Inga stāsta, ka laulības kāzu demitgadi svinēja kāzu dienas datumā – 18. jūlijā. Lai gan tā bija trešdiena, tas netraucēja sarīkot svētkus, jo abiem bija svarīgi baudīt mirkli tieši šajā datumā – ne ātrāk, ne vēlāk. “Mūsu kāzu desmitgade bija jautājums, pie kura es atgriezos domās vairākkārt, jo īsti nesapratu, ko no šīs dienas vēlos sagaidīt.
Sākotnējais plāns bija aizmukt uz Itāliju ar draugiem, un tur četratā nosvinēt mūsu svētkus. To arī izdarījām – uz Itāliju aizmukām. Bija gan foto sesija skaistajā Itālijā, gan atradām visgardāko itāļu restorānu, kur atzīmēt šo desmitgadi,
tomēr jutām, ka rožu kāzas būtu arī īstais brīdis ballei, līdz ar to mūsu desmitgades jubileja sanāca divās daļās un šķietami apgrieztā secībā – kāzu ceļojums sākumā un kāzu svinības desertā,” tā Inga.
Ingai un Renāram bija daži detalizēti nosacījumi, pēc kuriem viņi vadījās, organizējot svētku dienu sev – mierīgs rīts mājās pucējoties, baznīca vien pašiem sev, nesteidzīga diena, labas vakariņas, kas pasniegtas vairākās kārtās, dzīvā mūzika un minimālas dekorācijas.
Tas viss kopā veidoja Ingas un Renāra ideālo desmitgades balli. “Man bija svarīgi pavadīt rītu bez steigas – vēlējos sev apkārt mieru un kafijas smaržu, to arī sev sarūpēju. Rītu pavadījām mājās kopā ar meitu un māsu, un mūs visas sievišķīgi lutināja vizāžiste Jūlija Gūtmane un friziere Astrīda Kozlovska.
Tālāk ar vīru devāmies uz baznīcu, kur par mums tika veikts aizlūgums un iesvētīti mūsu jaunie gredzeni. Savukārt, pēc baznīcas mūsu draugi bija mums sarūpējuši pārsteigumu – devāmies izbraukumā ar kuteri pa Lielupi. Tā patiešām bija mirkļa baudīšana,” atceras Inga.
Savukārt par īpašās dienas svinību vietu Inga un Renārs izvēlējās restorānu Koya, ko jau bija noskatījuši pirms vairākiem gadiem, kopš tā atvēršanas brīža. “Mūsu sajūtās restorāns Koya bija vispiemērotākā vieta, kur atzīmēt savus svētkus, jo tas ir tepat Rīgā, atrodas ūdens tuvumā, un restorānam ir funkcionāla terase, uz kuras var palikt arī lietus gadījumā.
Bet, starp citu, jau 10 gadus 18. jūlijā ir perfekts laiks, nekad nav lijis, tādēļ varu ieteikt ikvienam šo datumu izvēlēties par savu kāzu dienu,” smaidot stāsta Inga.
Svinībās abiem bija svarīgi, lai apkārt būtu viņu tuvākie cilvēki. “Uzreiz bija skaidrs, ka vēlamies visus redzēt pie viena liela svētku galda. Tas patiešām bija liels, garš galds visas restorāna terases garumā, kur tika sasēdināti visi mūsu teju 50 viesi.
Dekorācijas gribēju minimālas, neizplūstot ziedu kalnos un košās krāsās – bija vien pāris vadlīnijas dekoratoram no manis, lai viņa nolasītu mūsu vēlamo sajūtu un savā ziņā pārsteigtu mūs.
Vakara gaitā neizpalika aizkustinājuma asaras, jo bija gan daudz skaistu vārdu, gan emocionālas uzrunas un pārsteigumu brīži. Tās bija emocijas, ko sagaidījām no šīs dienas. Galu galā – dejojām līdz pat saullēktam.”