Jānis Brūns un Inta Brūna ir personības izaugsmes iedvesmotāji un transformējošu semināru vadītāji. Viņi ir arī DZĪVES GRĀMATA idejas autori un mīlošas un harmoniskas gimenes dzīves radītāji. Pašiem ejot cauri sāpīgiem dzīves pārmaiņu procesiem, viņi ir daudz laiku un enerģiju veltījuši savam iekšējam darbam. Dzīvojot pēc saviem dzīves noteikumiem, abi kopā ceļo pa pasauli, strādā ar cilvēkiem un lauž ierastos stereotipus par “normālu” dzīvi. LĪGAVĀM aicināja Jāni un Intu uz sarunu par veiksmīgām attiecībām un kā tādas izveidot.
Jānis: Jāsaka, ka nav tāda viena galvenā noslēpuma, drīzāk tas ir sava veida kopums, kad mēs darām daudzas mazas lietas, kas galu galā veido lielu rezultātu.
Inta: Manuprāt, viens no attiecību noslēpumiem ir tālredzīgi mērķi, kad abi cilvēki saprot, ka viņi viens otram der un vēlas būt kopā arī pēc gada, desmit gadiem un līdz mūža galam. Svarīgi, lai abi cilvēki ietu uz vienu mērķi un ticētu, ka tas vispār ir iespējams, jo tad, kad viņiem būs viens mērķis, problēmas, kas nāks viņu ceļā, vienmēr būs risināmas.
Jānis: Jā, ir svarīga apņemšanās un nodoms, ka mēs šo dzīvi pavadām kopā, bez plāna “B”. Ja cilvēki dzīvo attiecībās ar domu, ka dzīvosim un tad skatīsimies, kā viss sanāks, tas atņem enerģiju un visus procesus attiecībās liek uz jautājuma zīmes, nav ne skaidrības, ne drošības sajūtas. Pavisam noteikti varu teikt, ka attiecības, pirmkārt, ir konstants darbs ar sevi un, otrkārt, kopīgu mērķu nospraušana visas dzīves garumā.
Inta: Manuprāt, katram ideālas attiecības nozīmē ko citu. Iespējams, iemesls, kādēļ cilvēkiem nesanāk tādas izveidot, ir tas, ka viņi paši nezina, ko vēlas. Domāju, ka katram sevī ir jāierauga un jāsaprot, kāds viņa uztverē ir ideāls attiecību modelis. Ja cilvēks nav sapratis, ko viņam nozīmē, ka viņu mīl, tad viņš visbiežāk meklē kādu utopisku mīlestību, ko pats nesaprot. Ja cilvēks nezina, ko viņš meklē, tad visticamāk nekad to arī neatradīs.
Jānis: šādos gadījumos pieslēdzas zemapziņa, meklējot tos tēlus, kas mīlestībai šķiet vistuvākie, piemēram, vecāki. Tieši tādēļ ideālās attiecības ir skaidri un precīzi jādefinē. Es iesaku katram pašam pēc iespējas detalizētāk aprakstīt gan uz papīra, gan sajūtu līmenī, kas viņam ir ideālas attiecības un kā viņš plāno tur nonākt. Tāpat ir jādefinē sev tās kvalitātes, kas viņam pašam ir nepieciešamas, lai viņš spētu būt ideālajās attiecībās. Cilvēki tik bieži meklē ideālo partneri, bet nav nodefinējuši, vai pats ir ideālais vīrietis vai sieviete kādam citam. Mums pašiem vispirms ir jākļūst par ideālajiem partneriem, jo mēs iegūstam nevis to, ko mēs gribam, bet gan to, kas mēs paši esam. Mēs šajā pasaulē varam pievilkt tikai to, kas atrodas mūsos pašos.
Jānis: Iemesls tam ir mūsu emocionālās traumas, ar kurām nav tikts galā. Pirmkārt, ikvienam, kas ir attiecībās, jāsaprot, ka patiesībā tu nekad neesi dusmīgs uz savu partneri, bet šīs dusmas nāk no bērnības aizvainojumiem, sāpēm. Ja mamma vai tētis bērnībā nodara pāri savam bērnam, šajā bērnā paliek aizvainojums, un katru reizi, kad nākotnē notiks līdzīga situācija, šis cilvēks reaģēs tāpat.
