Teikt uzrunu jaunajam pārim kāzās dažkārt nemaz tik viegli nav. Ja vien runātājs nav dzimis improvizators, tad uzrunas veidošana prasīs gan laika ieguldījumu, gan spēju iedziļināties. Ja pārējie kāzu viesi var izvēlēties, vai teikt uzrunu jaunajam pārim konkrētā pāra kāzās vai tomēr nē, tad vedēji ir tie cilvēki, no kuriem to visticamāk sagaidīs. Tomēr gala rezultātā viss būs tā vērts, jo draugu un ģimenes locekļu teiktais jebkuram pārim ir viena no skaistākajām kāzu atmiņām.
Stāstiem piemīt liels spēks. Tieši tādēļ ir iemesls, kādēļ daudzi stāsti no paaudzes paaudzē tiek nodoti tālāk – tie rezonē cilvēkos, kas tos uzklausa. Cilvēkiem ir grūti atcerēties ciparus, vispārīgus padomus un frāzes, bet stāstus atceras teju ikviens. Tieši tādēļ kāzu viesiem, sakot savu uzrunu jaunajam pārim, jākļūst par stāstniekiem. Tā vietā, lai teiktu, ka jaunais pāris ir lielisks, mīl piedzīvojumus un vienmēr iestāsies par citiem cilvēkiem, labāk pastāstīt kādu stāstu, kas to visu apliecina. Cilvēki atcerēsies stāstus. Protams, arī stāstu stāstīšanā ir nepieciešamas iemaņas, lai konkrētais stāsts būtu aizraujošs.
Nenozagt līgavas un līgavaiņa zvaigžņu mirkli, gatavojot stāstus un uzrunu jaunajam pārim, jāatceras svarīgs noteikums – šī diena nav par jums. Lai gan stāstā var iekļaut kopīgas atmiņas, tomēr jāatrod balanss. Nekas nav nepatīkamāk, kā vedēji vai līgavas māsa vai kāds cits tuvinieks, kas, uzrunājot jauno pāri viņu kāzās, runā tikai par sevi. Šī nav jūsu zvaigžņu stunda, jūs esat tikai instruments, kam uzticēts pastāstīt, cik jaunais pāris ir lielisks.
Lielākā daļa runātāju kāzās, vienā vai otrā veidā mēdz būt saistīti ar līgavu vai līgavaini. Līgavas māsa neapšaubāmi savā runā vairāk izcels līgavu, bet līgavaiņa labākais draugs – līgavaini. Visticamāk jūs līgavu un/vai līgavaini ziniet jau ilgu laiku, esat piedzīvojuši skolas laiku atmiņas, dažādus kopīgus notikumus, tomēr jūsu uzrunai kāzās nevajadzētu kļūt tikai par gremdēšanos atmiņās.
Pat, ja iesākat savu uzrunu jaunajam pārim ar stāstu par vienu no viņiem, runas laikā vajadzētu pievērsties abiem kā pārim, parādot un ieskicējot pārējiem viesiem, kā līgavas vai līgavaiņa ienākšana otra cilvēka dzīvē viņu ir mainījusi. Varbūt līgavainim, kopš iepazīšanās ar līgavu, ir kļuvusi daudz labāka humora izjūta vai varbūt līgava, satiekot savu īsto cilvēku, ir kļuvusi daudz drosmīgāka jaunām izvēlēm.
Uzrunai kāzās jābūt trāpīgai, interesantai, ar humora pieskaņu, reizē emocionālai, bet ne pārāk garai. Jo garāka uzruna, jo lielāka iespēja pazaudēt klausītāju uzmanību.
Uzrunu jaunajam pārim vislabāk vienmēr sākt ar kādu joku – tādā veidā piesaistīsiet pārējo viesu uzmanību. Pēc katra joka vajag ievērot nelielu pauzi, ļaujot jaunajam pārim un viesiem pasmieties par joku. Tomēr, lai cilvēki smietos, viņiem konkrētais joks ir jāsaprot. Lai viņi to saprastu, vislabāk ir neizmantot “iekšējos” jeb “inside” jokus, kas tikai jums un pārim šķiet smieklīgi, jo atgādina kādu konkrētu notikumu.
Lai gan kāzu diena neapšaubāmi ir par jauno pāri, tomēr, veidojot uzrunu, jāpadomā, lai tā interesanta šķistu ne tikai viņiem.
Tāpat nevajadzētu teikt neko, kas pārim liks justies neērti vai nepatīkami, tomēr ir pieņemami, ja uzrunā labsirdīgi pasmejas par pašu pāri, atklājot, piemēram, līgavas un līgavaiņa jaunības mīļāko grupu, bet nevajadzētu aizrauties ar faktu izklāstīšanu, kas paredzēti šauram lokam.
Lai uzrunu jaunajam pārim kāzās izdotos pateikt lieliski, nozīme nav tikai tās saturam, bet arī pasniegšanas formai. Tieši tādēļ nepietiek to tikai uzrakstīt un vienu reizi pārlasīt. Vislabāk to skaļi pārlasīt pāris reizes dienā, tādā gadījumā pēc pāris dienām būsiet to jau iegaumējuši, un jutīsieties daudz komfortablāk runas teikšanas laikā.
FOTO: OLIVIER DE RYCKE, VILNIS SLŪKA
Raksta autore: LIENE PĀLĒNA