Apzinātība - šis vārds var būt tik bieži dzirdēts, ka, ļoti iespējams, tas izskan un paskrien garām gluži kā fona radio dzirdēta dziesma. Bet tādējādi arī jēga un dziļums paiet mums garām. Apzinātība patiesi ir vērtība, liela un transformējoša vērtība, ko ieviest savā apziņā. Un lietas mainās. Apzinātība ir ne vien mūsu personīgo dzīves sajūtu mainošs stāvoklis. Esot apzinātam attiecībās, ieraugam tās pavisam citā kvalitātē. Ne vien augšupejošā kvalitātē. Esam atvērtām acīm uz lietām tādām, kādas tās ir, nepadarot savu attiecību stāstu vai ideju par mīļoto cilvēku iluzoru.

Būt apzinātam attiecībās nozīmē redzēt reālo situāciju, reālas lietas, ar kurām strādāt, par kurām piedomāt, lai tās mainītu jaunā kvalitātē. Drosmīgi skatīties uz mirkli šeit un tagad un nenovērsties. Un to, ko mainīt nevar un nevajag, - pieņemt un ļaut būt. Mēdzam vēlēties, lai otrs mainās, izsaka vairāk komplimentu, lai gan savā pieredzē nav pieredzējis un nepazīst tādu konceptu, sāk gatavot vakariņas, lai gan ciest nevar stāvēt pie plīts. Gaidām un fantazējam. Bet vai ir to vērts? Vai nav jēdzīgāk palaist šo uzsvaru uz to, ko gribam mainīt otrā, atgūstot velti izšķiestu enerģiju, ko tā vietā varam ieguldīt brīnišķīgos randiņos, kopā būšanā un arī savos radošajos darba projektos vai vaļaspriekos? Novērtēt mīļotā cilvēka labās īpašības un devumu attiecībās kā dāvanu. Būt kopā un sadzirdēt īsto viņu, nevis izfantazēto? Attiecībās, kurās maz runājam par savām sajūtām un neieklausāmies otrā tā līdz dziļumiem, esam gaidās un strīdos ne jau kopā ar savu mīļoto, bet gan tēlu, ko esam izfantazējuši, piešķirot gan viņam nepiederošas sliktās, gan labās īpašības. Un arī noveļot visu atbildību uz viņu. Jo kāpēc gan nepamēģināt otrādi - ja vēlies, lai otra pusīte sevī ko maina, bet šis to nedara un nedara, kāpēc gan nesākt ar sevi un nepamainīt sevi, savu uzvedības modeli, savu attieksmi?

Un ja pagriežam spoguli uz otru pusi - senie latvieši prata vienkāršas un viedas dzīves patiesības ietērpt vārdos, kā pagale viena nedeg. Lai arī nekad nesaki nekad, tomēr jāsaka, ka nekad dzīvē nebūs tā, ka tikai vienā cilvēkā ir nepilnības (un ak jā, nepilnības ir skaistums, kuras patiesā mīlestībā iemīļojam, nevis peļam). Otra nepilnības vai uzvedības modelis var provocēt atklāt mums sevis paša aspektus, ar kuriem strādāt. Ātri iekaistu? Spēlēju upuri? Ņemu, bet nedodu? Esot apzinātam attiecībās, šīs lietas pamanām, un tas ir brīnišķīgi. Varam pateikt paldies sev, otrai pusītei un situācijai, ka ir izgaismojušās mūsu pašu nepilnības un varam beidzot atrotīt piedurknes un sākt ar tām strādāt.

Interesanti fakti par apzinātību:

• Apzinātības praksi var uzskatīt par meditācijas formu; lai gan tā balstās vairāk kā 2500 gadu senās budisma meditācijas tradīcijās, apzinātība ir arī racionāli pamatots prāta treniņš;
• Apzinātības prasme ir jātrenē un jāievieš savā ikdienā gluži kā ikrīta vingrošana, neviens apzinātības praktiķis nepaliks bez rezultātiem;
• Daudzos zinātniskos pētījumos pierādīts, ka apzinātības praktizēšana dod manāmu pienesumu gan emocionālajā gan fiziskajā veselībā, līdz ar to ļaujot pilnīgi citā kvalitātes līmenī piedzīvot savu ikdienu, radošo un karjeras piepildījumu, attiecības ar sev tuvajiem un citiem cilvēkiem;
• Apzinātības prakse ietver zināšanas, meditācijas un vingrinājumus prāta skaidrībai un ķermeņa veselumam.

Raksta autore: IEVA KRASTIŅA

Foto: RACHEL TAKES PICTURES

Lasi arī: KOSMISKĀ LAULĪBA. IERAKSTĪTA ZVAIGZNĒS