Kad grasāties kļūt par laulātu pāri vai arī jau esat sieva un vīrs, tātad ģimene, jūs esat kā viens vesels organisms, kuram dažkārt teju no jauna jāmācās komunicēt ar ārpasauli – vecākiem, vecvecākiem un radiem. Viedoklis ir visiem, bet ne visi apjauš, cik ētiski ir ar to iejaukties. Sirsnīgai savstarpējai saprašanās mākslai ir milzu nozīme, lai komunikācija izvērstos tiešām baudāma un vēlama. Tomēr dažkārt komunikācijā ar vīra vai sievas vecākiem rodas pilnīgi lieka saspīlēta, galvassāpes un konfliktu raisoša, gaisotne. Kā no tā izvairīties?
Pirmkārt, ja paaudžu savstarpējās attiecībās rodas nesaprašanās un konflikti, jāapzinās, ka kāds no iesaistītajiem (vai pat vairāki) galu galā nav vēl nobriedusi pašpietiekama personība. Un visticamāk tāda arī nekad nebūs. Te nu gadu skaitlim nav pilnīgi nekādas nozīmes.
Šis ir būtisks punkts, kas jāatceras, lai laicīgi un ar pārliecību spētu apstādināt vecāku cenšanos iejaukties jūsu dzīvē. Jā, bieži vien vecāki var tiešām mums palīdzēt ar kādu vērtīgu ieteikumu, ja ir gājuši cauri līdzīgām situācijām un izdarījuši savus secinājumus. Un viņi būs ļoti pateicīgi un jutīsies novērtēti, ja jautāsiet pēc padoma. Tomēr – kas par daudz, tas par skādi. Ja iejaukšanās, viedokļu un padomu ir par daudz, vecāks nav iemācījies dzīvot pats savu dzīvi.
Galu galā jāatceras – vecākiem bija savas iespējas veidot ģimeni, radīt un audzināt bērnus. Viņi savu iespēju ir jau izmantojuši. Viss. Tagad ir jūsu kārta. Ļoti jutīga tēma ir bērnu audzināšana – un te vērts atcerēties, ka mēs katrs bērnus audzinām, gan vadoties pēc saviem iekšējiem vislabākajiem nodomiem, gan ietekmējoties no aktuāliem pētījumiem un vadlīnijām. Ja kādreiz raudošu zīdaini neļāva aijāt uz rokām, jo tas šādi tiks “izlutināts”, tad kurš saprātīgs vecāks tagad gan kaut kam tik absurdam varētu piekrist? Varbūt brīdī, kad kāds no vecvecākiem ierosina mazulim atteikt tik vitāli nepieciešamo mātes mierinošo tuvumu, smaržu un siltumu, vērts padomāt, kādēļ tik daudz mūsdienu pieaugušo nākas apmeklēt psihologus, lai risinātu bērnības traumas.
Kā jau zināms – mēs nevaram izmainīt otru cilvēku vai notikumu, bet varam izmainīt savu attieksmi pret to. Ja vidi, uzskatus un laiku, kurā vecāki bijuši bērni vai jauni pieaugušie, iztēlojamies kā atsevišķu burbuli, pavisam citādu nekā to burbuli, kurā augām mēs, saprotams, ka mūs veidoja pilnīgi dažādi aspekti. Un būtībā mēs tā īsti viens otra burbulī netiekam iekšā. Reizēm mūs kaut kas vecāku uzvedībā vai uzskatos var kaitināt, kaut ko mums var būt grūti pieņemt. Bet vai ir taktiski uz to norādīt? Vai ir taktiski ko pārmest? Vai tas mūsu attiecībām dot ko pozitīvu? Nē taču. Paši jutīsimies laimīgāki, ja necepsimies.
Pieņemt un mīlēt savus vecākus tieši tādus, kādi viņi ir. Tas ir būtiski. Atvērt sirdi un ļaut šai mīlestībai plūst. Ļaut viņiem būt. Un mīlēt par ikvienu mazo nieku, ko esam saņēmuši no savu vecāku sirdīm.
Citreiz šķiet, ka vienīgais ceļš, kā saglabāt labas attiecības, ir kompromisi.
Tomēr tā nav taisnība. Kompromisi ne vienmēr ir vajadzīgi. Tie pat var būt neveselīgi. Piemērs – jūs esat pilsētnieki, kuriem ir aktīva ārpusmāju dzīve, laiku prasoši vaļasprieki, esat aizrautīgi ceļotāji un tas jums sniedz bezgala lielu enerģijas lādiņu un dzīvesprieku. Savukārt vecāki gaida, ka ieradīsieties katrās brīvdienās viņu lauku mājās darīt lauku darbus, jo kaut kad taču tās mājas būs jūsu… Bet jūs tur itin nemaz un nekad nesapņojat dzīvot.
Nē, šeit nav vajadzīgi kompromisi.
Laiku pa laikam palīdzēt – tā gan ir cita lieta un cits stāsts. Dariet to, kas ceļ jūs spārnos! Sapnis par lauku māju ir jūsu vecāku sapnis. Un jūsu pienākums nav nest atbildību par citu sapņiem.
Ja tomēr jūtat, ka konflikti saasinās vai arī nav atrisināmi mierpilnā un cieņpilnā ceļā, vērsieties pie palīdzības pie psihologa vai psihoterapeita. Jūsu konsultācijas diemžēl nemainīs vecāku attieksmi, tomēr ļaus paskatīties uz notiekošo caur veselīgu prizmu un pievērsties svarīgākām lietām.
Raksta autore: IEVA KRASTIŅA
Foto: INGA VĪŅAUDE, ELIZABETH PODLESNIK, CHELSANDIES, CABRELLI WEDDING
Lasi arī: BĒRNISTABAS IEKĀRTOŠANA. PRAKTISKI IETEIKUMI BĒRNUDĀRZNIEKU VECĀKIEM