Pasaulē pastāv dažādas māņticīgas tradīcijas, kas nereti dziļi iesakņojušās cilvēku apziņā un ietekmē arī kāzas. Tomēr pāri visā pasaulē norāda – nav pamata māņticībai un bailēm no dažādām darbībām. Šīs sajūtas varot ignorēt un ļauties pilnīgai kāzu dienas izbaudīšanai.

LĪGAVĀM apkopoja populārākos ticējumus, kas saistīti ar kāzu norisi, un to, kā tie mūsdienās ir transformējušies un guvuši jaunu redzējumu.

1. Kāzu ticējums visā pasaulē – līgava un līgavainis nevar redzēties kāzu dienā pirms ceremonijas.

   Vai jūs zinājāt, ka šāds ticējums patiesībā radies no tā, ka vēsturiski līgavainis nevarēja redzēt līgavu pirms kāzām, lai pēdējā brīdī nepārdomātu savu lēmumu un neaizbēgtu? Vēlāk šī tradīcija transformējās un kļuva par ticējumu, ka līgavas un līgavaiņa tikšanās pirms kāzu ceremonijas nes nelaimi.

   Mūsdienās, protams, pāri visbiežāk vairs nevadās pēc šīs tradīcijas un, ja arī nolemj, kāzu dienā neredzēties pirms jāvārda teikšanas vai pirms fotosesijas, tad tikai tādēļ, lai atkal satikšanās mirklis būtu vēl īpašāks un emocionālāks.

2. Kāzu ticējums, ko līgavas ievēroja vairākus gadsimtus – neiekļaut dzeltenas krāsas ziedus līgavas pušķī vai dekorācijās.

   Šis ticējums cēlies no Viktorijas laikmeta, kad populāra kļuva ziedu valoda, un katram ziedam un tā krāsai radās nozīme. Dzeltenas krāsas rozes simbolizēja skaudību, tieši tādēļ līgavas no tām izvairījās, lai viņu laime netiktu apskausta. Šobrīd pasaulē līgavas vairs neizvēlas sekot vairākus gadsimtus senai ziedu valodai, bet gan savām iekšējām sajūtām, tieši tādēļ dzeltenu krāsu ziedi kāzu dekorācijās un līgavu pušķos nav retums.

3. Viena no visvairāk apspēlētajām kāzu tradīcijām – vīram jāpārnes līgava pāri viņu māju durvju slieksnim.

   Senie romieši uzskatīja, ka tas līgavu pasargās no ļaunā. Šī ir tradīcija, kas daudzu pāru starpā ir saglabājusies, īpaši pēc atgriešanās no medusmēneša. Motivācija gan daudziem pāriem nav bailes no ļauniem gariem, bet skaists žests, iesākot abu kopīgo nākotni.

4. Nedēļas diena, kad precēties, ir tikpat svarīga, kā tas, ar ko precēties.

   Šķiet, pat mazliet neticami, bet vēsturiski Anglijā tieši sestdiena, kas mūsdienās ir populārākā kāzu diena, tika uzskatīta par nelaimīgāko dienu, lai laulātos, kamēr trešdiena par pašu labvēlīgāko.

   Iespējams, pasaulē aizvien ir pāri, kuri nevēlētos teikt savus jāvārdus 13. datumā, bet lielākoties, raugoties kalendārā, šobrīd pasaulē ikviena diena un ikviens datums šķiet piemērots kāzu dienai.

5. Gredzena izvēle.

   Ja līgavainis ir māņticīgs, tad viņam vislielākā vērība jāpiegriež gan saderināšanās, gan laulības gredzena izvēlei, jo ap tiem mijas vislielākie nostāsti.

   Piemēram, gredzens ar pērli simbolizējot asaras un to, ka līgavai nāksies daudz raudāt.

   Savukārt safīrs laulības gredzenos sev līdzi nesot laulāto laimi un savstarpējo saskaņu.

   Ja safīrs neiet pie sirds, tad var izvēlēties arī akvamarīnu, kas arī simbolizē laulāto saskaņu un tiek uzskatīts, ka tieši tas ir veiksmes akmens, kas nodrošina laimīgu laulību visas dzīves garumā.

   Daudzās valstīs ir tradīcija laulību gredzenu nēsāt uz kreisās rokas, jo senos laikos tika uzskatīts, ka zeltnesī atrodas vēna, kas ved tieši līdz pašai sirdij.

6. Visabsurdākie ticējumi.

   Dažkārt ticējumi un māņticība, kas saistīta ar kāzām, pielīdzināma tuvu absurdam. Piemēram, sena paruna vēsta, ka vientuļās meitenes, kas kāzās ir viešņas, pavisam noteikti sapnī redzēs savu topošo vīru, ja, ejot gulēt, paliks zem spilvena gabaliņu no līgavaiņa kūkas.

   Savukārt, ja jaunākā māsa apprecas pirmā, tad vecākajai māsai kāzās jādejo plikām kājām, citādāk viņa riskē palikt neprecēta uz visu atlikušo dzīvi.

FOTO: EINĀRS FREIMANIS, JURĢIS RIKVEILIS, LINDA LAUVA