir un būs mums milzīgs dzīves noslēpums.
Redzu to tā, ka vienīgais, ko varu solīt sev un otram cilvēkam, ir: "Es solos vienmēr būt patiess pret sevi un tevi.” Pārējais ir ārpus manas kontroles.
Vārds "manifests” pauž to, ka ar darbību un zīmēm cilvēks padara kaut ko skaidri redzamu. Tava dzīve notiek šeit un tagad. Un tas ir labākais laiks un vieta, kurā atbildēt par savu dzīvi un veidot to.
Lai apjaustu pašu manifestācijas procesu, ar kuru tu skaidri vari paust savas mīlestības saturu un būtību, aicinu apzināt to, kas ir šīs realitātes laivas pamatā, kurā sēžam un airējam. Tad skaidri sapratīsi, ko tu izvēlies solīt un ko tu izvēlies manifestēt.
Par mūsu esības fundamentu viedokļu un pierādījumu netrūkst, taču arvien populārāka un vairāk atzīta kļūst izpratne, ka Visuma pamatā ir vienots kvantu lauks. Savukārt ikviena mūsu doma apvienojumā ar radušos emociju rada signālu šajā laukā - tā fiziskajā realitātē manifestējas konkrētas lietas, notikumi un pieredze. Vienkāršoti - katrai tavai domai un sajūtai ir milzīga nozīme, un tās lielā mērā rada un nosaka visu tavu dzīvi.
Mūsu dainas vārdi "Mīļas Māras istabiņa, pilna sīku šūpulīšu; kad to vienu kustināja, visi līdzi līgojās” vēsta, ka itin viss šajā pasaulē ir saistīts.
Iesākumā stāstīju, ka vārds veidojas domas un vibrācijas mijiedarbībā. No zinātnes ir skaidrs, ka tu manifestē divdesmit četras stundas diennaktī; cits jautājums - vai tu to dari apzināti? Tāpēc aicinu tevi sajust iekšēji atbildi uz jautājumu: ko es apzināti izvēlos pieredzēt savā turpmākajā dzīves ceļā kopā ar savu mīļoto cilvēku?
Cītīgi pavadot vairāk nekā astoņus gadus dziļā sevis izziņas procesā, varu apgalvot, ka manifestācijas būtība darbojas tā, kā tas ir aprakstīts zinātnes grāmatās un modernajos podkāstos. Domu un emociju mijiedarbību redzu realizējamies dažādās savas un apkārtējo cilvēku dzīves izpausmēs.
Zinot šo spēcīgo dzīves veidošanas pamatprincipu, man radās ideja par komunikācijas formātu, kura partneriem attiecībās kalpo kā telpa, kurā cieņpilni, brīvi un atklāti izpaust visu to, kas svarīgs, kas rūp.
Esmu radījusi dzejas formātu, kas kalpo kā atbalsta platforma cilvēka individuālajai būtībai un izpausmēm. Tā tapa dzīves mākslas izpausme, kura ieskauj partneru kopdzīves nodomu caur domām un emocijas caur sajūtām, nodrošinot manifestācijas procesa fundamentu. šis dzejas radīšanas process ļauj pāriem ieraudzīt to, ko viņiem pašiem ir svarīgi veidot un pilnveidot, dziļi ieklausoties katram sevī un vienam otrā. Tas sniedz iespēju pāriem saredzēt, ka viņi paši ir dzeja. Mēs visi nudien esam staigājoši stāsti. Mūsos ir tik daudz unikalitātes, ka būtu vajadzīgi neskaitāmi grāmatu sējumi, lai to visu aprakstītu un izpaustu.
šī vēlme radīt intīmu, mākslā balstītu komunikācijas formātu radās no pieredzes, ka nereti skaisti un iedvesmas pilni vārdi vien dus uz plaukta, grāmatu vākos, zem putekļu segām. Man bija dziļa sajūta, ka dzejai jādod dzīvība, lai jaunos formātos tā varētu elpot pati un elpināt ļaudis. Lai dzeja pildītu savu uzdevumu: iedvesmotu cilvēkus dzīvot, pieredzēt, izpaust, mīlēt, rūpēties un vienkārši būt.
Nereti steidzīgajā dzīves ritmā neatrodas vieta impulsam, kas mudinātu aizsniegties pēc kāda dzejas krājuma, kas ienestu svaigu dzirksteli dzīvē un tajā varētu rasties arvien jauni autentiski notikumi.
Veltījuma dzejas unikalitāte ir tajā, ka tā top dzejnieces mijiedarbībā ar pāri. Pāris (vai viens no partneriem) sniedz savus sajūtu impulsus par pašu attiecībām, atbildot uz vienkāršiem, taču arī dziļākiem jautājumiem par kopā piedzīvoto laiku.
