Gandrīz ikviena meitene sapņo par savu kāzu dienu, kurā dot jāvārdu savam princim, izsapņotajam mīļotajam vīrietim, un uzvilkt pašu skaistāko un īpašāko kleitu savā dzīvē - kāzu tērpu. Būtībā - sapnis par kļūšanu par princesi. Vai arī vairāk... karalieni savam karalim.

Tomēr, kad tā diena ir pienākusi, un tavs draugs tevi ir bildinājis, un tu pateici jā... Pag, vai tu pateici jā, lai piedzīvotu dienu princeses ādā, vai lai palepotos ar jauno uzvārdu vai statusu, vai sabiedrības spiediena dēļ, vai tādēļ, ka jums ir pieteicies mazulis, vai lai nepaliktu vecmeitās, vai nespēj vairs atteikt, jo viesi ir ielūgti un vecmāmiņas ļoti, ļoti gaida jūsu kāzu dienu... ?

Vai tiešām tu esi gatava?

Kas ir laulība? Un ko tad es īsti sagaidu no būšanas precētai?

Laulība nav nekāds joks. Lai gan dažkārt tieši vieglprātīgākās un steidzīgākās laulības ievirzās pašā stiprākajā gultnē. Laulība ir ļoti atbildīgs solis. Tā ir atbildība gan pret mīļoto cilvēku, gan pret sevi, gan jūsu iespējamajiem bērniem. Tu izvēlies cilvēku, ar kuru dalīt ne tikai patīkami pavadītu laiku un mīlas priekus, bet dzīves ceļa biedru, komandas biedru, ar ko jāspēj runāt vienā valodā, saprasties, uzstādīt un sasniegt kopīgus mērķus, būt līdzās, atbalstīt.

Būt tuvībā un intimitātē šo vārdu visplašākajās nozīmēs. Laulība var kļūt par pārbaudījumu pilnu ceļu vai arī dziedinošu transformāciju, kurā esot patiesā sapratnē un mīlestībā, viens otru nevis grausiet, kā tas mēdz notikt, bet gan celsiet uz augšu.

Tas nav stāsts par statusu, tas nav stāsts par sabiedrības, ģimenes, vecāku, radu, draugu gaidām. Tas ir stāsts par katru no jums kā personību, kā būtni, kas iegūst jaunu, krāsainu, vērtīgu pieredzi, no kuras smelties un mācīties prieku, mīlestību un pacietību un apgūt šķēršļu pārvarēšanu un nokļūšanu viens otram vēl tuvāk. Tā ir nevis atsvešināšanās un kļūšana par dzīvokļa biedriem, romantiskajam iepazīšanās laikam paliekot vien par atmiņām, kas izblāv, bet gan dziļas mīlestības un tuvības izprašana, gadu gaitā nokļūstot tai aizvien tuvāk. Aizvien dziļāk. Aizvien patiesāk.

Uzdodamo jautājumu ABC pirms kāzām

•  Vai es viņu mīlu?

Ir burvīgs laiks - cilvēki precas, jo mīl. Neticami, bet ļoti ilgu laiku tā nav bijis. Gadu simtiem un tūkstošiem cilvēkiem nācies par savu mīlestību cīnīties un ciest nepiepildītās ilgās. Dot negribētu jāvārdu vecāku izvēlētam partnerim, ar kuru gariem zobiem dalīt ikdienu un gultu. Bet tagad tu vari sev uzdot šo vienu vienīgo, šķietami banālo, bet patiesībā tik ietilpīgo un jēgpilno jautājumu.

Un tā ir vienīgā patiesā jēga, kādēļ būt ar kādu kopā. Ja nemīli, tad kāpēc gan pavadīt dzīvi kopā? Dažkārt būt vienai ir vieglāk, skanīgāk, gaisīgāk, brīvāk, galu galā dzīvespriecīgāk un baudpilnāk nekā būt precētai tikai tādēļ, ka “būtu laiks” vai “tā vajag, tā ir pieņemts”.

Vai arī tev šķiet, ka nevienu citu jau neatradīsi. Nebaidies būt viena! Labāk viena un laimīga (un tas nenozīmē - vientuļa, jo sevi piepildīt mēs varam ne tikai caur partnerattiecībām, bet arī cita veida attiecībām - draudzību, ģimeni, arīdzan darba, hobija attiecībām), nekā attiecībās, kurās fiziski esi kopā, bet emocionāli - patiešām vientuļa un nesaprasta.

•  Vai es ar viņu jūtos brīva un patiesa?

Vai ar šo cilvēku, kas tevi bildinājis, vari būt pati? Īsta, autentiska? Vai būšana šajās attiecībās ir ar brīvības elpu? Kurā pret tevi neizvirza neadekvātas gaidas un prasības? Vai jūti, ka nevaru būt līdz galam tu pati un ir jāpielāgojas, jāiztop, jāizpatīk, lai noturētu attiecības ārēji skaistas... jo iekšējā skaistuma, tiklīdz tu sāc pielāgoties, toksiski saplūst ar otru, zaudējot sevi, jau tur nav.

•  Vai viņš mani ciena?

šis jautājums ir kā turpinājums iepriekšējam. Ja tevi ciena - tevi pieņems arī ar tavām ēnām, ar tavām interesēm. Tevi neapspiedīs. Tevi necentīsies apturēt tajā, kas tev rada prieku. Jā, jūs strādāsiet ar šīm ēnām, bet neliksiet otram justies nepareizam.

•  Vai es būtu gatava doties ar viņu uz pasaules malu?

šis jautājums ir kā vienkāršs, bet efektīvs tests. Un tā jau dzīvē ir - nevajag sarežģīt. Sarežģījot mēs sapiņķerējamies prāta mežģī, sapinamies kā zirnekļa tīklā, un aizmirstam par būtisko. Vai tu esi gatava ar viņu doties uz jebkuru pasaules vietu, ja tas būs nepieciešams? Ko saka tava sirds?

•  Vai skatāmies vienā virzienā?

Vai mums ir līdzīgas dzīves pamatvērtības? Nevis skatāmies viens uz otru caur rozā briļļu ietvariem, kuri agrāk vai vēlāk nokritīs, salūzīs, sabirzīs. Vai redzam patieso bildi un esam ar to mierā? Vai mūsu nākotnes vīzija ir līdzīga? Vai tajā nav būtisku domstarpību?

•  Vai mums sakrīt redzējums par sievietes un vīrieša lomu ģimenē?

Pajautājiet viens otram, ko sagaidāt kā no vīrieša un sievietes. Kādi ir jūsu priekšstati un pieredze, un ko tajā vēlaties mainīt. Viss ir salāgojams, sakārtojams, ja par to runā. Un ja patiešām viens otrā ieklausāties ar mīlestību.

•  Vai mums sakrīt redzējums par bērnu audzināšanu?

Un piedāvāšu tev vēl jaudīgāku jautājumu, uzdod to sev! Vai es vēlos, lai tieši šis cilvēks ir manu bērnu tēvs?

Ja jūti, ka vēlies kāpt soli atpakaļ, kaut arī jau esi pateikusi jāvārdu, vieglākais brīdis, kad to izdarīt, ir tagad. Ar katru soli tālāk kļūs aizvien piņķerīgāk, sarežģītāk neērtāk un nepatīkamāk. Un esot šo soli tālāk, katrs iepriekšējais mirklis šķitīs vieglāks. Lai vai kā - par vēlu nav NEKAD.

Raksta autore: Ieva Simanoviča

Foto: Lucie Weddings