Laulības ir ne tikai brīdis, kurā savijas divas dzīves, tas ir arī pavērsiena punkts divu dzimtu vēsturēs. Tieši tādēļ tas ir piemērots laiks tam, lai uzsāktu sava dzimtas koka izpēti. Sākotnēji tas varētu šķist pārāk apjomīgs projekts, tādēļ labāk sākt ar sarunām ar pašiem tuvākajiem radiem, atturēties no pārāk grandiozām ambīcijām un ļauties procesam. Turklāt ar ģenealoģiju veidošanu var nodarboties ne tikai vēsturnieki, gluži pretēji, ikvienam no mums savu sakņu apzināšana var palīdzēt labākai sevis izpratnei.
Atbilde uz jautājumu par to, kā sākt veidot dzimtas koku, ir - aprunāties ar tuvākajiem radiniekiem, vecākiem, vecvecākiem un, ja ir šī nenovērtējamā iespēja, tad arī ar vecvecākiem. Varbūt atceramies kādus vecmāmiņas vai vectētiņa jaunības stāstus, ko viņi mums stāstījuši bērnībā, taču noteikti vajag pajautāt vēlreiz, jo, iespējams, paši vairs neatceramies kādas detaļas vai arī no bērna skatupunkta ne gluži precīzi tās uztvērām.
Laimīga laulība balstās ne tikai harmoniskā kopdzīvē, bet arī labās attiecībās ar sava vīra vai sievas radiem. Tādēļ būtiski iepazīt ne tikai otru cilvēku, bet arī viņa vai viņas ģimeni, divatā izrunāt ģimenes pagātnes notikumus. Laulība veido jaunu atzaru cilts kokā un, lai tas uzplauktu tik koši, kā vēlaties, ir svarīgi zināt, uz kāda stumbra tas balstās.
Ģimenes un to attiecības ir dažādas, taču nekad nav par vēlu atjaunot pārrautas attiecības ar radiniekiem, īpaši vecāka gadagājuma, jo tieši viņi spēs visvairāk palīdzēt jūsu sakņu izpētē. Galvenais ir izturēties ar cieņu un sapratni, būt pacietīgiem. Turklāt laulības ir viens no iemesliem, lai nostiprinātu ģimenes saites un sapulcētu kopā radiniekus.
Viens no piemērotiem brīžiem, kad sākt rūpīgāk izzināt savu izcelsmi, ir kāzas. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad satiekas visi radinieki, un šo izdevību iegūt informāciju nevajag laist garām. Varat jau iepriekš palūgt katram no radiniekiem sagatavot nelielu aprakstu par sevi un sev zināmajiem agrāko paaudžu dzimtas pārstāvjiem.
Varat sagatavot kartītes, ko viesiem aizpildīt, izveidojot tādu kā atmiņu albumu. Kāzu viesu grāmatu varat noformēt tā, lai viesi atstātu ne tikai nelielus novēlējumus, bet mazliet vairāk pastāstītu par sevi. Tādā veidā informācijas apkopošana dzimtas kokam var kļūt par daļu no kāzu dienas un viesiem būs nodarbošanās, kamēr pāris atrodas fotosesijā.
Pirms uzsākt meklējumus dažādās datubāzēs, kas, starp citu, lielā skaitā ir pieejamas arī internetā, pieprasīt izziņas arhīvos un dažādās iestādēs, ļoti vērtīgi ir kopā ar vecvecākiem pārlapot vecos fotoalbumus, pierakstīt visus tajos redzamo cilvēku vārdus. Vērtīgas ir arī apsveikuma kartītes, vēstules un dienasgrāmatas. šādi materiāli ļaus gūt daudz personiskāku ieskatu savu attālāko radinieku dzīvēs.
Kļūda, ko daudzi pieļauj, uzsākot dzimtas koka izpēti, ir mēģinājums aptvert pārāk lielu informāciju un vēstures periodu. Tādēļ labāk sākt ar tuvinieku izjautāšanu. Turklāt, jo vairāk un detalizētākas informācijas būs, jo vieglāk būs turpināt izpēti arhīvos. Aizejot uz arhīvu ar entuziasmu vien, var gadīties, ka biogrāfisko faktu apzināšana var prasīt daudz laika un līdzekļu, ja nezināt, ko meklējat. Turpretī, ja jau ir pašu ievākta informācija, tad viens pavediens novedīs pie nākamā un radīsies azarts izpētīt savas dzimtas izcelsmi aizvien tālākās paaudzēs. Process var novest pie negaidītiem atklājumiem, taču, vēl svarīgāk, palīdzēt izzināt sevi un savas saites ar dzimtu.
Kad dzimtas koka aprises iezīmētas, to var papildināt un analizēt. Mēs pasaulē neesam vieni, mēs savā starpā esam saistīti ar dažādām ģimeniskām un sociālām saitēm, kas mūs lielākā vai mazākā mērā ietekmē, veido mūsu uzskatus un personību. Ne velti ģenealoģiskā metode tiek lietota pat filozofijā, pētot dažādu konceptu izcelšanos. Tāpat, piemēram, pāru terapijā mēdz veidot genogrammas - dzimtas kokus, kas papildināti ar dažādiem notikumiem ģimenes vēsturē un ģimenes locekļu savstarpējām attiecībām.
Ar to palīdzību var palīdzēt izprast, kā dažādas attiecību nianses pāra ģimenēs ietekmē viņu attiecības. Tās var būt dažādu pārdzīvojumu sekas un attiecību modeļi, kas neapzināti pārmantoti no paaudzes paaudzē. Tikpat labi, tie var būt arī piemirsti kādu senču sasniegumi, kas var ļaut iemantot lepnumu par savu dzimtu. Apzinoties to, ko piedzīvojuši mūsu radu radi, varam apzinātāk veidot savu dzīvi.
Lasi arī: MĒS, PIEAUGUšIE, UN MŪSU VECĀKI. SAPRAšANĀS MĀKSLA
Raksta autore: RENĀTE BERGA