Kristaps un Kristīne par savu kāzu galveno mērķi izvirzīja nevis tās izcelt, bet piepildīt. Un piepildīja viņi tās caurcaurēm ar latvisko – tradīcijām, apģērbu, dažādiem elementiem un pat saktām gredzenu vietā. Tuvojoties valsts svētkiem, piedāvājam Kristīnes un Kristapa stāstu par to, kas ir vissvarīgākais latviskās kāzās.
Gredzenu vietā saktas
Kristaps Auzāns atzīst, ka ar sievu Kristīni jau no paša sākuma sapratuši, ka vēlas, lai kāzas būtu “īstas”. Taču Holivudas filmās redzētās uzpūstās princešu kleitas, baltie limuzīni un rozā meitenītes, kas bārsta rožu ziedus – tas noteikti neesot bijis viņiem “īsts”.
“Par savas izvēles pareizību pārliecinājāmies, kad bijām radījuši izaicinājumu dzimtsarakstu nodaļas dāmai. Kāzu oficiālo salaulāšanos organizējām Bauskas pilī un uz to bijām sagatavojuši saktas, nevis gredzenus. Dzimtsarakstu nodaļas dāma bija šokā un teica: “Kā, bet man ir sagatavots teksts, ka ir sena tradīcija, kur divi cilvēki savus likteņus savij gredzenā…
“Mēs nevēlējāmies, lai mūsu kāzās viņa runātu to pašu tekstu, ko teikusi jau simtiem citu pāru, tāpēc viņai nācās piespiesties, mācīties un darīt ko jaunu,” atminas Kristaps.
“Mēs gribējām, lai kāzas būtu dziļas un emocionālas, līdz ar to meklējām emocijas savās saknēs – latviskumā. Mums bija svarīgi, lai kāzās būtu saturs, lai tradīcijas un ceremonijas būtu ar jēgu, nevis tikai tāpēc, ka kāds tādas ir redzējis kādā filmā, atradis internetā vai piedzīvojis citās kāzās,” stāsta Kristaps.
Latviešu kultūra nenozīmē kādu piespiest
“Mūsu vedēji bija mani krustvecāki, kas nāk no ļoti latviskas ģimenes. Viņi piedalās folkloras kopā un ikdienā piekopj īsteni latviskas pirts tradīcijas. Runājot ar vedējiem, daudz spriedām par to, cik ļoti viesiem vajadzētu līdzdarboties kāzu procesā. Vai lūgt visiem ierasties tautiskos elementos, vai vaicāt pēc latviešu dziesmu mācīšanās… Taču latviešu kultūra nav par piespiešanu, nekad tāda nav bijusi un diez vai kādreiz būs, tāpēc mēs vienkārši informējām viesus par to, ka mūsu kāzās būs latviski elementi un lūdzām viņus ierasties bēšos-lina toņos,” stāsta Kristaps, atceroties, ka sākotnēji viesiem viņu kāzās viss šķitis kā spēle, tomēr katrs nākamais rituāls un aktivitāte radījusi dziļāku sajūtu.
“Brīdī, kad manās tēva mājās bijām sadevušies rokās un gaidījām, kad mūs salaulās, emocijas asaru bija nobirdinājis gandrīz katrs,” stāsta Kristaps.
Tomēr vislielākais izaicinājums Kristapa un Kristīnes viesiem noteikti bija tas, ka kāzas sākās jau plkst. 11.00 no rīta, bet mielasts tika pasniegts vien vakarpusē. Pie tam latviskās kāzās nav pieņemts aizrauties ar alkoholu, tāpēc viesi varēja aktīvi izkustēties latviešu dančos.
Maģiska sajūta līdzināšanas un mičošanas laikā
Kristaps un Kristīne savas latviskās kāzas atzīmēja pirms diviem gadiem, bet vēl šodien atminas katru detaļu, jo viņu kāzas bija vienots process. Tomēr daži brīži iespiedušies atmiņā vairāk par citiem.
- “Pirmais šāds mirklis bija līdzināšanas laikā manās tēvu mājās, kur pirms uzvilkām laulību gredzenus, man bija uzdevums atrādīt līgavu senču gariem. Viesi izveidoja apli ap mums. Ar zobenu tika izgaiņāti ļaunie gari, un man līgava bija jāved apkārt ugunskuram un jāatrāda gariem. Tā bija maģiska sajūta, īpaši tāpēc, ka liesmas visu laiku mainījās un atspīdēja mūs, kāzu viesi rāmi dziedāja latvju dainas un mēs abi gājām ap ugunskuru un tīrījām savas dvēseles.
- Otrs brīdis bija mārtošanas (mičošana) laikā. Mārtošana bija ilgs, labi pārdomāts un piepildīts process, mums katram bija savi uzdevumi. Man bija jāiekur ugunskurs, ar cimdiem jānoņem sievas vainadziņš, un pēc tam sieva šo vainadziņu kopā ar vedējmāti palaida pa Lielvārdes jostu un sāka šūpot. Apkārt gāja jaunas meitas un dziedāja. Tas bija ļoti skaists un emocionāls brīdis, kas jau atkal lika visiem iesaistīties – jāpiebilst, ka pa šo laiku gandrīz visas no jaunajām meitām ir paspējušas apprecēties, un dažām ir pat jaunas atvases,” emocionālākos kāzu brīžus atceras Kristaps.
“Tomēr nav tādas vienas tradīcijas, kas būtu skaistākā vai pati svarīgākā. Latviešu kāzās būtisks ir process un tā viengabalainība. Mans krusttēvs mēdz teikt, ka latviešiem vajadzēja nodzīvot 25 gadus atjaunotajā Latvijas Republikā, lai viņi beidzot saprastu, ka ir latvieši. Latviskajās kāzās skaistākais ir tas, ka tā ir īstas un par mums,” pārliecināts Kristaps.
dalīties