Inta: Nereti cilvēki saka, ka visi pāri jau strīdas, un mēs ar Jāni parasti par to pasmejamies. Tas ir stereotips. Cilvēkiem attiecībās ir vajadzīgas emocijas. Ja viņi šīs emocijas nemāk iegūt caur prieku, humoru, lomu spēlēm, tad viņi izvēlas destruktīvo un neveselīgo instrumentu, kas izraisa strīdus, bet visbiežāk šo strīdu pamatā ir uzmanības trūkums no otra cilvēka. Ja partneris jūtas nenovērtēts un viņam netiek dota uzmanība, tad viņš to meklē destruktīvā veidā, sākot strīdēties. Gan bērni, gan pieaugušie atrod veidu, kā dabūt sev nepieciešamo uzmanību.
Jānis: Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir jāstrādā ar saviem emocionālajiem pārdzīvojumiem - visbiežāk jāpiedod saviem vecākiem. Katrs bērnības pārdzīvojums ir jāizlādē. Savukārt, iemesls tam, kādēļ cilvēki tik bieži vēlas izmainīt savu partneri, ir tas, ka cilvēks pats nejūtas pietiekami labs, līdz ar to viņš meklē faktorus, kas viņa dzīvi varētu padarīt labāku, un viens no šādiem veidiem ir censties mainīt partneri. Bet tikmēr, kamēr patiesā trauma nebūs sadziedēta, nekas nemainīsies. Tieši tādēļ ir jābeidz gaidīt no otra cilvēka, bet jāstrādā pašam ar sevi. Ja tev nepatīk tas, ko tu redzi savā spoguļattēlā, tad tu nemaini spoguli, bet maini pats sevi, lai tev attēls spogulī tomēr patiktu. Cilvēkiem ir jāsaprot algoritms, kādēļ viņi uzvedas tieši tā, kā uzvedas. Daudzi cilvēki pat par to neaizdomājas, dzīvojot tā, kā ir.
Inta: šīs lietas noteikti ir jāizrunā arī ar partneri, atzīstot, ka man ir kādas konkrētas bērnības traumas, trūkst drošības sajūtas... Partnerim šajā situācijā būtu jānoskaidro, kā viņš var otru atbalstīt, tādēļ šīs lietas ir jāizrunā jau iepriekš. Mēs ar Jāni, piemēram, jau pašā attiecību sākumā vienojāmies, ka mēs viens uz otru nekliegsim, neārdīsimies un iztiksim bez jebkāda veida attiecību drāmām.
Inta: Pārim pašā attiecību sākumā jāvienojas, ko katrs vēlas, kādi ir attiecību mērķi. Jāsaprot, ka mēs jebkurā gadījumā katrs pats dzīvojam savu dzīvi, nevis otra cilvēka dzīvi. Lai būtu otram interesants visas dzīves garumā, cilvēkam pašam ir jābūt interesantam. Un tas notiek tikai, ja cilvēks pats aug un attīstās. Ja cilvēks aug, viņš otram visu laiku ir mazliet nezināms, savukārt, ja ir nezināms, tad paliek interesants.
Jānis: Attiecībās pavisam noteikti ir arī ļoti svarīgi komunicēt mīlošā veidā.
Inta: Mums personīgi ir ļoti svarīgi, lai mūsu attiecības nepaliktu pašsaprotamas. To mums palīdz izdarīt dažādas lomu spēles, tādā veidā izvairāmies no rutīnas. Lomu spēles ievieš attiecībās intrigu, kaisli, rotaļīgumu un humoru. Tās attiecības var padarīt daudz krāšņākas.
Jānis: Protams, lomu spēles nenozīmē, ka cilvēkiem jāaizmirst kāda ir viņu īstā dzīve. Tās ir vienkārši papildus līdzeklis, kas neļauj pazaudēt kaisli, flirtu un intrigu.
Jānis: Mīlestību ir grūti izrādīt, ja ir aizvainojums. Cilvēkos nereti ir sajūta, ka izrādīt mīlestību nav droši, jo kāds var tevi ievainot. Tādā gadījumā cilvēks aizver savu sirdi, un viņam no jauna ir jāmācās to drošā vietā atvērt. Ja to nevar izdarīt mājās, tad var doties uz dažādiem semināriem, kur ir droša vide un jāļauj sev palīdzēt šīs sirds durvis atvērt. Mīlestību nevar ne saņemt, ne dot, ja esam aizvēruši savas sirds durvis, jo mīlestība vispirms ir sevī pašā.
Inta: Vissvarīgākais - nesekot visiem stereotipiem, kā vajag, kā drīkst un nedrīkst. Ir jāatmet visa steiga, pilnīgā mierā jāapsēžas un jāsajūt, ko abi vēlas. Katram partnerim ir jājūt, kas viņam būs perfektākais scenārijs, un tā arī ir jāgatavojas kāzām.
FOTO: ANNIJA VELDRE, KLAIDS LIELBIKSIS
Raksta autore: LIENE PĀLĒNA