Jautājumi variējas no ikdienišķām lietām kā, piemēram, mīļākā krāsa un gadalaiks, līdz pat jautājumiem par vērtībām šajā dzīvē. Tad pēc saņemtajām klienta pārdomām es iegrimstu intuitīvā dzejas radīšanas procesā. Kad dzeja ir gatava, tā tiek drukāta ar vintage rakstāmmašīnu uz rokas lējuma papīra. Tālāk tiek iesaiņota vīstoklītī ar zelta diedziņu, izaijāta sauso ziedu klēpī un dzīvas šokolādes garšās. Elegantā, melnā dizaina kastē pāris saņem savu attiecību godināšanas dzeju.
Katra rinda ir individuāli un unikāli radīta no tā, ko partneris (vai partneri) ir pauduši kā savās attiecībās svarīgu. Klienti atzīst, ka šis ir brīnišķīgs veids, kā ieraudzīt savu kopā būšanu jaunos aspektos un svaigos toņos, uzzināt vienam par otru to, ko citādi nebūtu uzzinājuši, apjautuši un ieraudzījuši. Veltījuma dzeja ir palīgrīks ikdienai - lai ar nodomu radītu un atvēlētu brīžus savu attiecību veidošanā, kuru laikā ar dzejas klātesamību partneri viens otru vairāk iepazītu un veidotu telpu cieņpilnai augšanai kopā un individuāli, pat tad, ja attiecībās ir bijuši jau ilgstoši.
Veltījuma dzeja var būt kā lieliska dāvana bildināšanās procesā, kāzu jubilejās, dzimšanas dienās un citās svētku reizēs. Vienmēr aicinu pārus ar dzeju svinīgi ieskaut jebkuru dzīves dienu. Jo vairāk klātesošas uzmanības un laika pāris velta savu attiecību apzināšanai, jo vairāk tie viens otru saprot un iepazīst, jo plaukstošākas un baudpilnākas attiecības tie piedzīvo.
Laulības manifesta būtība ir atvasināta no manis veidotās Veltījuma dzejas. Sarunā ar pāri, saņemot viņu impulsus, top dzeja, kura var kalpot gan kā kāzu dienas solījuma vārdi, kuri tiek pausti arī viesiem, gan kā personīgs un intīms - tikai pārim zināms - apliecinājums. Ikdienas ritmā šis manifests sniedz iespēju arvien no jauna atgriezties pie pašu paustajiem vārdiem, sajūtām un nodomiem, kuri iekodēti dzejas rindās.
Vai esi atvērts idejai, ka jūsu kopīgais stāsts ir sācies vēl ilgi pirms tam, kad viens otru satikāt? Un cik unikāli ir tas, ka piedzīvojāt šo satikšanos! Apjaušot to, cik smalki jūsu dzīvē ir izkārtojušies neskaitāmi daudzi notikumi, sniedzot iespēju mīt “jā” vārdus šeit un tagad. šis apziņas mirklis vien ir pelnījis dziļu pateicību par katru sīkāko notikumu vienību, kuru pieredzē jūs tagad esat tik dziļi vienoti.
Laulības manifests dzejā ir jūsu iekšējo impulsu izpausmes formāts, tas var palīdzēt definēt, atklāt, izskaidrot, aptvert arvien jaunas lietas un aspektus jūsu bezgalīgi krāšņajā piedzīvojumā, ko sauc par dzīvi.
Visu, ko esat jutuši, visu, ko jūtat šobrīd, un itin visu, ko vēlaties pieredzēt un just. Es aicinu jūs atvērties un uzticēties dzejnieces ritmiem, ievīstot to visu vienā sirdi un dvēseli aizkustinošā tieši jums veltītā dzejā.
Un tā - ir laiks dzīvot, tā - pa īstam, no savas būtības dziļumiem.
es dzīvojos šai’ formā, lai sevi izzinātu
un satiekos ar tevi, lai kontrastu es pieredzētu
to, kas manās iekšapziņas dzīslās vēl klusi duss un mīt
goda vārds - es labprāt dotos ar tevi bezgalībā kaut rīt
tur droši, ik rītu, varētu es tevi saukt par savu vīru
pēcpusdienas saulē gozēties un iedzert gardu vīnu
kopā ar tevi dzīvi izgaršot kā sulīgu un saldu apelsīnu
iekustināt tevi ar pieskārienu savu un kautro smīnu
ilgas mani tālu nes, tās pildās manā prāta telpā
es redzu sevi tādā vasarīgā - vieglā, baltā kleitā
agrā rīta ausmā ar krāsām aizrautīgi prieku radu
zinu, ka kopā nekad, nekad, mēs neizjustu badu
logā veroties, redzu kā tu pie krasta hipnotiski makšķerē
tāda klusa, silta apziņa jau vien mani dziļi, dziļi priecē
pazīstu sevi absolūti kailu, caur tevi - un ne jau pirmo gadu
soli pa solim atguvos, un, tagad visu mierīgi, ar baudu daru
tikai iedomājies, cik dīvaini te top mūsu dzīves
no sen aizmirstiem ceļiem, iedzimstam uz Zemes
neziņā brist cauri tādai sašķeltībai, ka dziļas skumjas krājās
tad sastopu es tevi, un zinu, ka es vienmēr esmu un būšu Mājās
Raksta autore: Lita Mežavilka / Dzīvā Dzeja