Gatavošanās notika ar lielu rūpību un mīlestību. Kāzu koncepta ideju izstrādājis pāris un ikvienai detaļai piešķirta īpaša nozīme. Līgava pati parūpējās par kāzu tortes cepšanu, kā arī izveidoja savu grimu un frizūru. Ceremonijā iesaistīti dažādi rituāli, dabas stihijas un elementi, kas padarījušas notikumu neaizmirstamu. Arī saņemtās dāvanas bijušas ar īpašu nozīmi. Lielvārdes josta tika austa speciāli jaunajam pārim kā aizsardzības un spēka simbols. Ābele dāvināta auglībai un dzīves ražīgumam, gultas veļa ar īpaši izvēlētām spēka zīmēm, kā arī grāmata ar dzimtas koku, kas nākusi no paaudzes paaudzē.
Līgava Elīna stāsta: “Ceturtdiena no senatnes ir bijusi precību diena, turklāt astroloģiski šī bija ļoti piemērota diena tam, lai visums būtu ar mums un viss izdotos.
Tā vēstīja par bagātīgu un ļoti harmonisku laulību.
Jau pirms gada abi nospriedām, ka gribam kāzas ārā dabā.
Es zināju, ka vēlos spēcīgu vietu, uguns un ūdens klātbūtni. Svinību vietu izvēlējāmies saimnieces dēļ, jo vēlējāmies, lai tieši viņa mums ir blakus un saka vārdus ceremonijā, kā arī ievirza to. Viss pārējais nāca ļoti harmoniski un viegli. Vēlējāmies kaut ko īpašu tieši sev, neko tradicionālu un ierastu. Izvēlējāmies uzkodu galdu, kas bija ārā, blakus iedegts kamīns un skaisti dekori. Vēlējāmies, lai ir kustība, sarunas un dabas klātesošais miers.
Pirms kāzu dienas mums ar vīru bija pirts rituāls pie pirtnieces. Jau no rīta, pēc pamošanās, mēs viens otram devām iepriekš uzrakstītas vēstules, lai diena iesāktos uz skaistas mīlestības nots. Kāzu diena paskrēja ļoti ātri. Pēc sapošanās un liecinieku sagaidīšana, devāmies uz dzimtsarakstu nodaļu. Braucām izpušķotā sarkanā žigulī, kad ārā +32 grādi, – tas bija karsti un izaicinoši. Pēc tam devāmies atpakaļ uz svinību vietu, kur notika fotosesija, viesi baudīja uzkodas un vēlāk vakarā norisinājās simboliskā ceremonija.
To vēlējāmies pašu radītu ar mūsu vadītājas atbalstu, kura ko šādu darīja pirmo reizi. Man bija svarīgi, lai iesaistīti dabas stihiju elementi. Izveidojām laipu virs ūdens, kurai apkārt sadegtas lāpas. Pirms došanās uz laipu mūsu mammas deva mums maizes kukuli ar medu, kas bija kā ceļamaize.
Uz laipas izveidojām mūsu jaunās ģimenes pavarda vietu, kuru ceremonijas laikā iededzinājām ar lāpu, ko pasniedza mūsu mammas, nododot mums savu dzimtu uguni. Galvenā kāzu tēma bija – dzimtas spēks, ko var pielīdzināt koka saknēm, tas ir tas, no kā mēs nākam, bet tas, ko darām tālāk kā jaunā ģimene, ir atkarīgs no mums. Paši bijām izdomājuši zvērestus, kā arī gredzenu dizainu.
Kāzās bija iesaistīti visi dabas elementi – ūdens, virs kura bija laipa, uguns lāpas tai apkārt, bijām zem klajas debess ārā – tuvāk dabai un zemei. Bija neplānota dabas iesaiste, jo tieši ceremonijas laikā sāka gāzt lietus, ducināja pērkons un bija pat zibens.
Mūsu viesi bija izmirkuši, mēs paši arī, bet visi bija priecīgi, arī uguni iekūrām par spīti tam, ka viss bija slapjš.
Beigās dāmas izpeldējās dīķī ar visām kleitām.
Tiklīdz ceremonija bija beigusies, lietus pazuda kā nebijis, un parādījās zeltaina debessmala. Tas bija fantastiski. Neilgi pēc tam parādījās divas varavīksnes. Šīs kāzas noteikti arī mūsu viesi vēl ilgi neaizmirsīs.
Pēc ceremonijas bija pirmais šampanietis un viesošanās, neilgi pēc tam pirmā deja kā vīram ar sievu bungu ritmos. Tam sekoja kūka un viesības ar dejām, sarunām, spēlēm.
Atskatoties mēs varam teikt, ka šī diena bija maģiska un fantastiska. Arī vīrs atceras to kā ļoti piepildītu un skaistu dienu, kāda tā tiešām bija. Mūsu fotogrāfe teica, ka šīs esot bijušas trakas kāzas, bet domāju, ka to trakumu piešķīra pati daba. Arī fotogrāfijas izdevās maģiskas.”
Raksta autore: ELISA RUDZĪTE
Kāzu fotogrāfs: SANDIJA VEIKŠA
Ceremonijas un svinību vieta: Rankas pagasts, mājas LEJASKĀĶUPI (saimniece Agrita Gailīte, tel.nr.29464574)
Kleita: šūta Ogres ateljē, veikalā ARPOLA
Ziedi: ziedu salons SANTAS BODE Lizumā
Lasi arī: KĀZU SVINĪBU VIETAS – IDEJAS